Jau esat paziņojuši, ka grupas kopējais apgrozījums pērn bija 121,2 miljoni eiro, kas par 19% ir vairāk nekā gadu iepriekš, bet ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pieauga par 28% - līdz 25,1 miljonam eiro. Kā kopumā vērtējat pagājušo gadu?

Ja runājam par finanšu rezultātiem, tad ir bijusi ļoti laba izaugsme. Mēs ne tikai pelnām akcionāriem, bet maksājam arī nodokļus - pērn ir samaksāti 23 miljoni eiro.

Izaugsme ir bijusi visās mūsu biznesa līnijās, kas ir izveidotas grupas reorganizācijas rezultātā. Esam uzvarējuši arī jaunos konkursos, gan Rīgas ielu uzturēšanas konkursā, gan arī atkritumu apsaimniekošanas konkursos Jūrmalā, Liepājā un arī Ķekavas novadā. Būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā "Nomales" esam palaiduši lielāko industriālo atkritumu šķirošanas līniju.

Arī mūsu telpu uzkopšanas bizness ir attīstījies, ieejot gan medicīnas nozarē, gan arī apkalpojot citas sfēras. Mums ir arī veicies, izplešoties reģionos. Uzņēmums "KOM-Auto", kuru mēs nopirkām aizpagājušajā gadā, ir ieguvis papildu līgumu arī Cēsu novadā un apkārtnē. Esam iegādājušies arī jaunus uzņēmumus - "Lautus”, kas nodarbojas ar medicīnas un bīstamiem atkritumiem, 49% uzņēmumā "Tranzīts L", kas darbojas pilsētvides uzkopšanas biznesā Liepājā, un mēs esam arī izteikuši piedāvājumu, lai iegūtu kontroli šajā uzņēmumā.

Līdz ar to mums izaugsme ir bijusi diezgan strauja gan organiskā veidā, gan arī uzņēmumu iegādes un apvienošanas rezultātā.

Savukārt, ja runājam par izaicinājumiem, tad tie ir tādi paši kā visās citās nozarēs - darbaspēka resursu pieejamība, tāpat mēs cīnīsimies ar inflācijas sekām, jo ne visus izmaksu pieaugumus ir iespējams iecenot gala pakalpojumu cenās. Arī sagādes ķēdes joprojām darbojas ar pārtraukumiem, kas ietekmē tehnikas iegādi un investīciju projektus.

Gada sākumā atsevišķā uzņēmumā tika nodalīts atkritumu reģenerācijas bizness. Vai jūs redzat nepieciešamību turpināt grupas reorganizāciju?

Grupa, tāpat kā bizness, ir dzīvs organisms un attīstās. Kad mēs attīstām savu biznesu, nāk klāt jaunas lietas, no kaut kādām lietām mēs atsakāmies. Pašlaik mums nav konkrētu plānu vēl kaut ko reorganizēt vai restrukturizēt, bet, kā jau teicu, mūsu uzņēmumu grupa ir dzīvs organisms.

Vai pašlaik aktīvā izvērtēšanas procesā ir lēmumi par vēl kādu uzņēmumu iegādi?

Mums visu laiku aktīvā izvērtēšanas procesā ir uzņēmumi, kurus mēs gribētu iegādāties, jo vēsturiski "CleanR Grupa" ir augusi ļoti strauji, tieši pateicoties uzņēmumu pirkšanas darījumiem.

Tie ir noteiktu darbības jomu uzņēmumi?

Ārpus tām darbības jomām, kas mums pašlaik ir, mēs neplānojam iet. Mūs interesē reģionāli darījumi Latvijā un Baltijā.

Uz ko skatāties Baltijā?

Uz uzņēmumiem, kas strādā mūsu darbības jomā. Vairāk gan nestāstīšu.

Vai redzat iespējas piedalīties pakalpojumu iepirkumos arī Baltijas mērogā?

Baltijas kontekstā mēs skatāmies uz uzņēmumu iegādes darījumiem.

Vai jūtat, ka arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi skatās uz Latviju?

Visi skatās uz visiem, jautājums ir, ko var nopirkt. Mums ir spēcīga bilances pozīcija un līdz ar to mums ir iespējas iegādāties citus uzņēmumus.

Tirgus konsolidācija ir notikusi vēsturiski un noteikti turpināsies arī tālāk.

Kurās darbības jomās Latvijā pašlaik redzat lielākās izaugsmes iespējas, kurās attīstība nav tik strauja?

Mēs darbojamies pilnā aprites ekonomikas ciklā, un, manuprāt, virzība uz ilgtspēju un ekonomikas apritīgumu turpināsies. Līdz ar to gan atkritumu apsaimniekošanā, gan šķirošanā, gan otrreizējā pārstrādē mēs redzam lielu potenciālu.

