Populārā labējā partija draud rosināt Vācijas izstāšanos no ES
Eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) līdzpriekšsēdētāja Alise Vīdele pirmdien izteikusies, ka Lielbritānijas referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) varētu kalpot par paraugu arī Vācijai.
Intervijā britu laikrakstam "Financial Times" Vīdele atzinusi, ka atbalstītu referendumu par turpmāko dalību ES, ja AfD neizdotos panākt radikālas bloka reformas.
Vīdele, kas ieņem partijas līdzpriekšsēdētājas amatu kopš 2022.gada, paziņojusi, ka nākotnē AfD veidotā valdība mēģinās panākt ES reformas, lai likvidētu līdzšinējo "demokrātijas deficītu" blokā, tai skaitā ierobežojot "nevēlētās izpildvaras" - Eiropas Komisijas (EK) - pilnvaras. "Taču, ja reformas nebūs iespējamas, ja mums neizdosies atjaunot ES dalībvalstu suverenitāti, mums jāļauj tautai izlemt, tāpat kā to izdarīja Lielbritānija," uzsvērusi Vīdele. "Un mums būs referendums par "deksitu" - par Vācijas izstāšanos no ES."
Aptaujas liecina, ka liels vairākums vāciešu atbalsta ES un nav ieinteresēti aiziešanā no bloka.
Tajā pašā aptaujas liecina, ka AfD popularitāte pēdējā laikā ir pieaugusi, partijai ar 23% atbalstu ierindojoties otrajā vietā un atpaliekot vienīgi no opozīcijā esošajiem konservatīvajiem (CDU/CSU).
Tikmēr Vācijas pilsētās noritējušas vērienīgas demonstrācijas, kuras izraisījušas ziņas, ka AfD pārstāvji pērn novembrī esot piedalījušies slepenā sanāksmē ar labējiem ekstrēmistiem, kurā plānota to miljonu imigrantu piespiedu izraidīšana, kas nav pietiekami integrējušies vācu sabiedrībā.
Atmosfēru, kuru jau iepriekš raksturoja tradicionālo partiju satraukums par pieaugošo AfD popularitāti, nokaitēja pētnieciskās žurnālistikas organizācijas "Correctiv" 10.janvārī publicētais ziņojums par Potsdamā notikušo sanāksmi. Potsdamas sanāksmē tikusi apspriesta "remigrācija", un tiek apgalvots, ka šis termins esot eifēmisms, ar kuru galēji labējās aprindās tiekot apzīmēta imigrantu un minoritāšu izraidīšanas.
Trijās federālajās zemēs Vācijas austrumos, kur rudenī gaidāmas landtāgu vēlēšanas, AfD aptaujās šobrīd jau apsteidz visas pārējās partijas.
Tiek lēsts, ka sestdien Hamburgā, Frankfurtē un vairākās citās Vācijas pilsētās ielās izgāja vairāk nekā 300 000 cilvēku, lai protestētu pret AfD un iestātos par demokrātiju. Daudziem demonstrantiem, kas ieradās uz protesta akciju Minhenē, bija plakāti, kuros AfD pielīdzināta nacistiem un nosodīta pret imigrantiem vērstā partijas retorika. Uz plakātiem bija lasāmi tādi saukļi kā "Nekādu iecietību pret neiecietību!" un "AfD ir murgs Vācijai".
