TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Mercs aicina Zelenski ierobežot gados jauno ukraiņu izbraukšanu no valsts

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Daži no viņiem jau ir saņēmuši Baltkrievijas pases.
Pilsonība tika piešķirta Irinai Hascevai, Andrejam Poļščukam un Nikolajam Čiščevam. "Svaboda" ziņo, ka divi no viņiem iepriekš bija Ukrainas pilsoņi un strādāja Zaporižjas atomelektrostacijā, un tagad tiek oficiāli integrēti Baltkrievijas kodolenerģijas nozarē.
Kara sākumā aptuveni 30 speciālisti no Krievijas sagrābtās elektrostacijas strādāja Baltkrievijas AES. Daži paliek Baltkrievijā, bet citi tiek nosūtīti atpakaļ uz Enerhodaru, bet tagad kā "Rosatom" darbinieki.
📌Former employees of the Russian-occupied Zaporizhzhia Nuclear Power Plant are now working in Belarus — and some of them have already received Belarusian passports
— NEXTA (@nexta_tv) November 15, 2025
Citizenship was granted to Iryna Hastseva, Andrey Polishchuk and Nikolai Chishchev. According to Svaboda, two of… pic.twitter.com/Wez7JZkFSr
Krievijas militārā pavēlniecība ir mainījusi savas prioritātes Pokrovskas-Mirnohradas aglomerācijā, taču viņu jaunā taktika ir pretrunā ar militāro loģiku.
ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi norāda, ka Krievijas pavēlniecība atkal rīkojas neloģiski, paļaujoties uz propagandu, nevis militāro loģiku.
Pēc institūta domām, Krievija ir koncentrējusi savus centienus uz Pokrovskas ieņemšanu, nevis mēģinājumu ielenkt visu Ukrainas placdarmu Pokrovskas-Mirnohradas aglomerācijā. Eksperti uzsver, ka pēdējās dienās Krievijas karaspēks ir virzījies uz priekšu pilsētas robežās, norādot, ka viņu prioritāte ir ieņemt pašu pilsētu.
Tikmēr atbalsts Krievijas 51. armijai, kas cenšas slēgt Ukrainas kabatu no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem, tiek faktiski ignorēts. Papildu uzbrukumi no dienvidiem arī netiek veikti, padarot ielenkšanas mēģinājumus nepilnīgus.
Pēc ISW domām, šāda rīcība tiek skaidrota ar Maskavas vēlmi nodrošināt informatīvu uzvaru. Kremlis varētu pasniegt Pokrovskas ieņemšanu kā nozīmīgu politisku sasniegumu, pat ja tas nesniedz nekādas priekšrocības kaujas laukā. Krievija, visticamāk, cer, ka pilsētas noturēšana ļaus tai vēlāk atsākt aplenkuma mēģinājumus.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs oficiāli apstiprināja virkni veiksmīgu triecienu pret stratēģiskiem Krievijas mērķiem.
Ukrainas Ģenerālštābs atklāja informāciju par savām tālas darbības operācijām pret galvenajiem mērķiem Krievijā 14. novembra naktī. Sīkāka informācija tika publicēta militārā departamenta oficiālajā "Telegram" kanālā.
Saskaņā ar oficiālo paziņojumu, trāpīts Novorosijskas jūras spēku bāzei Krievijas Krasnodaras novadā. Uzbrukumos tika izmantotas Ukrainas "Neptune" raķetes un dažāda veida droni. Ir apstiprināts, ka uzbrukumos ir bojāta "Šesharis" ostas un naftas termināļa infrastruktūra, S-400 pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas palaišanas iekārta un raķešu noliktava. Tika reģistrētas detonācijas un apšaudes, un bojājumu apmērs tiek noteikts.
"Šesharis" terminālis ir viens no lielākajiem naftas iekraušanas kompleksiem Krievijas dienvidos un tiek izmantots, lai apgādātu Krievijas okupācijas armiju, kas piedalās agresijā pret Ukrainu.
