TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins draud Eiropai ar iznīcināšanu, "ja tā uzbruks"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas izlūkdienests ziņo, ka naftas cauruļvads "Družba" Krievijā atkal ticis pakļauts uzbrukumam.
Šoreiz tas noticis netālu no Kazinskije Viselki Taganrogas-Ļipeckas posmā. Cauruļvads piegādā Krievijas naftu Eiropai, tostarp Ungārijai. Uzbrukumā tika izmantota attālināti iedarbināta sprādzienbīstama ierīce ar aizdedzinošiem savienojumiem, lai pastiprinātu uguni.
The Druzhba oil pipeline in Russia was hit again, this time near Kazinskiye Vyselki on the Taganrog-Lipetsk section, Ukraine’s intelligence reports. The pipeline supplies Russian oil to Europe, including Hungary. The attack used a remotely triggered explosive device with… pic.twitter.com/0wd3SkR5sR
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 3, 2025
FPV blows up the positions of the Russian drone operators. pic.twitter.com/qZRH89LDKH
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) December 2, 2025
Frontes līnijā Krievijas spēki ieviesuši jaunu triku: palaižot dzīvniekus Ukrainas pozīciju virzienā, lai ierosinātu kustību un novērstu aizstāvju uzmanību.
Kamēr Ukrainas karaspēks mēģina noteikt, kas kustās miglā, Krievijas komandas iezogas no cita leņķa.
On the front line, Russian forces added a new trick: releasing animals toward Ukrainian positions to trigger movement and distract defenders
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 2, 2025
While Ukrainian troops try to determine what’s rustling in the fog, Russian teams sneak in from another angle https://t.co/6gRDpRk9ab
KABs joprojām ir viens no Maskavas nāvējošākajiem ieročiem, un Ukrainai joprojām trūkst pilnvērtīga vairoga pret tiem, savukārt Krievijas lidmašīnas ik dienu nomet 100–150 bumbas.
Russia dropped 84,000 guided bombs (KABs) on Ukraine in two years
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 2, 2025
KABs remain one of Moscow’s deadliest tools, and Ukraine still lacks a full-scale shield against them, while Russian jets casually drop 100–150 bombs a day https://t.co/93ItcI4DSw
Naftas tankkuģa īpašnieks "Besiktas Shipping", kurš pagājušajā nedēļā tika bojāts netālu no Senegālas krastiem pēc četriem ārējiem sprādzieniem, ir paziņojis, ka apturēs visu ar Krieviju saistīto kuģošanu.
"Besiktas Shipping" paziņoja, ka šo soli noteica "straujš risku pieaugums kuģiem un apkalpēm".
Tankkuģis "Mersin" 27. novembrī bija noenkurojies pie Senegālas krastiem, kad notika četri sprādzieni, appludinot tā mašīntelpu. Pirms bojājumiem kuģis bija bieži apmeklējis Krievijas ostas.
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) December 2, 2025
Ukrainas inženieri, kurus vadīja An-52 bijušais "Antonov" inženieris no 80. brigādes, uzbūvēja mazāku "MQ-9 Reaper" versiju triecienmisijām.
Izmantojot 3D druku, viņi uzlabo dronus ar jaudīgākām baterijām un uzlabotām vadības un nomešanas sistēmas testēšanai un ražošanai.
Ukrainian engineers led by An-52, a former Antonov engineer from the 80 Brigade, built a smaller version of the MQ-9 Reaper for strike missions.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 3, 2025
Using 3D printing, they upgrade drones with stronger batteries & improved control & drop systems for testing & production.
📷 80 Bde pic.twitter.com/RO88GuY5KI
Šī ir pirmā reize, kad kāda NATO valsts ir atļāvusi Ukrainas aizsardzības ražošanu savā teritorijā.
"Bild" ziņo, ka "Fire Point" attīstītā iekārta atradīsies Vojensā netālu no Skridstrupas gaisa spēku bāzes. Tā ir paredzēta, lai izvairītos no Krievijas raķešu triecieniem, darbojoties NATO teritorijā. Dānijas amatpersonas, tostarp ekonomikas ministrs Mortens Bodskovs, piedalījās pamatakmens ielikšanā. Tomēr daži vietējie iedzīvotāji baidās, ka tā varētu kļūt par sabotāžas mērķi.
Ukraine is building a solid missile fuel plant in Denmark — and it’s the first time any NATO country has allowed Ukrainian defense production on its soil.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 3, 2025
Bild reports that the facility, developed by Fire Point, will be located in Vojens near the Skrydstrup airbase. It’s…
Krievijas "Telegram" kanāli ziņo par bezpilota lidaparātu uzbrukumu naftas bāzēm Tambovas un Voroņežas apgabalos.
Tambovā gaisa telpa bija slēgta gandrīz visu nakti. Ārkārtas gaisa telpas slēgšanas protokols "Cover" tika aktivizēts arī lidostās Krievijas Orjolas, Ļipeckas, Voroņežas, Volgogradas, Astrahaņas un Saratovas apgabalos.
Russian Telegram channels report a drone attack on oil depots in Tambov and Voronezh regions of Russia last night.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 3, 2025
In Tambov, the airspace was closed for almost the entire night. The "Cover" emergency airspace-closure protocol was also activated at airports in Russia's Oryol,… pic.twitter.com/Dp5VyUtg4M
Krievi ar motocikliem mēģināja ielavīties cauri Ukrainas pozīcijām. Tomēr Ukrainas bruņoto spēku 66. mehanizētās brigādes darbību rezultātā astoņi okupanti un četri motocikli tika iznīcināti.
ASV un Krievijas sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu panākts zināms progress, telekanālam "Fox News" intervijā, kas tika pārraidīta otrdien, sacīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
"Tas, ko mēs esam centušies izdarīt, un attiecībā uz ko, manuprāt, esam panākuši zināmu progresu, ir - apzināt to, kam ukraiņi varētu piekrist un kas viņiem sniegtu drošības garantijas nākotnei," Rubio sacīja žurnālistam Šonam Hanitijam.
ASV cer, ka kompromiss "ļaus [ukraiņiem] ne tikai atjaunot savu ekonomiku, bet arī uzplaukt kā valstij", norādīja Rubio.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
