TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc dronu uzbrukuma Krimā deg svarīga naftas bāze

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vācijas ārējās izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers brīdinājis, ka Krievija jebkurā brīdī varētu pāriet no hibrīdoperācijām uz tiešu militāru konfrontāciju ar Eiropu.
Pēc viņa teiktā, Maskava jau tagad uzskata ES par "kara pusi".
Jēgers sacīja, ka Krievija sistemātiski pārbauda Eiropas robežas, grauj NATO un destabilizē kontinentu, izmantojot sabotāžu, kiberuzbrukumus un dezinformāciju.
"Eiropa dzīvo trauslā miera stāvoklī, kas jebkurā brīdī var pārvērsties atklātā konfliktā. Mums jābūt gataviem turpmākai eskalācijai," viņš uzsvēra.
BND vadītājs arī brīdināja, ka Krievija interpretē Eiropas atturību kā vājumu.
"Mūsu ienaidnieks nekad neatpūšas - un mēs jau esam apšaudē," viņš teica.
Iepriekšējie Dānijas un Vācijas izlūkdienestu novērtējumi liecināja, ka tiešs Krievijas uzbrukums ir maz ticams pirms 2029. gada, taču Jēgera jaunākās piezīmes liecina, ka Berlīne vairs neizslēdz pēkšņu scenāriju.
‼️Russia could attack Europe at any moment
— NEXTA (@nexta_tv) October 13, 2025
The head of Germany’s foreign intelligence service (BND), Martin Jäger, has warned that Russia could shift from hybrid operations to direct military confrontation with Europe at any moment.
According to him, Moscow already views the… pic.twitter.com/Ph8Qp3lXoe
Tā rezultātā Krievija varētu zaudēt pusi no saviem naftas ieņēmumiem (aptuveni 80 miljardus dolāru gadā).
Saskaņā ar "Reuters" ziņām, G7 finanšu ministri izstrādā jaunus pasākumus, kuru mērķis ir iztukšot Maskavas kara budžetu, tostarp papildu tarifus valstīm, kas turpina pirkt Krievijas naftu.
Ja plāns izdosies, Krievijas naftas ieņēmumi varētu samazināties gandrīz uz pusi — no 7,3 līdz 5 miljoniem barelu dienā, radot zaudējumus aptuveni 76 miljardu dolāru apmērā gadā.
G7 mudina Saūda Arābiju un AAE palielināt ražošanu, vienlaikus mudinot Indiju un Turciju samazināt Krievijas naftas importu.
Eksperti uzskata, ka koordinēts spiediens varētu nopietni vājināt Krievijas ekonomiku un pat piespiest Putinu apturēt karu. Taču jautājums paliek: vai viņi to tiešām var īstenot?
G7 countries are preparing an oil strike against the Kremlin — Russia could lose half of its oil revenues (around $80 billion a year).
— NEXTA (@nexta_tv) October 13, 2025
According to Reuters, G7 finance ministers are drafting new measures aimed at draining Moscow’s war budget — including additional tariffs on… pic.twitter.com/vsD5NXl6WV
Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Slavomirs Cenckevičs paziņoja, ka Maskava finansē hibrīduzbrukumus visā ES, izmantojot kriptovalūtu — sākot no dronu operācijām un sabotāžas līdz mēģinājumiem uzlauzt ūdensapgādes sistēmas. Viņš paskaidroja, ka šī metode palīdz Krievijas izlūkdienestiem izvairīties no maksājumu izsekošanas, vēsta "Financial Times".
Cenckevičs arī apstiprināja, ka Krievija izmanto "ēnu floti" — vecus naftas tankkuģus, kas iepriekš tika izmantoti sankciju apiešanai —, lai palaistu dronus virs Eiropas. Izlūkdienesti Polijā, Dānijā, Vācijā un Norvēģijā ir ziņojuši par līdzīgiem atklājumiem.
Varšava pastiprina kriptovalūtu tirgus uzraudzību, lai pārtrauktu Krievijas finansējumu spiegošanas tīkliem. 2023. gadā Polijas varas iestādes atmaskoja GRU aģentu grupu, kas saņēma apmaksu kriptovalūtā. Pēc Cenckeviča teiktā, Polija ar Krieviju tagad faktiski atrodas kiberkara stāvoklī.
Financial Times: Russia is paying European saboteurs in cryptocurrency to cover its tracks
— NEXTA (@nexta_tv) October 13, 2025
Head of Poland’s National Security Bureau, Sławomir Cenckiewicz, said Moscow is funding hybrid attacks across the EU using crypto — from drone operations and sabotage to attempts to hack… pic.twitter.com/g8fOxChHbU
Krievijas pilsoņi, kuriem draud deportācija no Latvijas, jo viņi nespēja apliecināt latviešu valodas zināšanas, kā arī nenokārtoja obligāto pārbaudi drošības dienestā, var veidot savu dzīvi Krievijā. Šādi Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs komentēja ziņas par to, ka 841 Krievijas pilsonim līdz 13. oktobrim ir jāpamet Latvijas teritorija. Vairāk lasi šeit.
Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers pirmdien brīdinājis, ka Krievija ir apņēmības pilna paplašināt savu ietekmes sfēru uz rietumiem un nevairīsies no militāras konfrontācijas ar NATO.
