Cilvēku vēlme ziemā pabarot putniņus novedusi pie nedienām Somijas dabai – izplatās viena no nejaukākajām nezālēm pasaulē
Sēklas, kas paredzētas mazajiem putniem, var saturēt kaitīgu svešzemju sugu sēklas. Tiek uzskatīts, ka līdz ar svešzemju putnu sēklām Somijā nonākusi, piemēram, nezāļu prosa, kas pēdējos gados sāk parādīties arvien vairāk, vēsta Somijas sabiedriskais medijs YLE.
Nezāļu prosa tiek uzskatīta par vienu no sliktākajām nezālēm pasaulē. Tā kavē citu augu augšanu un samazina ražu, kad tā izplatās uz laukiem.
Pēc “MTK Southeast Finland” izpilddirektora Antti Arminena teiktā, nezāļu prosa Somijā var kļūt par sliktāku problēmu nekā lupīnas un mežrozīšu augļi.
“Nezāļu prosu savā kaitīgumā ir grūti pārspēt. Tas nosedz visu, kas atrodas apakšā, un veido necaurlaidīgu izaugumu līdz 1,5 metru augstumam,” saka Arminens.
Pēc Antti Arminena teiktā, vismaz vienā fermā Dienvidkarēlijā pastāv aizdomas, ka nezāļu prosa ir izplatījusies uz lauka kopā ar putnu sēklām. Pēc Arminena domām, visdrošākais variants putnu barošanai būtu mājas sēklu izmantošana.
Pēc nokļūšanas dabā augs efektīvi vairojas. Viena nezāļu prosa var dot līdz 40 000 sēklu. Sēkla var palikt dzīvotspējīga zemē desmit gadus. Putni un dzīvnieki izplata augu no vienas vietas uz otru. Ir grūti iznīcināt augu. Cīņa nesen kļuva vēl grūtāka, jo Somijas Drošības un ķīmisko vielu aģentūra “Tukes” neatjaunoja ķīmiskā pesticīda, kas ir visefektīvākais pret nezāļu prosu, reģistrāciju. Iemesls bija produkta radītās briesmas cilvēkiem un videi.
Ir grūti iejaukties svešu sēklu saturā
Liela daļa sēklu, kas paredzētas mazo putnu barošanai ziemā, nāk no ārzemēm.
Somijā nav iespējams iejaukties putnu sēklu saturā, kas nāk no ārvalstīm, jo tās ir definētas kā barība, uz kuru visās dalībvalstīs attiecas viena un tā pati ES likumdošana. Vismaz līdz šim ES nezāļu prosa nav definējusi kā kaitīgu dārzeņu piemaisījumu, kas nedrīkst būt barībā.
Nezāļu prosa un citas svešzemju sugas var nonākt arī Somijā starp lauksaimniecībā izmantojamām sēklām. Arī uz zemniekiem pārdotajām sēklām attiecas viņu pašu ES direktīvas.
Praksē, pieņemot savus likumus, Somija varētu ietekmēt tikai vietējās izcelsmes sēklas.
Globālā sasilšana ir palīdzējusi izplatīties
Nezāļu prosa izplatībai uzmanību pievērsusi arī Somijas Pārtikas aģentūra.
Kā pastāstīja sēklu pārbaudes eksperts Sami Markkanens, sākotnēji plānots noskaidrot, cik daudz nezāļu prosa ir starp putnu sēklām. Mērķis būtu izdomāt veidus, kā risināt problēmu.
“Noteikti var būt arī daudzas citas svešzemju sugas, bet īstas informācijas par to pagaidām nav. Mēs esam sākuma stadijā,” saka Sami Markkanen.
Starp putnu sēklām, piemēram, savulaik ir konstatētas auzas, kas ir ļoti kaitīga svešzemju suga. Somijai ir savs likums, lai to apkarotu.
Savvaļas prosa Somijā pirmo reizi konstatēta jau 19.gadsimta beigās, bet pēdējos gados silto vasaru iespaidā svešzemju suga sāk izplatīties.
