TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Naktī uz piektdienu Krievijas armija veica masīvu dronu triecienu Odesas apgabala dienvidos, arī vienai no Donavas ostām, pavēstīja apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Kipers.

Bojāta ostas, transporta un dzīvojamā infrastruktūra. Vairākās vietās izcēlās ugunsgrēki.

Bojājumi nodarīti administratīvajām ēkām, iekārtām un konteineriem. Cietušas vismaz sešas privātmājas.

Saskaņā ar provizoriskiem datiem cietušo nav.

16. aprīļa vakarā un  naktī uz 17. aprīli vairākās okupētās Krimas teritorijās bija dzirdami spēcīgi sprādzieni, un uzbrukumiem tika pakļauti Krievijas militārie lidlauki. Vairāk lasi šeit.

Tuapsē, Krievijas Krasnodaras novadā, turpinās ugunsgrēks ostas terminālī, kas izcēlās pēc Ukrainas dronu uzlidojuma naktī uz 16. aprīli. Krasnodaras novadā operatīvais štābs norādīja, ka pēc nakts dronu uzbrukuma ostā aizdegās tehnoloģiskās iekārtas. Ugunsgrēka dzēšanā iesaistīti 157 cilvēki un 49 ugunsdzēsības iekārtas. 

ASV amatpersonas informējušas Eiropas kolēģus, ka dažas ieroču piegādes, par ko iepriekš noslēgtas vienošanās, iespējams, tiks atliktas, jo Irānas kara dēļ turpina sarukt bruņojuma krājumi, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz pieciem avotiem, kas ir informēti par šo jautājumu.

Tas skar vairākas Eiropas valstis, arī Baltijas reģionā un Skandināvijā, norādīja avoti.

Dažus no attiecīgajiem ieročiem Eiropas valstis ir iegādājušās saskaņā ar programmu "Militārā tirdzniecība ar ārvalstīm" (Foreign Military Sales, FMS), bet tie vēl nav piegādāti, piebilda avoti.

ASV pārstāvji pēdējās dienās Eiropas amatpersonām pauduši, ka šīs piegādes, visticamāk, kavēsies, ziņoja avoti.

Krievijas okupācijas spēki plāno jaunu ofensīvu Ukrainas dienvidaustrumos, cenšoties ieņemt visu Donbasa teritoriju. Par to sociālo mediju platformā X, atsaucoties uz Ukrainas militārā izlūkdienesta avotiem, rakstīja britu laikraksta "The Financial Times" galvenais Ukrainas korespondents Kristofers Millers. Žurnālists ziņo, ka Krievija šīs ofensīvas laikā plāno iesaistīt savas stratēģiskās rezerves un izvieto papildu 20 000 okupantu. Vairāk lasi šeit.

ASV prezidents Donalds Tramps uz gadu ir pagarinājis Krievijas draudu dēļ noteikto ārkārtas stāvokli, kas ierobežo Krievijas kuģu kustību un piestāšanu ASV ostās, liecina Baltā nama paziņojums Federālajā reģistrā, vēsta LETA>. 

Ziņojumā norādīts, ka šo režīmu 2022. gada 21. aprīlī noteica iepriekšējais ASV prezidents Džo Baidens.

Viņš arī pilnvaroja Iekšzemes drošības ministru regulēt ar Krieviju saistītu kuģu piestāšanu un kustību.

"Krievijas valdības politika un darbības turpina radīt ārkārtējus draudus, traucējot vai draudot traucēt ASV starptautiskās attiecības," teikts paziņojumā.

Pastāvošās situācijas dēļ Tramps vēl uz gadu pagarina "ārkārtas pilnvaras attiecībā uz kuģu, kas ir saistīti ar Krieviju, piestāšanu un pārvietošanās regulēšanu Savienoto Valstu ostās", norāda Baltais nams.

Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar vienu ballistisko raķeti "Iskander-M" un 172 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 147 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki, vēst LETA. 

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 172 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 120 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi un ballistiskās raķetes trāpījums kopumā astoņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās četros apvidos, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 316 070 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA. 

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1000 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 870 tankus, 24 440 bruņutransportierus, 40 160 lielgabalus un mīnmetējus, 1739 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1349 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 243 008 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 014 automobiļus un autocisternas, kā arī 4129 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.