Otrs virziens, kur mēs gribētu redzēt kaut kādu kustību, ir pašvaldību tirgus atvēršana gan pilsētas uzkopšanas jomā, gan arī atkritumu savākšanas jomā. Piemēram, Vidzemē ir vesela virkne pašvaldību, kas joprojām pašas vāc atkritumus. Protams, ir arī labie piemēri, Cēsu, Bauskas novads, kurš veic publisko iepirkumu par pilsētvides apsaimniekošanu, Ventspilī ir publiskais iepirkums par atkritumu apsaimniekošanu. Tāpēc mēs ceram uz to, ka Latvijā publisko iepirkumu apjoms paplašināsies. Arī Konkurences padome neskaitāmas reizes ir norādījusi, ka šādu iepirkumu nerīkošana nav labā prakse.

Pērn tika arī palielināts "CleanR Grupa" pamatkapitāls. Vai tas izmantots jau notikušajām uzņēmumu iegādēm vai arī plānā ir vēl kaut kas?

Pamatkapitāla palielināšana notika, konvertējot nesadalīto peļņu kapitālā bez jauna kapitāla piesaistes. Tas mums dod iespēju piedāvāt zemāka riska nosacījumus potenciālajiem investoriem obligācijās, kas mums varētu būt nākotnē. Īstermiņā tas ir vairāk bilances struktūras sakārtošanas pasākums.

Šā gada beigās beigsies "CleanR Grupas" trīs gadu obligāciju termiņš. Emitēsiet jaunas obligācijas?

Pašlaik mēs izvērtējam finansējuma nepieciešamību, ņemot vērā mūsu darbības rezultātus, kapitālieguldījumu plānus un uzņēmumu pirkšanas plānus.

Kad to būsim noformulējuši, tad ziņosim, ko mēs plānojam darīt.

Pastāv iespēja, ka varat dzēst obligācijas, nepiesaistot līdzekļus kapitāla tirgū?

Pastāv dažādas iespējas, bet es tās pagaidām nekomentēšu, jo tā ir sensitīva tirgus informācija. Kad būs gatavs plāns, tad visus informēsim.

Vai nākotnē apsverat arī potenciālu akciju emisiju?

Nākotnē tā varētu notikt, bet pašlaik īstermiņā mēs to neapsveram.

Kā jūs pašlaik vērtējat atkritumu šķirošanas prasību ieviešanas rezultātus? Ik pa laikam nāk klāt jauns veids, kas ir jāšķiro. Kur sokas labāk, kur ir problēmas?

Atkritumu šķirošanas paradumi iedzīvotāju segmentā ar laiku uzlabojas un atsevišķi vākto atkritumu apjoms palielinās. Vienlaikus jāsaka, ka, piemēram, bioloģiskie atkritumi no mājsaimniecībām tiek savākti ar ļoti lielu piemaisījumu apjomu, jo nereti cilvēki šajos konteineros met iekšā visu ko. Kas attiecas uz iepakojumiem, tad tur, manuprāt, jau ir izstrādājušies diezgan labi paradumi un piemaisījumu apjoms nav pārāk liels. Uzlabojumus gribētos redzēt stikla savākšanā. Pēc mūsu aprēķiniem, Rīgā tikai 27% mājsaimniecību ir atsevišķie stikla savākšanas konteineri.

Mēs tādēļ redzam iespēju, ka savāktā stikla apjoms var pieaugt.

Kas attiecas uz rūpniecisko atkritumu šķirošanu, tad mūsu grupā ir uzņēmums "Vides resursu centrs", kas sašķiro visus Viduslatvijas reģiona atkritumus, un, mūsuprāt, tur ir sasniegts labs rezultāts. Bioloģiskos atkritumus piegādājam atkritumu poligona "Getliņi" biogāzes tuneļiem, nododam atkritumus arī uzņēmumiem, kas tos tālāk var reģenerēt siltumā un enerģijā. Savukārt, "CleanR Verso" šķiro industriālos atkritumus, un, kā jau es minēju, mums palaista lielākā šķirošanas līnija Baltijā industriālajiem atkritumiem. Kā nākamā stadija ir arī "CleanR Industry" augstas kvalitātes kurināmā (NAIK) ražotne, kurā no atkritumiem ražo kurināmo, kuru mēs tālāk nododam reģenerācijai. "CleanR Industry" tāpat no plastmasas atkritumiem ražo granulas, kas ir otrreizējā pārstrāde.

Kā iet ar tekstila atkritumu savākšanu, kas ir viens no jaunajiem veidiem?

