TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina uzbrukumus un iefiltrēšanās mēģinājumus Harkivas apgabalā

Krievija miera sarunās vilcina laiku, izriet no Latvijas ārlietu ministres Baibas Bražes (JV) sacītā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Viņa uzsvēra, ka Krievija nekādā veidā nav mainījusi savus stratēģiskos mērķus. "Līdz ar to sarunu formāts Krievijas pusē ir vilcināšana. Tās nav godprātīgas sarunas," viņa vērtēja.

Vienlaikus tehniskās sarunas, kurās piedalās izlūkdienesta vadītāji, ir saistītas ar monitorēšanu un tamlīdzīgiem jautājumiem, ja pamiers tomēr tiek panākts, skaidroja ministre.

"Bet galvenais - politiskā griba pārtraukt karu - nav redzams," uzsvēra ministre.

Braže norādīja, ka 20. sankciju kārtas pakotne sākotnēji bija ļoti spēcīga, taču redzams, ka vairākas valstis to mēģina vājināt. Notiek darbs, lai panāktu vienošanos, viņa uzsvēra, paužot cerību, ka izdosies panākt kompromisu, kas nebūs galīgi vājš.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 257 880 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 970 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 684 tankus, 24 060 bruņutransportierus, 37 387 lielgabalus un mīnmetējus, 1649 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1303 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 138 881 bezpilota lidaparātu, 4314 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 79 112 automobiļus un autocisternas, kā arī 4073 specializētās tehnikas vienības.

Sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu attiecībā uz drošības garantijām Ukrainai sperti "nozīmīgi soļi uz priekšu", taču vēl ir tāls ceļš ejams, lai atrisinātu galveno jautājumu - par teritorijām, intervijā telekanālam "Sky TG24" sacīja Itālijas premjerministre Džordža Meloni.

"Es redzu, ka tuvojas ne tik daudz lūzuma punkts, bet gan kontakts par pamieru, kas Ukrainā vēl ir ļoti tālu," sacīja premjere.

Meloni uzsvēra, ka viens no galvenajiem jautājumiem joprojām nav atrisināts.

"Ir miera plāns, kurā ir arī daudzi jautājumi, kas uz papīra ir atrisināti, izņemot to, ka mēs esam ļoti tālu no galvenā jautājuma atrisināšanas, proti, jautājuma par teritorijām, uz kurām Krievija turpina pretendēt, kas, manuprāt, ir pilnīgi nepamatoti," skaidroja Meloni.

Zviedrija atvēlējusi 12,9 miljardus kronu (1,2 miljardus eiro) militārajai palīdzībai Ukrainai, galvenokārt pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, ceturtdien paziņojis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.

Jonsons aģentūrai AFP norādīja, ka šī militārās palīdzības pakete ir "trešā lielākā, ko Zviedrija līdz šim sniegusi Ukrainai".

Palīdzības paketē galvenā uzmanība pievērsta tām Ukrainas vajadzībām, par kurām tā paziņojusi. "Tā ir pretgaisa aizsardzība un mūsu piegādāto platformu uzturēšana ar munīciju," atklāja Jonsons.

Aptuveni 4,3 miljardi kronu tiks novirzīti, lai Ukrainai nodrošinātu "modernas tuvas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības spējas". Plānots piegādāt papildu vienības mobilajai pretgaisa artilērijas sistēmai "TRIDON Mk2", par kuras piegādi Ukrainai Zviedrija paziņoja februāra sākumā.

Jonsons paziņoja, ka mērķis ir piegādāt sistēmas Ukrainai 24 mēnešu laikā.

Atlikušo finansējumu plānots izmantot munīcijas sagādei lielos daudzumos, tostarp tālā darbības rādiusa artilērijas šāviņiem, kā arī apmācībai un sadarbības projektam ar Ukrainu par tālā darbības rādiusa droniem.

Palīdzība tiek finansēta no Zviedrijas atvēlētā 40 miljardu kronu budžeta palīdzībai Ukrainai gada ietvaros. Jonsons teica, ka par atlikušajiem 27 miljardiem kronu no šī gada budžeta tiks paziņots pavasarī un vasarā.

Ar jaunāko militārās palīdzības paketi, kas ir Zviedrijas 21. palīdzība Ukrainai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022. gadā, Zviedrija ir atvēlējusi kopumā 103 miljardus kronu militārajam atbalstam Ukrainai.

Šķiet, ka Putins gatavo krievus piespiedu iesaukšanai, jo brīvprātīgā vervēšana vairs nevar nosegt zaudējumus, 18. februārī novērtēja ASV Kara pētējumu institūts (ISW).

2026. gada janvārī Krievija zaudēja aptuveni 9000 karavīru vairāk, nekā spēja aizstāt. ISW apgalvo, ka Kremlis mēnešiem ilgi klusi veidojis tiesisko regulējumu kaut kam tādam, no kā tā ir centusies izvairīties kopš 2022. gada: piespiedu iesaukšanai.

Kopš oktobra dekrēti ir ļāvuši iesaukšanu visu gadu, rezervistu izvietošanu ārzemēs, neizsludinot mobilizāciju, un neaktīvo rezervistu obligātu iesaukšanu. Divi no četriem decembra dekrēta noteikumiem tika klasificēti.

18. februārī Dome gāja vēl tālāk, pieņemot likumprojektu, kas paredzētu kriminālatbildību par militārā dienesta kritiku. Vairāk lasi šeit.

Vienlaikus Solovjovs turpina veco dziesmu "anglosakši ir nacisti", "eiropieši ir nacisti", "vajag Ukrainā iznīcināt visu".

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, pie kāda nosacījuma agresorvalstij labpatiksies atsākt dialogu ar Eiropu. Tikmēr viņa runassieva Marija Zaharova paziņojusi, ko Krievija domā darīt ar “pamiera” priekšlikumiem.

Vairāk lasiet šeit.

Moldovas varas iestādes paziņoja, ka izmeklēšanas pasākumi sākās pulksten 6:00 pēc vietējā laika.

7. februārī Brjanskas gubernators paziņoja, ka HIMARS trieciens atstāja daļu reģiona bez elektrības, vienlaikus apgalvojot, ka visi mērķi ir notriekti. Analīze un cita informācija liecina, ka 5 no 5 nezināma tipa raķetēm trāpīja Kļincu koģenerācijas stacijai, kas norādīta kā apgādātāja militārajai vienībai 12721 un 488. motorizēto strēlnieku pulkam, kas bija iesaistīts karā pret Ukrainu. Redzamie bojājumi ietver turbīnu zāli ar gāzes virzuļu iekārtām.