Ģenerālštābs apstiprināja arī bojājumus Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcā Saratovas apgabalā. Objektā notika sprādzieni un tiem sekojoši ugunsgrēki. Naftas pārstrādes rūpnīca atbalstīja Krievijas okupācijas vienību darbu. Bojājumu apmērs vēl tiek noteikts.
Turklāt tika bojāta degvielas uzglabāšanas infrastruktūra Kristall rūpnīcā netālu no Engelsas Saratovas apgabalā. Tur tika reģistrēti sprādzieni un ugunsgrēki. Ģenerālštāba paziņojumā uzsvērts, ka Ukrainas Aizsardzības spēki turpina izmantot visus pieejamos pasākumus, lai samazinātu Krievijas armijas militāro un ekonomisko potenciālu, cenšoties piespiest Maskavu pārtraukt agresiju pret Ukrainu.
Vācijas labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) biedri ieradušies Krievijas Melnās jūras kūrortā Sočos, lai piedalītos Kremļa partijas "Vienotā Krievijas" un Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta rīkotā simpozijā "BRICS-Eiropa".
Kā ziņo izdevums RBK, Krievijā ieradušies Bundestāga deputāts, Ekonomikas un enerģētikas komitejas loceklis Štefens Kotre, AfD Saksijas nodaļas vadītājs Jergs Urbans un Eiropas Parlamenta deputāts Hanss Neihofs.
Ungārija plāno piešķirt savu daļu no Eiropas miera fonda līdzekļiem Libānas armijas, nevis Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, paziņojis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.
Viņš norādīja, ka Libānas ārlietu ministram Jusefam Ragi ir teicis, ka Ungārijas nacionālās drošības interesēs ir miers Tuvajos Austrumos un Libānas stabilitātei šajā sakarā ir būtiska nozīme.
"Mēs neizmantosim savu Eiropas miera fonda daļu, lai apbruņotu Ukrainu. Tā vietā mēs novirzām 1,5 miljonus eiro Libānas bruņoto spēku atbalstam," platformā "X" raksta Sijārto.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 15. novembra rītam sasnieguši 1 157 400 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1000 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 350 tankus, 23 588 bruņutransportierus, 34 443 lielgabalus un mīnmetējus, 1541 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1242 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 80 877 bezpilota lidaparātus, 3940 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 67 396 automobiļus un autocisternas, kā arī 3998 specializētās tehnikas vienības.
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar trīs raķetēm un 135 dažādu tipu droniem, bet ukraiņu karavīri divas raķetes un 91 dronu notriekuši, pavēstīja Gaisa spēki.
Naktī uz 15. novembri ienaidnieks kopumā uzbruka ar trim raķetēm "H-47M2 Kinžal", kā arī 135 "Shahed", "Gerbera" un cita veida uzbrukuma bezpilota lidaparātiem.
Trieciena gaitā fiksēti vienas raķetes un 41 uzbrukuma bezpilota lidaparāta trāpījumi 13 vietās, kā arī četrās vietās krītošas atlūzas.
Kopējā pretgaisa aizsardzības efektivitāte ir pārsniegusi 67%.
Krievija palielina militāro spiedienu pie NATO robežām, praktizējot gaisa desantu un gūstekņu sagrābšanu.
Krievijas Kaļiņingradas apgabalā Baltijas flotes specvienības veica plaša mēroga mācības, kas ietvēra desantu ar izpletņiem un gūstekņu sagrābšanu. Par to ziņoja flotes preses dienests. Vairāk lasi šeit.
Video redzami tieši trāpījumi, milzīga apšaude, haoss un panika. Naktī uz 14. novembri pēc bezpilota lidaparātu uzbrukuma Krievijas Melnās jūras ostai Novorosijskā izcēlās plašs ugunsgrēks naftas terminālī, kā rezultātā kompānija "Transņeftj" pārtraukusi naftas sūknēšanu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



