TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu dzīvā spēka zaudējumi tuvojas 1,3 miljoniem

Irāna izmanto uzbrukumu modeli, ko iepriekš bija izstrādājusi Krievija pret Ukrainu: neselektīvus dronu un raķešu triecienus, kuru mērķis ir viesnīcas, dzīvojamie rajoni, lidostas un enerģētikas infrastruktūra, vēsta "The Wall Street Journal". Vairāk lasi šeit.

Eiropas armijas atjaunojas, balstoties uz Ukrainas kaujas pieredzi, un arvien vairāk vēršas pie Kijivas pēc unikālas kompetences un tehnoloģijām. Kijiva no Rietumu palīdzības saņēmējas pārtop par militāro tehnoloģiju eksportētāju Eiropai un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Pilna mēroga kara sākumā Ukraina bija kritiski atkarīga no Rietumu ieročiem, taču četrus gadus vēlāk situācija ir mainījusies. "The Wall Street Journal" ziņo, ka Ukrainas kaujā pārbaudīto tehnoloģiju plūsma tagad virzās pretējā virzienā: Eiropas armijas aktīvi pārņem Ukrainas pieredzi un attīstību. Ukraina ir kļuvusi par galveno zināšanu avotu mūsdienu karadarbībā, kur dominē droni un elektroniskās karadarbības sistēmas, un tehnoloģijas noveco dažu mēnešu laikā. Arī Amerikas Savienotās Valstis sadarbojas ar Ukrainu, iegādājoties modernas dronu tehnoloģijas. Ukrainas inženierzinātņu skola demonstrē fenomenālus rezultātus intensīvas karadarbības apstākļos.

Lielbritānijas tiesa ir atbrīvojusi ceļu 65 miljardu dolāru Krievijas aktīvu, ieskaitot procentus, konfiskācijai lielākajā "Jukos" arbitrāžas lietā.

Londonas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka bijušie naftas kompānijas "Jukos" investori var pieprasīt Nīderlandes tiesas lēmuma par vairāk nekā 65 miljardu dolāru piedziņu no Krievijas valsts izpildi Lielbritānijā, ziņo "Reuters". Šī ir lielākā arbitrāžas lieta pret Krievijas valsti. Tagad Krievijas valstij piederošos komerciālos aktīvus Lielbritānijā var izmantot parāda dzēšanai.

"Jukos" bija viena no lielākajām Krievijas naftas korporācijām. 2000. gadu sākumā tā tika faktiski likvidēta, un tās aktīvi nonāca Kremļa kontrolē. Bijušie akcionāri iesniedza starptautiskas arbitrāžas prasību, pieprasot nelikumīgu ekspropriāciju. 2014. gadā Hāgas arbitrāžas tiesa viņiem piesprieda vairāk nekā 50 miljardus dolāru kompensācijā. Ieskaitot procentus, summa pieauga līdz vairāk nekā 65 miljardiem dolāru. Krievija mēģināja apstrīdēt šo lēmumu, apgalvojot, ka tai nav pienākuma pakļauties arbitrāžai. Tomēr tiesas Nīderlandē un Lielbritānijā šos argumentus noraidīja.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) un Harkivas Nacionālā policija aizturēja nepilngadīgo no Odesas, kuru savervēja Krievijas militārā izlūkošana (GRU) un kurš plānoja sarīkot sprādzienu dzīvojamā mājā, ziņoja SBU preses dienests. Izmeklēšanā atklājās, ka 16 gadus vecais jaunietis patstāvīgi montēja improvizētu spridzekli Harkivas viesnīcā. Viņa krievu sabiedrotie plānoja izmantot viltus zvanu uz 102 tālruni, lai pievilinātu policijas patruļu un uzspridzinātu viņus pēc ierašanās. SBU darbinieki nekavējoties identificēja draudus un aizturēja pusaudzi viņa viesnīcas numurā, kur viņš pabeidza montēt spridzekli. Saskaņā ar lietas materiāliem, nepilngadīgo savervēja Krievijas militārās izlūkošanas darbinieki, izmantojot "Telegram" kanālu, piedāvājot "vieglu naudu". Ierodoties Harkivā, viņš saņēma slēpņa koordinātas, kurā atradās 4 kg sprāgstvielu, mobilais tālrunis un IED sastāvdaļas. Pēc tam jaunajam diversantam bija jāsamontē ierīce saskaņā ar sava vadītāja norādījumiem, jānogādā tā dzīvoklī un jāuzstāda IED, izmantojot mobilo tālruni tālvadībai. Kratīšanas laikā no aizturētā tika izņemta improvizēts spridzeklis un viedtālrunis ar pierādījumiem par sadarbību ar Krievijas Federāciju.

Ukrainas Valsts drošības dienesta (SBU) izmeklēšana informēja pusaudzi par aizdomām saskaņā ar Ukrainas Kriminālkodeksa 14. panta 1. daļu un 258. panta 2. daļu (gatavošanās teroraktam, kas pastrādāts sazvērestībā). Viņam draud cietumsods līdz 12 gadiem ar mantas konfiskāciju. SBU darbinieki Harkivas apgabalā kopīgi ar Valsts policiju un apgabala prokuratūras procesuālajā vadībā veica virkni pasākumu, lai novērstu terora aktu.

Pēc viņa teiktā, reģioniem ir jāgatavojas šim izaicinājumam. Vienlaikus Zelenskis uzsvēra: valsts ir kļuvusi stiprāka, jo tā pārvarēja ziemu, neskatoties uz enerģētisko teroru.

Pieaugumu līderpozīcijās ir "Rosneft", "Lukoil", "Gazprom Neft" un "Novatek".

Situācija Tuvajos Austrumos izraisīja strauju Brent jēlnaftas cenu kāpumu — par 15–20%.

Analītiķi prognozē, ka pieaugums turpināsies: pieprasījums pēc Krievijas naftas kā alternatīvas var pieaugt, jo piegādes no Persijas līča tagad ir apdraudētas.

Prezidents paziņoja, ka vēlētos, lai Ķīna pievienotos miera procesam, lai izbeigtu karu Ukrainā, taču pagaidām neredz nekādu Pekinas iesaisti.

Ieroču piegādes Ukrainai nav samazinājušās, apliecināja prezidents Volodimirs Zelenskis, tomēr viņš norādīja, ka ilgstošu karadarbību gadījumā Tuvajos Austrumos noteikti būs ietekme uz piegādēm.

Prezidents sacīja, ka šādā gadījumā Ukraina paļausies uz savu ieroču ražošanu, kas "darbojas ar pilnu jaudu".

Zelenskis žurnālistiem sacīja, ka Ukraina nevar apstiprināt plānoto Ukrainas, ASV un Krievijas tikšanos Abū Dabī laikā no 5. līdz 8. martam pašreizējo karadarbību dēļ, taču tikšanās nav atcelta. "Sanāksmei ir jānotiek, tā mums ir svarīga," viņš sacīja.