TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc "Starlink" zaudēšanas okupantu operācijas frontē tikušas paralizētas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apsūdzēja Ukrainu mēģinājumā nogalināt ģenerāli Vladimiru Aleksejevu, apgalvojot, ka uzbrukuma mērķis bija traucēt sarunas. Lavrovs sacīja, ka Kijiva cenšas izjaukt sarunas, vēršoties pret Krievijas militārpersonām.
Russian Foreign Minister Sergei Lavrov accused Ukraine of attempting to assassinate General Vladimir Alekseev, claiming the attack was aimed at disrupting negotiations. Lavrov said Kyiv is trying to derail talks by targeting Russian military figures. #Russia pic.twitter.com/qqV2HhmISf
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 6, 2026
Krievijas uzbrukumā Zaporižjā trāpīts dzīvnieku patversmei, nogalinot astoņus suņus un ievainojot citus, paziņoja reģionālā administrācija. Ievainotie dzīvnieki steidzami tiek nogādāti ārstēšanai uz veterinārajām klīnikām.
Izmeklētāji pārskata novērošanas kameru ierakstus un intervē ēkas iedzīvotājus. Aleksejeva slepkava viņu gaidīja un vairākas reizes iešāva mugurā, pirms aizbēga. Maskavā izsludināta cilvēku medīšana. Vairāk lasi šeit.
Krievija piektdienas rītā veikusi masveida triecienu Kropivnickai, Ukrainas vidienē, un saņemti ziņojumi arī par uzbrukumu Znamjankai, kur atrodas dzelzceļa mezgls, ziņo raidorganizācijas BBC Ukrainas redakcija.
Saskaņā ar Ukrainas Gaisa spēku sniegto informāciju Krievija no paša rīta uzbruka pilsētai un visam Kirovohradas apgabalam ar trieciendroniem "Shahed", un līdz plkst. 9 notika kombinēts uzbrukums Kropivnickai un tās apkārtnei ar dažāda tipa raķetēm. Izdevums "Suspilne Kropivnicka" un vietējie blogeri ziņoja, ka pilsētā notikuši daudzi sprādzieni.
Francijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Fabjēns Mandons skaidro, kā krievi paši sev zaudēja: "Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO iezīmē skaidras pārmaiņas — Baltijas jūru tagad var slēgt jebkurā brīdī pēc mūsu ieskatiem. Baltijas jūra ir pilnībā alianses rīcībā. Un Krievijai tās ir sliktas ziņas."
🇫🇷 The French General has very bad news for Putin
— NEXTA (@nexta_tv) February 6, 2026
The Chief of the French Armed Forces General Staff, Fabien Mandon, explains how the Russians lost to themselves:
"The accession of Sweden and Finland to NATO marks a clear change — the Baltic Sea can now be closed at any moment… pic.twitter.com/U9sNXE3Ac9
Krievijas armija 2025. gada decembrī uzsāka ofensīvu uz dienvidaustrumiem no Sumiem, ieņemot pierobežas ciematu Hrabivski.
Pēdējo 24 stundu laikā Krievijas okupanti ir virzījušies uz priekšu netālu no Hrabivskes ciemata Sumu apgabalā. To norāda Ukrainas analītiskā projekta "DeepState" karte, kas ir saistīta ar Ukrainas Aizsardzības ministriju. Saskaņā ar "DeepState" datiem, ienaidnieks ir virzījies uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Hrabivskes. Krievijas okupācijas armija ieņēma arī Dehtjarnes ciematu Harkivas apgabalā un virzījās uz priekšu netālu no Ņikiforivkas Doneckas apgabalā.
Krievijas armija pagājušā gada beigās uzsāka ofensīvu uz dienvidaustrumiem no Sumiem, taču ienaidniekam izdevās ieņemt tikai nelielo Hrabivskes ciematu, kas atrodas tikai 200 metru attālumā no Krievijas robežas. Šajā līnijā Ukrainas bruņotie spēki apturēja krievu okupantus. Kopš tā laika ienaidnieks ik pa laikam atkal ir mēģinājis virzīties uz priekšu šajā virzienā.
Krievijas okupanti turpina mēģinājumus ieņemt Ukrainas teritoriju uz ziemeļiem no Sumiem. Viņi tur uzsāka ofensīvu 2025. gada pavasarī, pulcējot diezgan lielus spēkus. Tomēr ienaidniekam izdevās ieņemt aptuveni 10 nelielas pierobežas apmetnes, un Ukrainas bruņotie spēki drīz vien padzina krievus no lielākās daļas no tām. Šajā apgabalā netālu no Junakivkas pašlaik notiek pozicionālās kaujas.
Apmēram ceturtdaļa kaujas sadursmju frontē ir saistītas ar Ukrainas vienību ofensīvām darbībām, atklāja Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
Sirskis norāda, ka Ukrainas Aizsardzības spēki aktīvi veic ofensīvas un pretuzbrukuma operācijas. Dažos apgabalos aptuveni ceturtdaļa kaujas sadursmju ir saistītas ar Ukrainas vienību ofensīvām darbībām.
"Viņu mērķis ir pastāvīgi turēt ienaidnieku zem spiediena, radīt zaudējumus un neļaut tam virzīties uz priekšu," sacīja virspavēlnieks.
Viņš piebilda, ka šī taktika dod rezultātus, jo "ienaidnieks janvārī neguva nekādus būtiskus operacionālus panākumus".
Diplomātiskais skandāls, kas izcēlās, kad ASV vēstnieks Polijā Toms Rozs pārrāva attiecības ar Polijas Seima spīkeru Vlodimiru Čarzasti, jo viņš atteicās nominēt ASV prezidentu Donaldu Trampu Nobela Miera prēmijai, pieaudzis spēkā. Nu vēstnieks draudējis izvest no Polijas ASV karavīrus. Vairāk lasi šeit.
Līdz 2026. gadam Krievija aktīvi importēja civilos "Starlink" satelīta interneta termināļus, izmantojot "pelēkās" shēmas, lai tos izmantotu karā pret Ukrainu.
Nereģistrēto "Starlink" satelīta interneta termināļu slēgšana Ukrainā ir novedusi haosā Krievijas okupācijas armiju, izraisot jaunus "draudzīgās uguns" incidentus, ziņo Ukrainas partizānu kustība "Atesh". Vairāk lasi šeit.
Naktī un rītā Ukrainas spēki nespēja notriekt 2 aerobalistiskajām "Kinžal" raķetēm un 5 vadāmās aviācijas raķetes Kh-59/Kh-69. Tomēr Ukrainas aizstāvjiem izdevās notriekt 297 no 328 Krievijas bezpilota lidaparātiem.
Ukrainas Aizsardzības spēku aktīvo pretpasākumu rezultātā ienaidnieka raķetes nesasniedza savus mērķus. Informācija tiek precizēta.
❗️During the night and morning, Ukrainian forces shot down 0 out of 2 aeroballistic Kinzhal missiles and 0 out of 5 Kh-59/Kh-69 guided aviation missiles, as well as 297 out of 328 Russian UAVs.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 6, 2026
As a result of active countermeasures by the Ukrainian Defense Forces, the enemy… pic.twitter.com/VpJrVDwO1a
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