Ar tekstilu iet samērā labi. Tekstils tagad ir iekļauts arī ražotāju atbildības sistēmā un tas dod papildu stimulu tā savākšanai un šķirošanai. Arī cilvēki ir sapratuši, kā tas darbojas, un izturas atbildīgi, ir maz neatbilstošu piejaukumu. Tas, kā pietrūkst, - ir jāpaplašina savākšanas konteineru infrastruktūra, un pie tā mēs strādājam.

Kā ir ar pārstrādi? Kur jūs liekat savākto tekstilu?

Pašlaik savāktais tekstils tiek pāršķirots un laists otrreizējā izmantošanā.

Vai tekstilam būtu vajadzīga pārstrādes rūpnīca?

Tas ir atkarīgs no apjoma. Ja to var izdarīt ar atbilstošu pašizmaksu, tad varbūt, bet es neesmu dzirdējis tādus priekšlikumus.

Vai jūs domājat par savākto atkritumu pārstrādes paplašināšanas iespējām?

Pašlaik mūsu plastmasas pārstrādes rūpnīca strādā ar pilnu jaudu un mēs neesam apsvēruši jaunu paplašināšanos tuvākajā laikā.

Pēc diviem gadiem beigsies līguma termiņš par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, saskaņā ar kuru Rīgu sadalīja vairākās apsaimniekošanas zonās. Kādi ir secinājumi par tagadējo septiņu gadu periodu, un vai jūs gribētu runāt ar Rīgas domi par kaut kādām izmaiņām, kas būtu vajadzīgas nākamajā konkursā?

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir ļoti atvērts sadarbībai, un, manuprāt, Rīga ir viena no progresīvākajām Latvijas pašvaldībām tieši atkritumu apsaimniekošanas jomā un pirmā Latvijā arī pieņēma saistošos noteikumus par atkritumu dalīto vākšanu. Kopā ar Rīgas domi ir tapusi arī mūsu apakšzemes atkritumu konteineru programma. Līdz ar to sadarbība ir bijusi laba un, mūsuprāt, zonējums darbojas labi. Tādēļ ar cerībām gaidīsim nākamo konkursu.

Vienlaikus Konkurences padome savas domas nav mainījusi un saka, ka zonējuma princips no brīvas konkurences nodrošināšanas viedokļa viņiem īsti nepatīk un labāk būtu, ja katrs namu apsaimniekotājs brīvi varētu izvēlēties, ar kuru uzņēmumu atkritumu savākšanā sadarboties. Vai jūs esat gatavi tam, ka par šo jautājumu atkal notiks diskusija, kad beigsies līdzšinējais līguma termiņš?

Mūsuprāt, zonējums ir pareizs risinājums, jo atkritumu apsaimniekošana ir loģistikas plānošanas bizness. Ja atkritumu savākšanas maršruts ir jāplāno nesistemātiski, jo viens konteiners atrodas Bolderājā, otrs Ķengaragā, izmaksu efektivitāti panākt nevar.

No efektivitātes un no ilgtspējas viedokļa, mūsuprāt, zonējums ir pareizs risinājums.

Nu, protams, ja lems citādāk, mēs tam pielāgosimies, jautājums ir tikai par to, kas par to visu maksās, jo izmaksas ir atkarīgas no pareizas loģistikas plānošanas, kā pēc iespējas efektīvāk atkritumus savākt un nogādāt šķirošanā. Jebkuras izmaiņas radīs neefektivitāti.

Kā pašlaik klājas ar pazemes konteineru ierīkošanu, jo no sākuma bija diezgan lielas juridiskas problēmas par jautājumiem, kam pieder zeme un kā to visu pareizi noformēt?

Gan namu apsaimniekotājiem, gan Rīgas domei ir izpratne par to, kas tas ir un kādi plusi ir no pazemes konteineru ieviešanas. Tie aizņem mazāk vietas, apkārtne ir tīrāka un nav to blakņu, kas parastajiem konteineriem. Ja sākumā bija grūti to izbūvi saskaņot gan būvvaldē, gan arī ar namu apsaimniekotājiem, tagad šis process ir palaists, un mums jau stāv rinda uz šo konteineru izbūvi.

Ir redzama liela vietējo iedzīvotāju pretestība pret atkritumu dedzināšanas projektiem. Jūsu "WasteTech" projektam vēl jāsaņem apstiprinājums Ropažu novada domē. Paredzat, ka būs grūtības?

Vispirms mums ir jālieto pareiza terminoloģija. Tā nav dedzināšana, bet atkritumu reģenerācija, un tā ir pilnīgi cita lieta. Atkritumu reģenerācijā mēs atkritumus transformējam siltumenerģijā un elektrībā. Eiropā ir ap 500 šādu instalāciju, kas saražo 6% no Eiropā patērētā siltuma un 1% no elektroenerģijas. Līdz ar to šāda prakse eksistē Eiropā, un tā ir vēsturiski atbalstīta. Kas attiecas uz iedzīvotāju neapmierinātību, tad mums Latvijā iedzīvotāji ir neapmierināti arī ar vēja parkiem, ar "Rail Baltica" un arī ar reģenerācijas staciju.

