"Panna smirdēja trīs dienas." Kā Tallinas viesmīlis kļuva par kanibālu

Par to, ko tikai pusgada laikā paspējis sadarīt kāds 25 gadus vecs maniaks, kurš strādājis pazīstamā Tallinas restorānā, kāpēc viņa sieva, kura zināja par vīra zvērībām, klusēja un kā izveidojies viņas liktenis pēc atbrīvošanas no cietuma, skaidro "Postimees.ee".

Reiz prokuroram ar lielu štāžu pajautāja, kuru viņš uzskata par Igaunijas visu laiku nežēlīgāko noziedznieku un viņš atbildēja: "Nešaubīgi gaļas cepēju Hanni." Šis 1980. gadu stāsts šokēja visus. Tikai sešu mēnešu laikā 25 gadus vecais prestižā Tallinas restorāna oficiants Johannes-Andreas Hanni paspēja nogalināt trīs cilvēkus. Kādu pagaršoja, citu izvaroja, līdz viņu notvēra un ielika cietumā. Stāsts par igauņu kanibālu gadu gaitā atklāja ar vien jaunas detaļas.

Deva arī restorāna viesiem

Daudzi runāja, ka Hanni ne tikai pats ēda cilvēku gaļu, bet deva to arī restorāna viesiem. Viņam it kā esot paticis skatīties, kā cilvēki kļūst par kanibāliem. Vēl izskanēja baumas, ka viņš ar sievu pārdevis cilvēku gaļas konservus. Nekādi apstiprinājumi šīm runām atrasti netika. "Es dzirdēju, ka viņš turēja gaļu ledusskapī restorānā, kur strādāja. Mana vecmāmiņa stāstīja, ka bijis mums Tallinā kanibāls, un ka viņš ievilinājis savā mājā cilvēkus, lai viņus nogalinātu un apēstu. Palīdzējusi esot viņam māte."

Dažādu nostāstu bijis ļoti daudz. Tomēr māte neesot bijusi vainīga, slepkavību lieciniece bija viņa sieva - 24 gadus vecā Pille. Un nevienu pie sevis mājās viņi nemānīja.

Izgrieza gabalu no gurna

Pirmo slepkavību viņš pastrādāja 1982. gada martā alkohola reibumā. No rīta viņš atnesis mājās gabalu gaļas, ko nometis uz galda un teicis: "Es nogalināju cilvēku". Nogalinātais izrādījās 39 gadus vecs jūrnieks. Nejaušs garāmgājējs. Savu upuri slepkava nogalināja ar septiņiem naža dūrieniem kaklā, mugurā un vēderā, tāpat iedūris starp acīm.

Pēc tam maniaks nogrieza no gurna gabalu gaļas ķieģeļa izmērā un aiznesa mājās. "Man nebija absolūti nekādu šaubu, ka tā ir cilvēka miesa. Un kad viņš sāka to cept. Šausmīga smirdoņa. Tā nebija ceptas gaļas smarža. Vārdiem to nevar raksturot. Jebkurā gadījumā pretīga smaka. Es nevarēja atmazgāt pannu vēl trīs dienas, vienalga smirdēja," vēlāk sacīja maniaka sieva.

Tiek norādīts, ka panna, visticamāk, nav smirdējusi, bet prātā iespiedies šis baisais notikums un sievai likās, ka panna joprojām smird. Normālam cilvēkam kanibālisms liekas kaut kas zemisks un pretīgs. Miera laikā šādas lietas netika piedzīvotas.

Nogrieza pensionāram ģenitālijas

Maijā, divus mēnešus pēc pirmās slepkavības, Hanni devās uz savas bērnības pilsētu Valgu, lai satiktos ar biedru, ar kuru kopā sēdēja cietumā. Johannes jaunībā divreiz nonāca cietumā par zādzībām.

No lietas materiāliem zināms, ka visu dienu abi dzēruši. Johannes domāja pārnakšņot pie drauga, bet viņa sieva nav ielaidusi Johannesu mājoklī. Naktī Johannes ielauzies kādā privātmājā un ar četriem naža dūrieniem nogalinājis pensionāru.

Pēc tam nogriezis viņam ģenitālijas, ko paņēmis sev līdzi. No rīta viņš brauca vilcienā uz Tallinu. Neviens no pasažieriem pat nevarēja iedomāties, ka jaunā vīrieša mugursomā atrodas nogalinātā pensionāra ķermeņa daļas. Vēl pēc diviem mēnešiem, jūlijā maniaks uzbruka 45 gadus vecai sievietei, kura mežā lasīja ogas.

Pirms katras slepkavības ar kādu sastrīdējās

Sākumā vīrietis viņu izvaroja un tad sadūra. Upura ķermeni, kuru bija saēduši meža zvēri, atrada tikai rudenī. Nogalinātā pārmērīgi lietojusi alkoholu, tāpēc reti kontaktējusies ar radiniekiem. Par to, ka viņa pazudusi, kļuva zināms visai vēlu.

Pastāv versija, ka pirms katras slepkavības Hanni ar kādu sastrīdējās. Piemēram, pirms pirmā nozieguma, sieva atteikusi viņam tuvību un viņš dusmās izskrējis uz ielas. Pirms otrās slepkavības viņš sastrīdējās ar draugu, bet pirms trešās, atkal sastrīdējās ar sievu. Protams, ka tas viņu neattaisno, tas bija tikai iemesls atbrīvot sevī iekšējo zvēru.

