TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atklājas jaunas nianses, kā Trampa sūtnis Vitkofs palīdz agresorvalstij Krievijai

Pieaugot Krievijas radītajiem draudiem, Francija no nākamās vasaras ieviesīs brīvprātīgu desmit mēnešu karadienestu, ceturtdien paziņojis prezidents Emanuels Makrons.

"Tiks ieviests jauns nacionālais dienests, pakāpeniski sākot ar nākamo vasaru," prezidents pavēstīja uzrunā karavīriem Varsaljērerisē, Francijas dienvidaustrumos.

Francija no karaklausības atteicās gandrīz pirms trim desmitgadēm.

Turcija ceturtdien paziņoja, ka ir gatava piedalīties "nodrošinājuma spēkos", kas potenciāli varētu tikt izvietoti Ukrainā, panākot uguns pārtraukšanu, teikts Turcijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

"Turcijas bruņotie spēki ir gatavi piedalīties jebkurā iniciatīvā, kuras mērķis ir garantēt drošību un stabilitāti mūsu reģionā," teikts paziņojumā.

"Pirmkārt un galvenokārt ir jāpanāk uguns pārtraukšana Krievijas un Ukrainas starpā. Pēc tam ir jānosaka misijas aprises ar skaidri definētiem mērķiem, kā arī katras valsts ieguldījums," norādīja ministrija.

Krievijas Augstākā tiesa atzinusi par "teroristisku organizāciju" ASV reģistrēto Korupcijas apkarošanas fondu (FBK), ko savulaik dibināja cietumā nomērdētais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, ceturtdien vēsta aģentūra "Interfax".

Tiesa ar savu lēmumu aizliegusi FBK darbību Krievijas teritorijā.

Prasību par FBK aizliegšanu tiesā iesniedza Krievijas ģenerālprokuratūra, un process notika aiz slēgtām durvīm.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Eiropas Savienību (ES) uzņemties lielāku atbildību par Eiropas drošību un aktīvi iesaistīties miera panākšanā Ukrainā, informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

Pēc ASV administrācijas nesenajiem centieniem izbeigt karu Ukrainā deputāti pieņēma rezolūciju ar 401 balsi par, 70 pret un 90 atturoties, aicinot ES un tās dalībvalstis šajā ģeopolitiskajā situācijā uzņemties vadību un turpināt sadarboties ar ASV un līdzīgi domājošiem partneriem, lai nodrošinātu, ka sarunas par taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainai ir balstītas uz starptautisko tiesību principiem.

Ukrainai ir izdevies no Donalda Trampa ierosinātā miera plāna izņemt pretrunīgi vērtēto amnestijas klauzulu, kas radījusi vislielākās bažas par taisnīgumu un Krievijas atbildību.

Ukrainas vēstniece ASV Olga Stefanišina to paziņoja intervijā DW.

Viņa norāda, ka pēc sarunu kārtas Ženēvā Ukrainas delegācijai izdevās panākt vairākas fundamentālas vienošanās attiecībā uz turpmāko miera līgumu ar Krieviju.

Olga Stefanišina atzīmēja, ka Ukrainai jo īpaši izdevās no miera plāna, ko Trampa administrācija ierosināja sarunu ietvaros par Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu, izņemt tā saukto "pilnīgās amnestijas" klauzulu.

Šī klauzula bija vispretrunīgāk vērtētā un izraisīja kritikas un spekulāciju vilni Ukrainas sabiedrībā.

"Varu nepārprotami pateikt: amnestijas jautājums nav iekļauts pēdējos 19 punktos. Šis punkts trūkst, jo tas ir ārkārtīgi pretrunīgs un attiecas uz taisnīguma jautājumu," atzīmēja Stefanišina.

Šī noteikuma atcelšana nozīmē, ka Krievija un tās militārie spēki joprojām var tikt saukti pie atbildības par kara noziegumiem, kas pastrādāti pret Ukrainu.

Turklāt vēstniece uzslavēja galvenā ASV sarunu vedēja Dena Driskola darbu, atzīmējot viņa "pareizo morālo kompasu" un dziļo izpratni par situāciju kaujas laukā. Pēc viņas teiktā, Driskols drīzumā apmeklēs Kijivu, lai turpinātu konsultācijas.

Stefanišina uzsvēra, ka sarunu process turpinās: Ukrainas komanda jau ir devusies uz Maskavu, un turpmākajās diskusiju kārtās vajadzētu precizēt pušu nostājas par atlikušajiem miera plāna punktiem.

Ukrainas pavēlniecība atkāpās no atklātajām dienvidu pozīcijām, lai izvairītos no ielenkuma. 35. jūras kājnieku brigāde noturēja flangus, kamēr galvenie spēki pārvietojās uz ziemeļiem.

