Krievijā cenšas Navaļnijam ieriebt arī bērēs: apbedīšanas firmas atsakās piešķirt telpas atvadām

Navaļnija līdzgaitnieki apzvanījuši lielāko daļu privāto un valsts apbedīšanas biroju, citu piemērotu telpu un atvadu zāļu pārstāvju.

"Kaut kur saka, ka telpas ir aizņemtas. Kaut kur atsaka, izdzirdot Navaļnija vārdu, Vienā vietā mums tiešā formā pateica, ka rituālajām aģentūrām aizlieguši ar mums strādāt," skaidroja Jarmiša.

Navaļnija mirstīgās atliekas tika nogādātas Maskavā 25.februārī.

Jarmiša pirmdien pavēstīja, ka tiek meklētas telpas, kur sarīkot publiskas atvadas no Navaļnija. Atvadas bija iecerēts sarīkot "šīs darba nedēļas beigās". Jarmiša aicināja sazināties ar viņu tos, kam ir atvadām piemērotas telpas.

Cilvēktiesību aizsardzības projekta "Gulagu.net" dibinātājs Vladimirs Osečkins savukārt uzskata, ka bēres ir jāatliek, lai veiktu papildu ekspertīzes. Kā norādīja Osečkins, Navaļniju varēja nogalināt. "Ir liecības par iespējamu vardarbības pielietošanu pret Alekseju Navaļniju 15., 16.februārī [cietumā] IK-3," pauda aktīvists.

Esot arī liecības, ka Navaļnijs, iespējams, bijis sasiets, viņam liegts kustēties, bloķējot rokas un kājas, viņš spīdzināts ar aukstumu. "Šo informāciju mēs nodevām Navaļnija komandai, precīzāk - galvenajam izmeklētājam un mūsu kolēģim Hristo Grozevam," piebilda Osečkins.

47 gadus vecais Navaļnijs 16. februāri nomira Jamalas-Ņencu autonomā apgabala kolonijā Nr. 3. Interesanti, ka īsu brīdi ziņa par Navaļnija nāvi bija Krievijas resursu galvenā ziņa, un kā pēc komandas tā pazuda. Sākotnēji par nāves cēloni norādīja trombu, pēc tam "pēkšņas nāves sindromu", bet viņa līķi vairāk nekā nedēļu atteicās atdot mātei, aizbildinoties ar analīžu nepieciešamību. Līdz tam viņai izteica ultimātu piekrist slepenām bērēm, pretējā gadījumā Navaļniju apglabātu turpat kolonijā vai arī vispār ar viņa līķi "kaut kas notiktu".

14. februārī Kira Jarmiša paziņoja, ka viņu jau 27. reizi ieslodzījuma laikā nosūtīja uz soda izolatoru. Kolonijā viņš izcieta 19 gadu ieslodzījumu, ko uzskata par Krievijas prezidenta Vladimira Putina atriebību par opozicionāra darbību.

Zīmīgi, ka Putins nekad publiski neminēja Navaļnija vārdu, viņu dēvējot gan par "šo personāžu", "Berlīnes pacientu", "cilvēku, kuru jūs minējāt" un citādi, bet nekad vārdā. Putina paranojai pievienojās arī citas amatpersonas, pēc iespējas, cenšoties šo vārdu neminēt, un visādi izgrozīties ar citādiem apzīmējumiem.

2020. gada 20. augustā Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģenti mēģināja viņu noindēt ar nervu paralītisko vielu "Novičok", un viņam kļuva slikti lidojumā no Tomskas uz Maskavu. Pēc lidmašīnas avārijas nosēšanās Omskā, viņu vairākas dienas turēja vietējā slimnīcā, līdz Putins ļāva aizvest ārstēšanai uz Vāciju. Šajā laikā Krievijas amatpersonas un propagandisti sacentās asprātībā par Navaļnija pēkšņās saindēšanās iemesliem, taču nekad neatzina savu vainu viņa noindēšanas mēģinājumā.

2021. gada 17. janvārī Navaļnijs atgriezās Krievijā, viņa reisu speciāli nosēdināja citā Maskavas lidostā, lai varētu bez viņa atbalstītāju klātbūtnes uzreiz arestēt.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu. 2022. gada gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu" un "terorismu". Vienlaikus tika iznīcināts viņa vadītais Korupcijas apkarošanas fonds, par "ekstrēmistiem" un "teroristiem" pasludinot tā darbiniekus un atbalstītājus. Lielā mērā Putina žulti izraisīja Navaļnija organizācijas izveidotā dokumentālā filma par naudas kārē apsēstā diktatora pasakainajām bagātībām un savdabīgo gaumi, kuras publicēšanas laiks sakrita ar Navaļnija atgriešanos. Šai filmai bija vairāk nekā simts miljonu skatījumu.

Pagājušā gada decembra beigās viņu pārveda uz īpašā režīma koloniju Tālajos Ziemeļos, un gluži kā iepriekš cietumā turpināja regulāri iesēdināt soda izolatorā.