TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru

NATO negrasās izmantot Krievijas metodes — šķelt sabiedrību, mainīt valdības vai graut valstis no iekšpuses, taču aliansei ir tiesības un iespējas strādāt arī Krievijas informācijas vidē, lai stiprinātu atturēšanu un liktu saprast, ka uzbrukums sabiedrotajiem būtu veltīgs.

To uzsvēris NATO Sabiedroto spēku Eiropā virspavēlniecības stratēģiskās komunikācijas direktors, brigādes ģenerālis Džejs Dženzens.

"Bet mēs ievērosim starptautiskās tiesības. Mēs nedarbosimies tāpat kā Krievija. Mēs nemēģināsim mainīt valdības vai radīt šķelšanos viņu sabiedrībā. Tās ir ļoti kaitīgas, neētiskas lietas. Tā vietā mums ir plašas iespējas strādāt, lai stiprinātu mūsu atturēšanas mehānismu. Piemēram, panākt, lai krievi saprastu, ka ir veltīgi domāt par uzbrukumu mums. Ka visi viņu centieni destabilizēt sabiedroto valstis nevienam nenes labumu. Darboties krievu informācijas vidē, lai viņus pārliecinātu apstāties, būtu pavisam ētiski un racionāli," sacīja ģenerālis.

Krievijas ārlietu ministrs apgalvo, ka Eiropa “nopietni kļūdās”, ja uzskata, ka Maskava zaudē karu. Pēc Lavrova teiktā, zaudētāju pusē šobrīd esot Ukraina, nevis Krievija.

Tieši tāpēc, viņš norāda, Krievija nepieņemšot nekādus ultimātus.

Kremlis turpina noraidīt realitāti kā “ilūziju” — īpaši tad, ja runa ir par karu, sankcijām, pieaugošajiem zaudējumiem un cenu, ko Krievija maksā jau vairāk nekā četrus gadus.

Kā norāda Ukrainas prezidents, Krievija atkal ir parādījusi savu attieksmi pret sarunām — atbildot ar jauniem uzbrukumiem Ukrainai, nevis ar dialogu.

G7 samits notiks no 15. līdz 17. jūnijam.

"Aizvakar vakarā Krievija atkal parādīja savu nežēlību, veicot masveida uzbrukumu Kijivai un nodarot ārkārtīgi nopietnus postījumus Debesbraukšanas katedrālei, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā,“ sacīja Žans-Noels Barro.

"Mums, frančiem, tas ir līdzvērtīgi Parīzes Dievmātes katedrāles vai Sen-Denī bazilikas bombardēšanai,“ viņš piebilda.

Eiropas Savienībā pirmdien oficiāli sākta iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu par pirmo ES tiesību aktu grupu, kas pazīstama kā "Pamatprincipi". Šī grupa aptver jautājumus, kas saistīti ar tiesu sistēmu, iestādēm, publiskā iepirkuma sistēmām, finanšu kontroli un statistiku.

Parlamentārieši pārrunājuši izaicinājumi ceļā uz dalību ES, tostarp turpmāko reformu īstenošana un gatavība krīžu situācijām. 

Amatpersonas pievērsās arī drošības jautājumiem, tostarp Krievijas hibrīdapdraudējumiem. Tika apspriesta Moldovas pieredze cīņā ar dezinformāciju, propagandu un vēlēšanu procesu ietekmēšanas mēģinājumiem.

Baltkrievijas rūpnīcās tiek ražoti ieroči Krievijai saskaņā ar simtiem miljonu eiro vērtiem līgumiem, tādējādi atbalstot Maskavas agresijas karu pret Ukrainu, noskaidrots opozīcijas organizācijas "Belpol" veiktajā izmeklēšanā.

"Belpol", kas apvieno bijušos Baltkrievijas drošības struktūru darbiniekus un darbojas emigrācijā, izmeklēšanā izmantojusi nopludinātus dokumentos, kas liecina par Krievijas pasūtījumiem Baltkrievijas bruņojuma rūpnīcām.

Baltkrievija pārdod Krievijai transportlīdzekļus, optisko aprīkojumu, šāviņus un čaulas, teikts "Belpol" ziņojumā.

Dokumenti liecina, ka Baltkrievijas Rūpniecības ministrija pieprasījusi jaunus pasūtījumus. "Belpol" rīcībā nonācis arī lūgums piešķirt aizdevumu, kuru parakstījis rūpniecības viceministrs Aļaksejs Kazlovs.

Nauda tiktu izmantota, lai ražotu 122 milimetru lādiņus Oršas rūpnīcā "Legmaš". Iepriekš grūtībās nonākusī "Legmaš" tagad ir strauji attīstījusies, pateicoties munīcijas komponentu piegādēm no Krievijas, norādīts ziņojumā.

Dokumenti liecina arī par to, ka Baltkrievijas optikas uzņēmums "BelOmo" 2024. gadā izpildīja pasūtījumu par militārās optikas aprīkojumu vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru (70 miljoni eiro) vērtībā.

Ribinskā jau otro dienu pēc kārtas virs pilsētas virmo bieza melna dūmu mākonis no degošās naftas noliktavas.

Gandrīz 42 000 cilvēku, tostarp 3400 bērnu, nakti pavadīja Kijevas metro, kamēr Krievija uz Ukrainu izšāva 681 raķeti un bezpilota lidaparātu.

Galvaspilsētā gāja bojā pieci cilvēki; triecieni skāra Kijevas Pečerskas Lavras katedrāli un iznīcināja Ukrainas lielāko kinokostīmu kolekciju.

Krievijas okupācijas spēki, izmantojot savus propagandas kanālus, cenšas novelt atbildību par vēsturiskās svētvietas iznīcināšanu uz Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Pēc naktī notikušā uzbrukuma Kijivai, Maskava paziņoja, ka klosterim trāpījusi ukraiņu raķete, taču oficiālā informācija liecina par pretējo.

Kā raidījuma "Ranok.Live" ēterā paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku komunikācijas nodaļas vadītājs Jurijs Ihnats, uzbrukumā izmantots Irānā izstrādātais trieciendrons "Shahed".

Kijivas Pečeru klosterī notikušā trieciena vietā jau strādā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un UNESCO pārstāvji, lai fiksētu radītos bojājumus. Lai gan uguns Uspenskas katedrāles iekštelpās nav iekļuvusi, ēkā bija izveidojies spēcīgs piedūmojums.

Katedrāles ikonostasam nav redzamu bojājumu. Tomēr ēkas velvē ir izsisti divi caurumi un jūtama deguša koka smaka, savukārt ūdens uz grīdas palicis pēc ugunsdzēsēju un glābēju darba.

Triecieni svētvietai veikti tikai ar bezpilota lidaparātiem. Dažādi postījumi fiksēti arī citviet klostera teritorijā.

Lai gan Uspenskas katedrālē bija ārkārtīgi spēcīgs piedūmojums, ugunsgrēka pirmajās minūtēs izdevās veiksmīgi evakuēt visas iekštelpās esošās kultūras vērtības un eksponātus. Izglābto priekšmetu vidū ir unikāli 16., 17. un 18. gadsimta vēsturiskie objekti.