TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampam atkal kara turpināšanā vainīgs Zelenskis, nevis Putins

Ukrainas pilsētā Hersonā ir uzbūvēti vairāk nekā 40 km ar droniem aizsargātu tuneļu, tādējādi nodrošinot civiliedzīvotāju un piegādes līniju drošību pastāvīgos krievu okupantu apdraudējumos.

Ukraians aizstāvji ar dronu uzlaiž gaisā pamestu okupantu kāpurķēžu kaujas mašīnu (MT-LB), kas, spriežot pēc masīvās detonācijas, bija piepildīta ar munīcju.

Pilsēta palika bez elektrības.

Apvienotā Karaliste neatbalsta Francijas un Itālijas līderu ideju par dialogu ar Putinu.

Kūpere uzsvēra, ka diplomātijas centrs pašlaik atrodas Ukrainā un starp tās tuvākajiem sabiedrotajiem.

"Mums ir nepieciešami pierādījumi, ka Putins patiešām vēlas mieru, un šobrīd es to neredzu," paziņoja ārlietu ministre Iveta Kūpere.

Augstas kvalitātes video pārtveršana, kurā redzama "Shahed" grupa, kas lido ļoti zemā augstumā gar Dņipras upi un garām Hersonai. Dažiem ir uzstādīta atpakaļskata kamera, lai atklātu pārtvērējdronus. 

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 76 trieciendroniem un droniem imitatoriem, piektdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

53 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 19 trieciendronu trāpījumi deviņās vietās.

Krievijas ieņēmumi no naftas un dabasgāzes eksporta, ar kuriem tiek finansēta Maskavas karadarbība Ukrainā, pērn nokritušies līdz pēdējos piecos gados zemākajam līmenim, liecina Krievijas Finanšu ministrijas publiskotā budžeta informācija.

Pagājušajā gadā Krievijas ieņēmumi no naftas un dabasgāzes eksporta veidojuši 8,467 triljonus rubļu (apmēram 93 miljardi eiro), kas ir zemākais līmenis kopš 2020. gada un kritums par 24% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Valsts naftas un dabasgāzes nozares kopš Maskavas 2022. gadā Ukrainā sāktā pilna apmēra kara Ukrainā tikušas pakļautas Eiropas un ASV sankcijām.

Tāpat šos sektorus negatīvi ietekmējusi degvielas cenu samazināšanās.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 224 460 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1370 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 563 tankus, 23 908 bruņutransportierus, 36 230 lielgabalus un mīnmetējus, 1614 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1277 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 107 884 bezpilota lidaparātus, 4163 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 74 486 automobiļus un autocisternas, kā arī 4044 specializētās tehnikas vienības.

Ukraina nekad nav bijusi un nebūs šķērslis mieram, ceturtdien ikvakara videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tādējādi atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, ka Zelenskis esot šķērslis miera vienošanās noslēgšanai.

"Tieši Krievijas raķetes, Krievijas šahedi, Krievijas mēģinājumi iznīcināt Ukrainu ir skaidri pierādījumi tam, ka Krievijai vienošanās vispār nav vajadzīga. Kad Krievijas dēļ ukraiņiem pa 20-30 stundām nav elektrības un kad Krievijas triecienu mērķis ir sagraut mūsu enerģētiku un mūsu cilvēkus, tad tieši Krievija ir tā, uz kuru ir jāizdara spiediens. Es pateicos visiem, kas šajā jautājumā atbalsta Ukrainu. Mēs būsim daudz aktīvāki savā diplomātiskajā darbā - gan publiskajā un oficiālajā, gan nevalstiskajā un neoficiālajā," sacīja Ukrainas prezidents.

Tramps intervijā aģentūrai "Reuters" šonedēļ teica, ka miera vienošanās noslēgšanu kavējot Zelenskis, nevis Krievijas diktators Vladimirs Putins.

"Domāju, ka viņš [Putins] ir gatavs slēgt darījumu. Domāju, ka Ukraina ir mazāk gatava slēgt darījumu," sacīja Tramps.