Pille par visu zināja, taču klusēja. Var rasties jautājums, kā var klusēt, ja vīrs dara ko tādu? Šeit svarīgi pastāstīt arī par sievu, kas viņa bija pirms satika savu vīru maniaku. Tāpat kā Johannes, viņa auga ļoti reliģiozā ģimenē, vecāki ne pārāk nodarbojās ar meitas audzināšanu.

Jauns, skaists, labi pelna

Cik zināms, viņa bijusi dažādu kompleksu mākta, šķielēja, vienaudži viņu apsmēja. Pēc atsevišķām ziņām, viņa ne pārāk labi mācījusies skolā. Kā tikko viņai palika 18, meitene aizbēga no mājām un apprecējās. Taču laulība nebija ilga. Vīrs apsūdzēja viņu neuzticībā un piekāva, pēc kā abi izšķīrās, bet bērns palika vīra ģimenē.

Johannes Pilli zināja kopš bērnības. Runāja, ka viņa puisī bija iemīlējusies, tāpēc abu atkalsatikšanās bija kā svaiga gaisa malks. Viņš ir jauns, skaists, labi pelna. Abi reģistrēja laulību 1981. gada decembrī. Viņa pievēra acis uz to, ka vīrietis ir iepriekš sodīts, un viņa seksualitāti. Johannes bija biseksuāls un cik zināms, krāpa Pilli gan ar sievietēm, gan vīriešiem. Viņam patika vilkt sieviešu apakšveļu un viņš bieži gulēja sieviešu naktskreklā.

"Savējos nenodod"

Savu pirmo slepkavību Hanni pastrādāja tikai trīs mēnešus pēc laulības noslēgšanas. Tad kāpēc viņa uzreiz negāja uz policiju? Der atzīmēt, ka eksperti atzinuši Pilli par psihiski veselu. Pati Pille izmeklētājiem skaidroja, ka viņu tā audzināja un viņa negribēja nodot mīlestību. "Man mācīja savējos nenodot," viņa teica.

Tomēr ar laiku Pilli pārņēma paranoja un vīrs uztverot viņu kā apdraudējumu, nolēma no sievas atbrīvoties. Kādā augusta naktī maniaks divreiz iesita viņai pa galvu ar āmuru, bet traumas nebija nāvējošas. Maniaks nolēma sievu nenogalināt, pārsēja viņai galvu un aizveda uz traumpunktu. Tur viņš sameloja, ka sievai parkā uzbruka nezināms cilvēks.

Pēc tās nakts viņa sāka vākt pret vīru pierādījumus. Tomēr Johannes joprojām uzskatīja, ka sieva ir drauds un nolēma pastrādāt noziegumu kopā, uzbrūkot taksistam, taču slepkavība netika paveikta, jo Pille nominstinājās un nebija ar mieru izpildīt vīra pavēli - iedurt taksistam sirdī.

Darbā atrod atzīšanās vēstuli

Pēc tam Pille uzrakstīja iesniegumu policijā, ka zina par trīs pastrādātām vīra slepkavībām. Tomēr šo iesniegumu viņa tā arī nevienam nenosūtīja. Nezināmos apstākļos darbā kāds atrada šo vēstuli un nodeva policijai.

1982. gada 10. oktobrī kanibālu arestēja darbavietā restorānā. Pirms tam likumsargi pārmeklēja viņa dzīvokli, kur atrasti daudzi lietiskie pierādījumi - nozieguma ierocis un upuru personīgās mantas. Johannes nepretojās un nenoliedza, ka pastrādājis šos noziegumus, taču arī neizteica nožēlu par izdarīto. Mēnesi pēc apcietināšanas Hanni kamerā atrasts pakāries.

Viņa radiniekiem piedāvāts paņemt vīrieša līķi un apglabāt, taču tie atteikušies. Vīrietis apbedīts par valsts naudu anonīmā kapavietā Tallinā. Savos pierakstos kanibāls atklāja ainu no savas bērnības.

"Baidieties fanātiķus, viņi ir patiesie kanibāli"

Viņš spēlējies ar vienaudžiem, paklupis un pateicis vārdu "velns". To dzirdējis ārkārtīgi reliģiozais tēvs, kurš vakarā puiku izģērba kailu un kopā ar māti nežēlīgi līdz spēku izsīkumam sita. "Baidieties fanātiķus, viņi ir patiesie kanibāli, sargiet bērnus, bērnu dvēseles ir trauslas, kā porcelāns."

Tikmēr kanbiāla sievai tiesa piesprieda 12 gadus ieslodzījumā. Pēc 10 gadiem un četriem mēnešiem viņa iznāca no cietuma, jo 1993. gadā viņu apžēloja toreizējais Igaunijas prezidents Lennarts Meri. Igaunijā viņa neuzkavējās, nomainīja vārdu un aizbrauca dzīvot uz Somiju.

2008. gadā igauņu valodā tika izdota viņas grāmata ar nosaukumu "Es mīlēju plēsoņu". Grāmatā viņa atzīstas, ka aizstāvēja vīru tikai aiz mīlestības pret viņu.