TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija pārvietojusi 16 bumbvedējus tuvāk Ukrainai

Krievu ballistiskās raķetes triecienā Dņipro pirmdien nogalināti vismaz četri cilvēki, bet 22 guvuši ievainojumus, ziņo Dņipropetrovskas apgabala amatpersonas.

Vismaz 12 no ievainotajiem ir hospitalizēti. Seši no tiem atrodas smagā stāvoklī.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ir parakstījis 2026. gada budžetu, kurā paredzēti rekordlieli kara izdevumi, vienlaikus strauji samazinot sociālās programmas un sabiedrības labklājību, vēsta Dezinformācijas apkarošanas centrs.

Fakts, ka gandrīz 40% no visiem 2026. gada federālā budžeta izdevumiem ir atvēlēti militārajiem un drošības spēkiem, ir rekordaugsts rādītājs kopš padomju laikiem. Vairāk lasi šeit.

Viena no iespējām, kā garantēt Ukrainas drošību, būtu kodolieroču izvietošana valsts teritorijā, laikrakstā "The Telegraph" savā slejā norāda bijušais Ukrainas armijas komandieris un tagadējais vēstnieks Lielbritānijā Valērijs Zalužnijs.

Viņa rakstā apskatīti kara cēloņi, analizēta Ukrainas armijas gatavība iebrukumam 2022. gadā un nosacījumi turpmākam mieram.

Karš "ne vienmēr beidzas ar vienas puses uzvaru un otras puses sakāvi", un Ukraina nevar noraidīt ieilguša kara izbeigšanas iespēju, atzīst Zalužnijs. Taču miers, pat gaidot nākamo karu, dod iespēju politiskām pārmaiņām, dziļām reformām, tautsaimniecības atveseļošanai, ekonomikas izaugsmei un iespējai cilvēkiem atgriezties Ukrainā.

Tiek ziņots, ka automašīna piederēja Maskavas Lāzerpētniecības institūta "Polius" zinātniekam, fizikas un matemātikas zinātņu doktoram. Transportlīdzeklī tobrīd neviens nebija.

Nīderlande piešķirs papildu 250 miljonus eiro amerikāņu ieroču iegādei Ukrainai, sacīja aizsardzības ministrs Brekelmanss.

Miera centieni Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu pēc ASV un Ukrainas sarunām aizvadītajā nedēļas nogalē varētu nonākt izšķirošajā posmā, pirmdien pieļāva Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.

"Šī varētu būt izšķiroša nedēļa diplomātijai," ierodoties uz ES dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmi, žurnālistiem Briselē izteicās Kallasa.

"Vakar mēs dzirdējām, ka sarunas ASV bija grūtas, bet produktīvas," norādīja EK prezidente, piebilstot, ka pirmdien viņai paredzētas sarunas ar Ukrainas ārlietu un aizsardzības ministriem.

"Putinam ir jāpiekrīt pamieram vai jābūt gatavam tam, ka Krievijai draud jaunas sankcijas, kas iztukšos tās ekonomiku, kā arī tiks palielināts atbalsts Ukrainai no eiropiešu puses," paziņoj Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro.

Aizvadītās nedēļas beigās pēc prezidenta ofisa pamešanas, Jermaks paziņoja, ka dosies uz fronti.

"Mēs vēlamies pateikt, ka mums šī nav tikai tikšanās vienošanās formalizācijas nolūkā. Ir dažas lietas, kuras Ukrainas prezidents uzskata par nepieciešamu apspriest tieši ar savu amerikāņu kolēģi. Mēs ceram, ka šī nostāja tiks uzklausīta," sacīja avots.