Austrumu flangā krievu iefiltrēšanās grupas virzījās uz priekšu no Novoekonomičnes - acīmredzot bez dronu novērošanas galvenajā ceļā uz pilsētu. Jūras kājnieki tos likvidēja ar ložmetēju slazdiem, kamēr dronu komandas izsekoja viņu kustību.

Rietumu flangā jūras kājnieki izvietoja bezpilota lidaparātus (FPV), oktokopterus ar sprādzienbīstamiem lādiņiem un termiskās redzamības dronus, lai iznīcinātu krievu komandas, kas mēģināja nogriezt atkāpšanās ceļu caur koku rindām netālu no dzelzceļa.

F-16 lidmašīnas ar GBU-39 bumbām trāpīja Kapitolnas raktuvei - svarīgam Krievijas atbalsta punktam un dronu operatoru centram. Su-27 lidmašīnas nometa JDAM raķetes uz ēkas, kur Krievijas karaspēks gatavojās izolēt Ukrainas grupējumu.

Krievijas avoti sākotnēji apgalvoja, ka viņi ir nogriezuši Ukrainas atkāpšanās ceļu. Pēc dažām stundām tie paši avoti paziņoja, ka viņi ir ieņēmuši Mirnohradas dienvidus, kas bija pretrunā ar viņu iepriekšējiem apgalvojumiem un apstiprināja veiksmīgu atkāpšanos.

Ukrainas spēki tagad kontrolē Mirnohradas ziemeļus un turpina pastiprināt Pokrovskas ziemeļus.

Ukrainas izlūkošanas bezpilota lidaparāts fiksēja brīdi, kad ukraiņu pārtvērējdrons notrieca krievu "Lancet" kamikadzes dronu.

27. novembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sociālajā tīklā "X" apsveica ASV prezidentu Donaldu Trampu, pirmo lēdiju Melāniju Trampu un Amerikas tautu Pateicības dienā.

"Mēs esam patiesi pateicīgi par visu atbalstu, kas ir izglābis tik daudzas dzīvības Ukrainā un palīdz mums katru dienu aizstāvēt mūsu neatkarību," sacīja prezidents.

Valsts vadītājs arī pauda cerību uz turpmāku sadarbības padziļināšanu starp Kijivu un Vašingtonu.

"Mēs esam ļoti gandarīti, ka mūsu attiecības ir konstruktīvas, un mēs ceram uz turpmāku pozitīvu diplomātisko attīstību, lai beidzot un uz visiem laikiem izbeigtu Krievijas karu pret mūsu tautu. Mēs patiesi ceram, ka cienīgs miers un garantēta drošība kļūs par mūsu kopīgo sasniegumu," viņš atzīmēja.

Krievi "pārvieto" kuģus, kas joprojām atrodas okupētajā Sevastopoles pilsētā Krimā, starp piestātnēm. Okupanti to dara, lai pasargātu sevi no Ukrainas triecieniem, vēsta "Telegram" kanāls "Krimskij veķer".

Kanāla avoti ziņoja, ka pēc tam, kad Ukrainas Aizsardzības spēki uzbruka Novorosijskai, kas sabojāja lielo desanta kuģi "Project 1171 Tapir", krievi pārvietoja tā māsas kuģi Sevastopolē uz citu piestātni.

Kuģis tagad ir paslēpts Sevastopoles līcī, pretī Doku līcim, nevis 14. piestātnē. Daļa virsbūves ir pārklāta ar maskēšanās tīklu, taču tas nav daudz palīdzējis.

"Okupanti, baidoties no Ukrainas uzbrukumiem, naktīs pārvieto kuģus ap Sevastopoles līčiem... Krievijas Melnās jūras flotei tagad ir palikuši divi 1171. projekta desanta kuģi: "Orsk" (būvēts 1968. gadā) un "Nikolai Filčenkov" (būvēts 1975. gadā). Viens paliek Sevastopolē, otrs ir paslēpts Novorosijskā," norāda kanāls.

Krievijas sportisti var sacensties zem savas valsts karoga, ceturtdien paziņoja Starptautiskā Džudo federācija (IJF), atceļot šīs valsts sportistu neitrālo statusu, kas tika noteikts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

IJF paziņoja, ka pēc iepriekš atjaunotajām Baltkrievijas sportistu tiesībām startēt zem sava karoga ir loģiski, ka tādas pašas tiesības vajadzētu deleģēt arī Krievijai.

"Pēc nesenajiem notikumiem, tai skaitā pilnīgas nacionālās pārstāvniecības atjaunošanas Baltkrievijas sportistiem, IJF uzskata, ka tagad ir lietderīgi atļaut Krievijas sportistu dalību sacensībās ar vienlīdzīgiem nosacījumiem," teikts paziņojumā.