Reģenerācijas stacijai ietekmes uz vidi novērtējums ir veikts, un valsts līmenī ir atzīts, ka projekts ir drošs no visiem aspektiem. Ropažu domei būs viņu izšķiršanās, kāds ir valstiskais viedoklis par to, vai mēs ejam uz enerģētisko neatkarību un ilgtspējas mērķiem, kas paredz, ka 2030. ggadā mēs nedrīkstam noglabāt atkritumu poligonos vairāk par 10% no sadzīves atkritumiem. Pašlaik mēs noglabājam pusi. Manā izpratnē šie mērķi bez reģenerācijas nav izpildāmi.

Ko darīsiet, ja Ropažu novada domes lēmums būs negatīvs? Meklēsiet citu vietu šai stacijai?

Pašlaik laikam par to būtu pāragri spekulēt. Šī vieta ir izvēlēta apzināti, kā efektīvākā, kur pieslēgties siltumapgādes un elektroapgādes infrastruktūrai.

Mēs ļoti aktīvi strādājam ar iedzīvotāju izglītošanu un pārliecināšanu. Es ceru, ka tas ir laika jautājums, lai būtu pozitīvs lēmums.

Jūs gribēsiet īstenot vēl kādus atkritumu reģenerācijas projektus?

Pašlaik nav tādu plānu.

Kādēļ jūs kā īpašnieks joprojām pie dzīvības uzturat uzņēmumu "CREB Rīga", kurš tika izveidots kā no konkurences jautājumu dēļ apturētā un tā arī nerealizētā "Tīrīgas" projekta līdzīpašnieks? Jums ir nodomi to kaut kā izmantot?

Nekādu īpašu nodomu nav. Tas nav bijis mūsu prioritāšu sarakstā.

Uzņēmuma vadības ziņojumā par 2023. gadu gan lasāms, ka, pēc uzņēmuma domām, joprojām nav panākta vienošanās par 2019. gada 14. jūnijā noslēgtā koncesijas līguma par "Tīrīga" tālāko darbību, t.i., koncesijas līgums nav izbeigts atbilstoši tajā noteiktajai kārtībai. Jums ir nodoms, ka kaut kas tur vēl būtu darāms?

Es to plašāk nekomentēšu.

Ja skatās uz "CleanR Grupas" apgrozījumu, tad pusi veido atkritumu apsaimniekošana, bet arī citās jomās ir redzams pieaugums. Kur jūs pašlaik saskatāt lielāko potenciālu?

Es domāju, ka mēs turpināsim izaugsmi tajās nozarēs, kas mums ir. Mums nav plānu iet citās darbības jomās. Mēs skatīsimies gan uz organisku izaugsmi, gan iespējām nopirkt citus uzņēmumus. Mums ir svarīgi izveidot sabalansētu un diversificētu biznesa modeli, lai gadījumos, ja vienā biznesa jomā izaugsme nenotiek, to var kompensēt ar citām biznesa jomām.

Jūs jau pieminējāt, ka viens no izaicinājumiem ir saistīts ar darbaspēku. Kur ir galvenās problēmas? Cilvēki negrib nākt strādāt šajā nozarē?

Manuprāt, nozare kā darba devējs ir diezgan pievilcīga, jo mums ir gana labs atalgojums. Problēma vairāk ir tajā, ka nav cilvēku, nevis tajā, ka viņi negribētu nākt uz šo nozari. Mūsdienās cilvēki arī biežāk maina darbavietas, un ar to ir jārēķinās, visu laiku jāspēj piedāvāt labāks piedāvājums, jo mēs ar citiem par darbaspēku konkurējam visu laiku. Nav tā, ka cilvēki stāvētu rindā.

Darbaspēka problēmu dēļ daudz tiek runāts arī par automatizāciju, IT risinājumiem. Cik lielā mērā tos esat ieviesuši jūs, un vai ir iespējas to palielināt?

Mums automatizācija visvairāk attiecas uz biroju uzkopšanu un loģistikas plānošanu. Mēs tur esam daudz ieguldījuši un sasnieguši augstu kompetences līmeni. Tāpat daudz pašlaik strādājam ar uzkopšanas robotiem, ko paši saucam par robotu armiju. Tas reāli palīdz uzlabot efektivitāti un aizvietot cilvēkus. Jaunākās paaudzes roboti, kas strādā pareizi aprīkotās ēkās, ir diezgan autonomi. Tādēļ mēs tur saskatām lielu potenciālu.

Oops! Notikusi kļūda