Par spiegošanu arestētā Tartu Universitātes profesora kolēģi ir šokā; pieļauj viņa šantāžu
Pagaidām sīkāka informācija par spiegošanu arestētā bijušā Tartu Universitātes profesora Vjačeslava Morozova lietā netiek izpausta, taču viņa kolēģi ir skeptiski par izvirzītajām apsūdzībām un norāda uz viņa publiski pausto Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa pavēlētās invāzijas Ukrainā kritiku.
Morozova kolēģis, Tartu Universitātes docents Marts Alaru pauda šoku par notikušo, kaut gan sarunā ar “Vot tak” pieļāva iespēju, ka sakarā ar Igaunijas atrašanos blakus Krievijai “mūsu vidū var būt kolaboracionisti un agresorvalsts aģenti”. Viņš norādīja, ka universitātes vadība nekādas sūdzības par Morozova pasniedzēja darbu nebija saņēmusi, bet studentu atsauksmes bija labas.
Līdzīgu šoku pauda Johana Šites politisko pētījumu institūta vadītāja Kristīna Tīnisone, kuras vadībā strādāja Morozovs. Viņa sacīja, ka universitātes vadībai nebija pretenziju saistībā ar Morozova iepriekšējo darba vietu, taču “jauno datu apstākļos tomēr ir svarīgi kritiski izskatīt viņa iepriekšējo darbību”.
Piemēram, Krievijā par “ārzemju aģentu” atzītais bijušais Augstākās Ekonomikas skolas docents un Morozova kolēģis Dmitrijs Dubrovskis stāstīja izdevumam “Važnije istorii”, ka arestētais zinātnieks regulāri brauca uz Krieviju pie vecākiem, un tieši tādēļ viņš Krievijas režīma kritikā nav bijis izteikti kareivīgs, jo, pirmkārt, tur palikuši vecāki, bet otrkārt, “tas viņam principā nav raksturīgi”, jo viņš “vienmēr bijis mierīgs un nosvērts”. Viņš piebilda, ka Morozovs ir atteicies no advokāta un, iespējams, noslēgs pirmstiesas vienošanos ar izmeklētājiem. Viņš pauda šaubas par Putina režīmu vienmēr kritizējušā Morozova sadarbošanos ar Krievijas specdienestiem un pieļāva, ka Morozovu varēja šantažēt. Kā šādas šantāžas piemēru viņš minēja Igaunijas armijas ģenerālštāba majora Denisa Metsava notiesāšanu uz vairāk nekā 15 gadu ieslodzījumu pēc tam, kad Metsavs kļuva par Krievijas specdienestu provokāciju upuri un sāka sadarboties ar Krievijas Galveno izlūkošanas pārvaldi sakarā ar ieslodzīšanas draudiem par izvarošanu. “Jebkurā gadījumā es zinu, ka labprātīgi viņš neko tādu nebūtu darījis,” uzskata Dubrovskis.
Savukārt Sanktpēterburgas vēsturnieks Ivans Kurilla Morozovu, kuru pazīstot apmēram 25 gadus, nosauca par “pasaules līmeņa” politoloģijas speciālistu, kurš “atšķiras ar līdzsvarotiem spriedumiem”. Viņš netic izvirzītajām apsūdzībām un uzskata notikušo par kriminālvajāšanu uz pilsonības pamata. “Tartu Universitāte atlaida Morozovu, pamatojoties uz arestu, proti, pirms tiesas un vainas pierādīšanas. Mēs zinām, kurā valstī tas pieņemts. Universitāte praksē pierādīja, ka padomju mantojums tajā ir spēcīgāks par Eiropas mantojumu.”
Izdevums “Bumaga” norāda, ka Morozova soctīklos nav nekā, kas liecinātu par simpatizēšanu Krievijas varai. “Facebook” viņš ir parakstījies, piemēram, uz izdevumu “Meduza”, ASV strādājošo ekonomistu Konstantīnu Soņinu, mūziķi Borisu Grebeņščikovu, ieslodzītā opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki Ļubovu Soboļu, savukārt savās “Facebook” publikācijās viņš Krievijas ārpolitiku dēvē par impērisku un analizē propagandas retoriku.
jauns.lv jau vēstīja, ka Tartu Universitāte paziņojusi par darba attiecību pārtraukšanu ar profesoru Vjačeslavu Morozovu, kuru Drošības policija tur aizdomās par izlūkošanas darbībām pret Igaunijas Republiku. Kopš 3.janvāra viņš ir aizturēts un atrodas Tallinas cietumā, vēsta ERR. Morozova aizturēšanas faktu portālam Rus.ERR otrdien apstiprināja Igaunijas Valsts prokuratūra.
Drošības policija (KaPo) 3.janvārī aizturēja Krievijas pilsoni Vjačeslavu Morozovu, kurš tiek turēts aizdomās par pret Igaunijas Republiku vērstu izlūkošanas darbību veikšanu un atbalstīšanu.
Sīkāka informācija par Vjačeslavam Morozovam izvirzītajām aizdomām neatklāja ne KaPo, ne arī Valsts prokuratūra, to skaidrojot ar izmeklēšanas interesēm. Vienlaikus Valsts prokurore Trīnu Oļeva ziņoja, ka izmeklēšanai ir pamats uzskatīt, ka Morozovs, atrodoties brīvībā, var izvairīties no kriminālvajāšanas vai turpināt veikt noziegumus. "Tāpēc vērsāmies tiesā ar iesniegumu par viņa aizturēšanu. Harju apriņķa tiesa piekrita prokuratūras vērtējumam un aizturēja vīrieti uz laiku līdz diviem mēnešiem," viņa norādīja.
"Agresorvalsts izlūkošanas interese joprojām ir augsta," sacīja KaPo izpilddirektors Margo Palosons. "Pašreizējā lieta ir papildinājums vairāk nekā vairākiem desmitiem iepriekšējo un ilustrē Krievijas izlūkdienestu vēlmi iekļūt dažādās Igaunijas dzīves jomās, tostarp zinātnes jomā," viņš piebilda.
KaPo vadītājs žurnālistiem sacīja, ka Morozovs, iespējams, atskaitījās Krievijas specdienestiem, jo viņš regulāri brauca uz Krieviju. “Cilvēkiem vajadzētu nopietni apdomāt, cik ļoti viņiem vajag doties uz Krieviju, ņemot vērā, ka pastāv nopietns risks, ka pret viņiem tiks izdarīts Krievijas izlūkdienesta spiediens.” Pagaidām neesot skaidrs, kādai informācijai Morozovs varēja piekļūt, taču “tas kļūs skaidrs izmeklēšanas gaitā”, viņš norādīja.
Vjačeslavs Morozovs strādāja par politikas zinātnes profesoru Tartu Universitātes “Schütte” institūtā. Tā vadītāja Kristīna Tonissone Rus.ERR apstiprināja, ka pēc tam, kad Morozovam tika izvirzītas aizdomas, darba attiecības ar viņu tika pārtrauktas.
Pēc Igaunijas zinātniskās informācijas sistēmas ETIS datiem, Vjačeslavs Morozovs Sanktpēterburgas Valsts universitātē strādāja līdz 2010.gadam, bet pēc tam bija saistīts ar Tartu Universitāti. No 2016. līdz 2023. gadam ieņēma Eiropas Savienības un rusistikas profesora amatu Tartu, bet no 2023. gada 1. septembra līdz 2024. gada 11. janvārim – starptautiskās politikas teorijas profesora amatu.
