Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Maskavā uzspridzināts kārtējais agresorvalsts ģenerālis

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Maskavā ...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 08:46
Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs: Krievijas izplata retoriku par gatavību karot pret Eiropu, bet tuvākajā laikā lielāki riski ES būs hibrīduzbrukumi

Krievijas paziņojumi par iespējamu karu pret Eiropu lielā mērā ir retorika, jo, kamēr tā karo Ukrainā, tai nav nepieciešamo militāro resursu, bet lielākus riskus Eiropas Savienībai (ES) tuvākajā laikā rada iespējama Krievijas hibrīduzbrukumu pastiprināšanās, vērtēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns.

Atbildot uz jautājumu par arvien saspringtākajām Krievijas un ES attiecībām, Kapustāns atgādināja, ka pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas un PSRS sabrukuma situācija bijusi teju pretēja - Krievijai ar ES bijušas daudzkārt labākas attiecības nekā ar NATO. Viņš norādīja, ka tolaik ES lielās valstis, tostarp Vācija un Francija, aktīvi investējušas Krievijā, tur darbojušās lielas kompānijas un Krievija bijusi ieinteresēta sadarboties ar ES.

Šodien 08:30
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 199 280

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 199 280 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1420 iebrucēji.

Šodien 08:08
Propagandisti stāsta, ka igauņi Ziemassvētkos laužas uz Krieviju, lai redzētu "normālas pilsētas"
Šodien 07:50
Astoņas čigānietes "dzemdē" vairāk nekā 600 bērnu un par pasakainu summu apšmauc Krievijas Sociālo fondu

Astoņas čigānietes pamanījušās apšmaukt Krieviju par milzu naudu, fiktīvi saņemot pabalstus par vairāk nekā 600 bērnu piedzimšanu. Viņām palīdzējis kāds vīrietis, kurš vērsās pie varas iestādēm Maskavā un divās citās pilsētās, uzdodoties par dzemdību liecinieku.

Vairāk lasiet šeit.

Šodien 07:30
ES pārskaitījusi Ukrainai vēl 2,3 miljardus eiro valsts pārvaldes uzturēšanai

Eiropas Savienība (ES) pārskaitījusi Kijivai papildu 2,3 miljardus eiro, lai palīdzētu Ukrainai turpināt valsts pārvaldes darbību.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās sniegt Ukrainai palīdzību simtiem miljardu eiro apmērā, tostarp militāro palīdzību, finansiālo atbalstu un palīdzību Ukrainas bēgļiem.

Viens no galvenajiem ES finansēšanas instrumentiem ir Ukrainas mehānisms, kura kopējais budžets ir 50 miljardi eiro. Eiropas Komisija norādījusi, ka šis mehānisms ir paredzēts, lai atbalstītu Ukrainas "atveseļošanos, reformas un virzību uz dalību ES".

ES arī atbalsta Ukrainu caur G7 vadīto ārkārtas ieņēmumu paātrināšanas (ERA) iniciatīvu, nodrošinot 18,1 miljardu eiro. ERA pamatā ir naudas plūsma, ko ģenerē imobilizētie Krievijas aktīvi.

Šodien 07:07
Molotova-Ribentropa pakta noslēdzēja mazdēls Vjačeslavs Ņikonovs priecājas par jauno ASV nacionālās drošības stratēģiju

Jāpiebilst, ka Krievijas Valsts domē kopš 2011. gada sēdošā 69 gadus vecā politologa Vjačeslava Ņikonova vectēvs bija PSRS asiņainā tirāna Josifa Staļina ilggadējais ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs, kurš sava saimnieka uzdevumā 1939. gada 23. augustā noslēdza neuzbrukšanas paktu ar nacistiskās Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera atsūtīto ārlietu ministru Joahimu fon Ribentropu, kura slepenajos protokolos vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu. Pats Ņikonovs gadiem ilgi neslēpj savu nostaļģiju pēc padomju impērijas atjaunošanas un atsaka Ukrainai tiesības pastāvēt. Pašreizējā ASV administrācijā Krievija ir ieguvusi sabiedroto, ar kuru gluži kā vecos labajos laikos var "sadalīt" svešas teritorijas un ietekmes sfēras.

Vakar 23:56
"Cilvēkus sapulcēja baznīcā": Parādījušās detaļas par civiliedzīvotāju nolaupīšanu Hrabovskē

Saskaņā ar RBC-Ukraina sniegto informāciju, šo paziņojumu Ranok.LIVE sniedza Apvienoto spēku grupas komunikācijas nodaļas vadītājs Viktors Tregubovs.

Pēc viņa teiktā, lielākā daļa ciemata iedzīvotāju jau bija evakuēti. Tie, kas tur bija palikuši, galvenokārt bija vecāka gadagājuma cilvēki, kuri bija iesnieguši rakstiskus atteikumus no evakuācijas.

"Tā kā ciemats ir mazs, tas neaizņēma ilgu laiku. Tas aizņēma apmēram dažas stundas. Viņi viņus vienkārši ieveda vietējā baznīcas ēkā un pēc tam no turienes aizvilka uz Krievijas teritoriju. Viņi vienkārši sāka viņus vest apkārt – tā nav pilsēta, tas praktiski ir mazs ciemats," sacīja Tregubovs.

Viņš arī teica, ka vēl nav droši zināms, vai okupanti evakuēja cilvēkus, piedraudot ar ieroci.

Vakar 23:38
"Putina Krievija" parāda, ka tā neatšķiras no ISIS, Boko Haram vai Hamas, sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha

Sibiha to paziņoja pēc tam, kad Krievijas karaspēks nolaupīja 50 civiliedzīvotājus no pierobežas ciemata Hrabovskes.

Starp šī "viduslaiku reida" upuriem ir arī Ukrainas bērni.

Vakar 23:17
Baltkrievija uzsāk slepenu projektu: pilna cikla munīcijas rūpnīca Krievijas armijai līdz 2026. gadam

Baltkrievija kopš 2023. gada novembra īsteno slepenu valsts projektu, lai izveidotu pilnu 122 mm un 152 mm artilērijas un raķešu munīcijas ražošanas ciklu, un gala produkti būtu paredzēti izmantošanai Krievijas karā pret Ukrainu.

Vakar 22:52
Krievija no gūsta atgrieztajiem karavīriem "pārvērš dzīvi par elli"

"The Wall Street Journal" ziņo, ka Krievija mēnešiem ilgi pratina savus karagūstekņus un pēc tam nosūta viņus atpakaļ uz fronti. Viņi bieži vien mirst frontē, pēc sākotnējās atbrīvošanas tā arī nesatiekot savas ģimenes.

Krievijas karavīri, kas apmaiņas ietvaros atgriezās no Ukrainas gūsta, tika izolēti no savām ģimenēm, pakļauti vairākkārtējai pratināšanai, pazemoti un pēc tam nosūtīti atpakaļ uz fronti. Tā Kremlis soda tos, kas izvēlējās izdzīvot, nevis mirt, pārvēršot viņu atgriešanos no gūsta par jaunu elles loku. Viens no krievu karavīriem, kas atgriezās mājās, salīdzināja situāciju ar iesprostošanu šādos elles lokos.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".