Par 13. Somijas prezidentu kļuvis Aleksandrs Stubs
Somijas prezidenta amata zvērestu piektdien devis Aleksandrs Stubs, kurš paziņoja, ka, iestājoties NATO, valsts ir "spērusi pēdējo soli, ieejot Rietumu vērtību sabiedrībā".
55 gadus vecais konservatīvais ekspremjers amatā nomaina Sauli Nīnisti, kurš Somijas prezidenta amatā bija divus sešu gadu termiņus pēc kārtas.
Uz inaugurācijas ceremoniju parlamentā Stubs ieradās kopā ar Nīnisti un amata zvērestu deva abās oficiālajās Somijas valodās - somu un zviedru. Viņš kļuvis par 13.valsts prezidentu kopš Somija 1917.gadā ieguva neatkarību no Krievijas impērijas.
Savā runā Stubs sacīja, ka, "militāro savienību veidošana un pievienošanās NATO ir pēdējais solis, ieejot Rietumu vērtību sabiedrībā", kurai Somija ir "emocionāli ir piederējusi visu savu neatkarības laiku".
🗣️ ‘As a result of allying ourselves militarily and joining NATO we have taken the final step into the Western community of values'
— Anadolu English (@anadoluagency) March 1, 2024
Finland's new President Alexander Stubb emphasizes country's alliance with West in his inauguration ceremony https://t.co/7kYiC4q7FJ pic.twitter.com/1NrTyIbXi4
"Mēs pieredzēsim gan varas reģionalizāciju, gan baismīgas alianses," brīdināja Stubs, sakot, ka ir jāsaglabā modrība pasaulē, kur sabiedrotos var izvēlēties pēc izdevības.
Nīniste savā runā atzina, ka ir bažas par NATO nākotni, kas saistītas ar Donalda Trampa iespējamo atgriešanos ASV prezidenta amatā. Republikāņu iespējamais kandidāts ASV prezidenta vēlēšanās nesen paziņoja, ka "mudinās Krieviju darīt visu, ko vien tā vēlas" ar NATO valstīm, kas neizpilda savas saistības par aizsardzības budžetu.
Nu jau bijušais Somijas prezidents pieļāva, ka Trampa teiktais par citu valstu aizsardzības tēriņiem ir paredzēts ASV sabiedrībai, tomēr uzsvēra, ka "ir pēdējais laiks mosties, lai nodrošinātu mieru, citiem vārdiem sakot, stiprinātu sevi".
Savam pēctecim Nīniste novēlēja "spēku un gudrību šajos neparedzamajos laikos".
"Lai gan šķiet, ka pasaulē šobrīd valda haoss, mums nevajadzētu krist izmisumā," sacīja Stubs.
"Bailes ir vissliktākais iespējamais ārpolitikas vadmotīvs," piebilda Londonas Ekonomikas skolā doktora grādu starptautiskajās attiecībās ieguvušais politiķis.
Ir jāsadarbojas globālā mērogā, pretējā gadījumā "mēs nevaram mazināt klimata pārmaiņas, atrisināt konfliktus, veicināt ekonomiku, uzlabot labklājību vai pārvaldīt imigrāciju," sacīja Stubs.
Stubs no Nacionālās koalīcijas partijas 11.februārī vēlēšanu otrajā kārtā ar nelielu pārsvaru apsteidza bijušo ārlietu ministru Peku Hāvisto no zaļo partijas, kurš startēja kā neatkarīgais kandidāts.
Stubs bija premjerministrs 2014.-2015.gadā. Viņš bijis arī ārlietu ministrs, finanšu ministrs, Eiropas lietu un tirdzniecības ministrs, kā arī Eiropas Investīciju bankas viceprezidents.
Lai gan prezidentam Somijā, kur ir kopumā ir ceremoniāla loma, tam ir liela ietekme valsts ārpolitikas veidošanā, un jaunajam valsts vadītājam, kurš kļūs arī par armijas augstāko virspavēlnieku, nāksies rūpēties par jauno Helsinku vietu Eiropā pēc pievienošanās NATO.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Somija izšķīrās atteikties no ilgstošās neitralitātes politikas un pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei, kur tā tika uzņemta 2023.gada aprīlī. Vienlaikus strauji pasliktinājušās Helsinku attiecības ar Maskavu.
Krievija, ar kuru Somijai ir 1340 kilometru gara sauszemes robeža, nekavējās piedraudēt kaimiņvalstij ar "pretpasākumiem".
2023.gada augustā Somija pieredzēja nelegālo imigrantu masveida pieplūdumu no Krievijas teritorijas, ko acīmredzami bija organizējusi Maskava.
Reaģējot uz šiem Krievijas centieniem destabilizēt situāciju Somijā, Helsinki novembrī pieņēma lēmumu par valsts austrumu robežas slēgšanu.
