Krievija meklē iespējas iegādāties ballistiskās raķetes ārzemēs, jo tās spēj efektīvāk apiet Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas
Krievija pastiprina savus centienus iegādāties ballistiskās raķetes no ārzemju piegādātājiem, jo šādas raķetes varētu būt efektīvākas mērķu sasniegšanai Ukrainā, atsaucoties uz ASV Kara pētījumu institūts (ISW) ziņojumu pauž Sargs.lv.
Medijos jau izskanējusi informācija, ka Krievija vēlas iegādāties tuva darbības rādiusa ballistiskās raķetes no Irānas, tikmēr Ukrainā iespējams atrastas Ziemeļkorejā ražotas raķetes atlūzas.
Militārie analītiķi atzīmējuši, ka Krievijas armija regulāri izmanto tuvā darbības rādiusa ballistiskās raķetes, lai veiktu triecienus pa Ukrainas pilsētām, kas atrodas frontes līnijas tuvumā, un šīs raķetes ir efektīvākas, ja ir spējīgas izvairīties no Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas ir pārtvērušas 149 no 166 Krievijas spārnotajām raķetēm, kas palaistas kopš 2023. gada 29. decembra, taču spējušas notriekt tikai nelielu daļu no ballistiskajām raķetēm, ko Krievija raidījusi uz Ukrainu attiecīgajā laika periodā.
Krieviem ir izdevies pārveidot S-300 un S-400 pretgaisa aizsardzības raķetes, lai veiktu triecienus pa sauszemes mērķiem Ukrainā, un Ukrainas amatpersonas ir atzinušas, ka pretgaisa aizsardzībai ir grūtības apturēt šos nekonvencionālos raķešu uzbrukumus, izmantojot savas S-300 sistēmas.
Ukrainas spēkiem ir problēmas arī “Iskander” ballistisko raķešu pārtveršanā nesenajos triecienos, lai gan tiem izdevās notriekt “Iskander-M” raķeti 30. decembrī, kad Krievija īstenoja mazākas intensitātes raķešu un dronu triecienu. Turklāt Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās pārtvert visas “Iskander-M” un S-300/S-400 raķetes, ko Krievija raidīja uz Kijivu 12. decembrī.
Saskaņā ar oficiāliem paziņojumiem Ukrainas spēkiem izdevās pārtvert arī visas 10 “Kinzhal” virsskaņas raķetes, ko Krievija izšāva uz Ukrainu 2. janvārī; tas tika izdarīts ar “Patriot” sistēmām. Tādējādi, kā secina ISW, Krievijas ballistisko raķešu efektivitāte daļēji ir atkarīga no Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu konfigurācijas.
Krievijas armijas relatīvie panākumi pēdējo dienu triecienos gūti, izmantojot ballistiskās raķetes kopā ar spārnotajām raķetēm un droniem, un tas var mudināt Krieviju aktīvāk meklēt iespējas iegādāties ballistiskās raķetes no saviem sabiedrotajiem. Šobrīd tiek lēsts, ka Krievija ir spējīga mēnesī izgatavot aptuveni 42 “Iskander” raķetes un 4 “Kinzhal” raķetes, tikmēr nav pārliecības, cik daudz S-300/S-400 raķešu mēnesī spējīga saražot Krievija.
ISW pētnieki uzskata, ka Krievijas aizsardzības nozare nevar saražot pietiekamu skaitu ballistisko raķešu, lai realizētu tik intensīvus raķešu triecienus pret Ukrainu, kuros tiek izmantots liels skaits ballistisko raķešu, tāpēc Krievijai visdrīzāk nāksies meklēt piegādātājus ārpus valsts robežām.
Publiskajā telpā jau izskanējušas ASV bažas, ka Krievija varētu iegādāties lielus tuvas darbības ballistisko raķešu krājumus no Irānas, tikmēr pēc nesenā raķešu trieciena pa Harkivu atrastās raķetes atlūzas vedina domāt, ka Krievija jau izmanto no Ziemeļkorejas iegūtas ballistiskās raķetes, taču šī informācija vēl nav oficiāli apstiprināta un Ukrainas izmeklētāji šobrīd strādā pie raķešu identificēšanas.