"Lai sasniegtu šo mērķi, Krievija nevairīsies no tiešas militāras konfrontācijas ar NATO, ja tas būs nepieciešams," brīdināja jaunais BND vadītājs, uzrunājot Vācijas likumdevējus. Viņš uzsvēra, ka Krievija rada tiešus draudus un pašreizējais miers ar Eiropas Savienību (ES) jebkurā mirklī var pāraugt konfrontācijā.
Publiskajā izlūkdienestu atskaitīšanās sēdē Bundestāgā piedalījās arī Vācijas Militārās pretizlūkošanas (MAD) un Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) vadītāji. Lai gan viņi minēja arī citus draudus, ar kuriem saskaras Vācija, piemēram, politisko un reliģisko ekstrēmismu, viņu izklāstā dominēja Krievija.
Krievijas pazemes gāzes krātuves ir kritiski ievainojams mērķis. Maskava ziemā ir pilnībā atkarīga no šīm rezervēm, un Ukraina varētu atriebties un traucēt Krievijas enerģētikas sektoram.
Krievija ir pabeigusi gāzes iesūknēšanu savās pazemes krātuvēs un gatavojas ziemas sezonai, kad miljoniem māju, rūpnīcu un elektrostaciju ir atkarīgas no stabila sistēmas spiediena. Tomēr šie objekti Ukrainai varētu kļūt par visneaizsargātāko mērķi, ja Maskava turpinās uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sektoram. Vairāk lasi šeit.
Prezidents Putins izskatītos lieliski, ja atrisinātu konfliktu Ukrainā. Un es domāju, ka viņš to izdarīs, redzēsim.
To paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz līdera interviju ar žurnālistiem lidmašīnā "Air Force One".
Amerikāņu līderis uzsvēra, ka, ja Putins nepiekritīs izlīgumam, "tas viņam beigsies slikti".
Uz žurnālista jautājumu, kādas mācības var gūt no sarunām un miera procesa, ko var attiecināt uz Maskavu un mēģinājumiem izbeigt karu starp Krieviju un Ukrainu, Tramps atbildēja, ka "galvenais ir nekad nepadoties".
"Vienkārši nekad nepadoties. Ziniet, pagājušajā nedēļā tur gāja bojā vairāk nekā 7000 karavīru — galvenokārt karavīri, un, godīgi sakot, nedaudz vairāk krievu nekā ukraiņu. Bet tikai padomājiet: katru nedēļu viņi zaudē 5000 līdz 7000 karavīru. Tas ir neprāts," sacīja Tramps.
Viņš arī atzīmēja, ka uzskata šo jautājumu par vienu no vienkāršākajiem. Viņš teica, ka "konflikta, kas ilgst jau 31 vai 32 gadus, atrisināšana teorētiski ir daudz grūtāka nekā konflikta, kas ilgst jau trīs gadus, atrisināšana".
Viņš teica, ka šis ir karš, kas ilgst jau trīs gadus, un "tam nevajadzēja nekad sākties".
Viņš arī uzsvēra, ka ukraiņi "ļoti labi turas" un ir pierādījuši sevi kā "izcilus cīnītājus".
"Es domāju, ka prezidents Putins izskatītos lieliski, ja atrisinātu šo konfliktu. Un es domāju, ka viņš to izdarīs — bet redzēsim. Un, ja viņš to neizdarīs, tas viņam būs slikti," secināja Tramps.
Uz Latvijas-Krievijas robežas situācija ir mierīga - tās tuvumā nav pamanīti nelikumīgi robežas šķērsošanas mēģinājumi, kā arī nav konstatētas neordināras situācijas vai aizdomīgas personu grupas robežas tuvumā, apstiprināja Valsts robežsardzes (VRS) preses pārstāve Kristīne Pētersone.
Situācija salīdzinājumā ar Igauniju Latvijai ir atšķirīga, jo Latvijai nav tādu ceļu, kas "kādā posmā iedziļinātos Krievijas vai Baltkrievijas teritorijā," norādīja Pētersone.
Viņa arī atgādināja, ka uz Latvijas-Baltkrievijas robežas jau vairākus gadus tiek īstenots hirbrīdapdraudējums, bet šobrīd situācija ir stabila un kontrolēta.
Kremļa pārstāvis Peskovs: "Tomahawk" raķešu palaišanai nepieciešama ASV speciālistu līdzdalība, tāpēc šo raķešu piegāde Kijivai patiešām varētu beigties slikti.
🤡Kremlin spokesman Peskov: Launching Tomahawk missiles requires the participation of US specialists, so supplying these missiles to Kyiv could indeed end badly. pic.twitter.com/HdouDys1e0
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) October 13, 2025
Sankciju, pieaugošo izmaksu un zemo cenu dēļ Krievijas kalnrači un rūpniecība ir nonākusi lielākajā krīzē 30 gadu laikā, vēsta "Financial Times".
Nozare gada pirmajos septiņos mēnešos cietusi zaudējumus 2,8 miljardu dolāru apmērā.
❗️Russian miners and industry are plunged into their worst crisis in 30 years due to sanctions, rising costs, and low prices, according to the Financial Times.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) October 13, 2025
The publication reports that the sector suffered losses of $2.8 billion in the first seven months of the year. pic.twitter.com/reCTQGK07E
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".