Indijas kosmiskā zonde sāk vēsturisko Saules novērošanas misiju

“Aditya-L1” tika palaista pērnā gada 2. septembrī no Šriharikotas kosmodroma, četras reizes aplidoja Zemi, 30. septembrī pameta Zemes pievilkšanas spēka zonu un nolidoja 1,5 miljonus kilometru no Zemes, veicot apmēram četrreiz lielāku attālumu nekā līdz Mēnesim. 6. janvārī, ap plkst. 12.30 pēc Latvijas laika kosmiskā zonde sasniedza tā dēvēto “Lagranža punktu” — vietu kosmosā, kur divu lielu ķermeņu (šajā gadījumā Saules un Zemes) gravitācijas spēki viens otru neitralizē, radot līdzsvara stāvokli, ko kosmosa aparāts var izmantot degvielas maksimālai ekonomijai.

Zinātnieki norāda, ka šī misija ļaus labāk saprast Saules vēju un dažas dienas iepriekš pat brīdināt par to, tādējādi Indija un citas valstis varēs nogādāt drošībā ap Zemi lidojošos mākslīgos pavadoņus.

Indijas prese lēš, ka šī misija izmaksājusi apmēram 3,78 miljardus rūpiju (40 miljoni eiro).

Tagad “Aditya-L1” spēs lidot orbītā ap Sauli tikpat ātri kā Zeme un nepārtraukti novērot un pētīt mūsu tuvāko zvaigzni. Tādējādi Indija ir pievienojusies ekskluzīvajam Saules pētnieku klubam. Pirmo Saules izpētes misiju 1981. gadā sekmīgi palaida Japāna, bet kopš deviņdesmitajiem gadiem Sauli pēta ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) un Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA). 2020. gada februārī NASA un ESA palaida “Solar Orbiter”, kas pēta Sauli no salīdzinoši neliela attāluma, bet 2021. gada NASA kosmosa aparāts “Parker Solar Probe” pirmais izlidoja cauri Saules vainagam jeb ārējai atmosfērai.

Jauns.lv jau ziņoja, ka Indijas kosmosa kuģis “Chandrayaan-3” 23. augustā sekmīgi nolaidās uz Mēness virsmas, tādējādi Indija kļuva par ceturto valsti pēc bijušās PSRS, ASV un Ķīnas, kas spējusi nosēdināt kosmisko aparātu uz Zemes dabiskā pavadoņa.

“Chandrayaan-3” nosēšanās vieta ir arī vistuvāk Mēness dienvidu polam. Mēness dienvidpola reģions tiek uzskatīts par kosmosa valstu galveno zinātnisko un stratēģisko interešu apgabalu, jo zinātnieki uzskata, ka šajā reģionā atrodas ūdens ledus  nogulsnes. Ūdeni, kas sasalis ēnainos krāteros, varētu tikt pārveidots par raķešu degvielu vai pat dzeramo ūdeni turpmākām apkalpes misijām.

Indijas mēģinājums sekmīgi nosēdīnāt savu kosmosa kuģi Mēness dienvidu pola tuvumā notika tikai dažas dienas pēc Krievijas neveiksmīgā mēģinājuma izdarīt to pašu. Krievijas kosmosa kuģis “Luna 25” ietriecās Mēness 19.augustā pēc tā dzinēju nepareizas palaišanas, izbeidzot šīs valsts pirmo Mēness nosēšanās mēģinājumu pēdējo 47 gadu laikā.

Ar sekmīgu “Chandrayaan-3” nosēšanos, Indija kļuvusi arī par otro valsti pēc Ķīnas, kas 21. gadsimtā uz Mēness ir sekmīgi nosēdinājusi kosmosa kuģi. Ķīna kopš 2013. gada uz Mēness virsmas ir nosēdinājusi trīs nolaišanās iekārtas, tostarp pirmo, kas nosēdās Mēness ēnainajā pusē.

Jāpiebilst, ka laikposmā no 1969. gada 20. jūlija līdz 1972. gada 11. decembrim uz Mēness bijuši 12 cilvēki, no kuriem četri — pirmās misijas astronauts Bazs Oldrins, Deivids Skots, Čārlzs Djūks un pēdējais pabijušais Harisons Šmits vēl ir dzīvi.