Kremļa kritiķis Nadeždins iesniedz pieteikumu kandidēšanai Krievijas prezidenta vēlēšanās; vai Centrālā vēlēšanu komisija izbrāķēs arī viņu?

Krievijas invāziju Ukrainā kritizējošais Boriss Nadeždins iesniedza savu atbalstītāju parakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), cerot kandidēt Krievijas prezidenta vēlēšanās. Zīmīgi, ka viņa uzvārds ir tuvs krievu vārdam "cerība" (nadežda), taču nav zināms, vai Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam pilnīgi iztapīgā CVK "specoperācijas" apstākļos atļaus kandidēt personai, kas aicina izbeigt karu.

2015. gadā nošautā opozīcijas līdera Borisa Ņemcova līdzgaitnieks Nadeždins ir bijis diezgan biežs viesis Ostankinas propagandistu raidījumos un reizēm izcēlies ar pavisam ķecerīgām runām, piemēram, norādot par attiecību uzlabošanas iespēju ar Rietumiem, ja Krievijā tiks nomainīta vara.

Viņš arī solījis izbeigt karu Ukrainā, tiesa, par izlīguma nosacījumiem viņš nav minējis okupantu izvākšanos no Ukrainas teritorijas.

Pagājušajā nedēļā viņš paziņoja, ka ir savācis reģistrācijai nepieciešamos 100 000 parakstu, bet viņa štābs nesen ziņoja par 158 tūkstošiem parakstu, no kuriem iesniegšanai CVK ir atlasīti 105 tūkstošus "ideālo" parakstu. Vēsture gan liecina, ka CVK prot vajadzības gadījumā atrast trūkumus, lai noraidītu nevēlamo personu kandidatūras, piemēram, neatkarīgās politiķes Jekaterinas Duncovas pieteikumā pērn CVK atrada 100 "kļūdas". CVK vadītāja Ella Pamfilova pēc atteikuma vēl paņirgājoties teica Duncovai: "Jūs esat jauna sieviete, jums vēl viss priekšā." 2017. gadā ar analoģisku novēlējumu viņa noraidīja Alekseja Navaļnija pieteikumu.

CVK lēmums jāpieņem desmit dienu laikā. Šajā laikā tai būs jāpārliecinās par iesniegto parakstu autentiskumu.

Partijas "Pilsoniskā iniciatīva" pārstāvis Nadeždins Krievijas politikā ir vairāk nekā trīs gadu desmitus, strādājis Maskavas apgabala Dolgoprudnijas padomes deputāts, pabija arī Krievijas Valsts domē liberālās Labējo spēku savienības sastāvā — ironiski, ka tagad šīs partijas kādreizējais līderis, ekspremjers Sergejs Kirijenko ir Putina administrācijas vadītājs un centīgi apkaro jebkādas opozīcijas izpausmes valstī, bet kopš Krievijas invāzijas Ukrainā nodarbojas ar okupēto teritoriju faktisko pārvaldi.

Lai ar saviem parakstiem apliecinātu atbalstu Nadeždina kandidēšanai, visā Krievijā pie parakstu vākšanas centriem veidojās atbalstītāju rindas, tiesa, to vairāk uzskata nevis kā atbalstu konkrēti Nadeždinam, bet kā protesta izpausmi pret Putina politiku vispār un viņa uzsākto karu. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs gan izteicies, ka Kremlis Nadeždinu neuzskata par konkurentu, taču vēsture liecina, ka Kremļa apstiprināto "konkurentu" pieļauto "sarkano līniju" pārkāpšana, proti, reālas konkurences Putinam radīšana var viņiem slikti beigties.

Paša Nadeždina paustie uzskati reizēm īpaši neatšķiras no Putina uzskata, ka visām sagrābtajām teritorijām jāpaliek Krievijas īpašumā kaut vai pēc jauna "referenduma".

Šādi izteikumi nav īpašs brīnums, jo teritoriju atdošana un tādējādi sakāves atzīšana Krievijā būtu ļoti nepopulāra un par tādiem aicinājumiem vispār var nokļūt cietumā. Neba velti Nadežins reiz izteicās, ka pēc vēlēšanām vēl gribētu palikt dzīvs, uz brīvām kājām un ne kā "ārzemju aģents", kas nebūt nav viegls uzdevums — uz kara fona pastiprinās represijas pret citādi domājošiem, galvenie opozicionāri ir vai nu aizbēguši no Krievijas vai sēž cietumā, piemēram, Iļja Jašins un Vladimirs Kara-Murza, kuriem piespriests attiecīgi 8,5 un 25 gadi ieslodzījumā. Savukārt Alekseju Navaļniju vispirms mēģināja 2020. gada augustā noindēt (gluži kā Kara-Murzu), propagandistiem izvirzot neskaitāmas notikušā versijas, un pēc tam saindēšanā vienprātīgi vainojot Rietumus, bet pēc atgriešanās 2021. gada janvārī viņu arestēja un pakāpeniski piesprieda aizvien lielākus cietumsodus, pašlaik nonākot līdz 19 gadiem.

Skaidrs, ka Nadeždinam, pat ja CVK viņu neizsvītros, nav ne mazāko izredžu uzvarēt vēlēšanās vai pat saņemt pietiekami daudz balsu, lai pastāvētu vēlēšanu otrās kārtas iespēja, Pēc 2020. gadā Ellas Pamfilovas CVK pavirši inscenētā "tautas balsojuma" par grozījumiem konstitūcijā, atceļot līdzšinējo formālo liegumu Putinam atkal kandidēt uz prezidenta amatu, Putins var pēc savas vēlēšanās palikt amatā uz diviem termiņiem līdz 2036. gadam, kad viņa sulaiņi var izdomāt jaunas iespējas, kā Putinam nepamest Kremli.