Navaļnijs no kapa malas vēl pēdējo reizi iespītē Putinam

Pat guļot zārkā, Navaļnijam izdevās paveikt to, kas mūsdienu Krievijā šķiet neiespējams: viņš lika tūkstošiem cilvēku iznākt ielās un protestēt pret valdošo režīmu, neskatoties uz draudiem tikt arestētiem. Piektdien, 1. martā, Maskavā tika piedzīvots plašākais šāda mēra protests kopš Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā.

Ja viņš būtu dzīvs, drūmā humora cienītājs Navaļnijs, visticamāk, būtu izbaudījis savu bēru tuvošanos kā pierādījumu Kremļa morālajai degradācijai.

Jau kopš brīža, kad Navaļnija māte Ludmila devās uz soda koloniju aiz ziemeļu polārā loka saņemt mirušā dēla ķermeni, viņai nācās saskarties ar varasiestāžu draudiem un šantāžu.

Pirmkārt, Kremlis atteicās sievietei nodot Navaļnija ķermeni. Otrkārt, Navaļnija sabiedrotajiem tika likti dažādi šķēršļi opozīcijas līdera bēru organizēšanā – 28. un 29. februārī visi uzņēmumi, kā arī bēru katafalks atteicās Navaļnija līķi nogādāt līdz baznīcai, 1. martā sabiedrotajiem tika liegtas oficiālas telpas, kur varētu rīkot politiķa atceres pasākumu.

Putins, kurš atsakās saukt Navaļniju vārdā, šķiet, ir nolēmis, ka viņa politiskajam ienaidniekam ir jāpazūd līdz ar viņa guldīšanu zemes klēpī.

Tomēr, neskatoties uz vajāšanas risku, piektdien tūkstošiem cilvēku publiski izrādīja pēdējo cieņu Navaļnijam pilsētās visā Krievijā. Maskava, pilsēta, kurā Navaļnijs tika apglabāts, pulcēja vislielāko pūli, kur ļaudis stundām ilgi stāvēja aukstumā, lai varētu nolikt ziedus uz opozicionāra atdusas vietas.

Tiesa, vairākiem Navaļnija atbalstītājiem nācās bēgt no Krievijas, zinot, ka viņu uzturēšanās Maskavā var draudēt ar apcietināšanu. 27. februārī īstlaicīgi tika aizturēts Navaļnija jurists Vasilijs Dubkovs. Arī Navaļnija sieva Jūlija bērēs neieradās un sociālajos tīklos vīram veltīja sirsnīgus atvadu vārdus.

Navaļnija komanda uzstāja, ka bēres nav protesta mītiņš. Iespējams, tas tika darīts, lai mazinātu risku viņu atbalstītājiem tapt arestētiem, tomēr daudziem Krievijas iedzīvotājiem viņa nāve bija gan personisks, gan politisks notikums.

Pie Navaļnija atdusas vietas pūlis sākotnēji sauca Navaļnija vārdu, bet vēlāk jau atskanēja frāzes "Tu nebaidījies, mēs arī nebaidīsimies!", "Krievija būs brīva!", “Nē karam!” un “Ukraiņi ir labi cilvēki!”.

“Šī diena man bija visspēcīgākais atgādinājums, ka politika Krievijā nav mirusi un vēl aizvien daudzi cilvēki dzimtenē turpina ticēt nākotnei bez diktatūras!” sacīja kāds 24 gadus vecs Maskavas iedzīvotājs.

"Viss, kas noticis ar Alekseju Navaļniju, norāda ka Krievijas varasiestādes nerunā likuma valodā, bet gan brutālā ielas valodā," vēsta Krievijas jurists Dmitrijs Zairs Beks.

Jau ziņots, ka 1. martā Maskavas ielās tika arestēti vairāk nekā 50 iedzīvotāji. Tāpat Krievijas prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Kremlim nav nekā sakāma Alekseja Navaļnija ģimenei.

Uz žurnālista jautājumu, vai Kremlis var novērtēt Navaļniju kā politiķi, Peskovs atteica: "Nē, nevar." Viņš tikai brīdināja, ka jebkādi "nesankcionēti saieti" tiks sodīti saskaņā ar likumu.