TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu armija plāno virzīties uz priekšu, taču tai trūkst resursu, lai sasniegtu savus mērķus

Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 149 uzbrukuma dronus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 129 no krievu droniem.

Fiksēti 19 uzbrukuma dronu trāpījumi 15 apkaimēs. Vēl vienā apkaimē postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.

ASV un Izraēlas izvērstie militārie triecieni Irānai rada virkni pamatotu bažu un risku, trešdien intervijā TV3 sprieda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Politiķis atzīmēja, ka Latvija kā maza valsts allaž iestājas par starptautiskajās normās balstītu sistēmu pasaulē, bet norises Irānā rada telpu jautājumiem, vai visas aktivitātes tur ir bijušas pilnībā atbilstošas šīm normām.

Sprūds uzsvēra, ka Latvija nemainīgi grib, lai turpinās Rietumu atbalsts Ukrainai, un arī šajā kontekstā tā ir cīņa par starptautiskajās normās balstītas kārtības ievērošanu, kuru Ukrainas gadījumā pārkāpusi Krievija.

Ministrs izcēla, ka acīmredzami ASV uzmanība starptautiski jau kādu laiku ir ne tikai uz Eiropu, un tagad ir pavisam skaidrs, ka ASV militārā aktivitāte būs koncentrēta uz Tuvajiem austrumiem, kas nozīmē, ka Latvijai un Eiropai vēl vairāk būs jāmobilizējas uz atbalsta sniegšanu Ukrainai.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs otrdien aicināja ASV prezidentu Donaldu Trampu izdarīt lielāku spiedienu uz Maskavu un pieprasīja iekļaut Eiropu sarunās par mieru Ukrainā.

"Mēs neesam gatavi pieņemt vienošanos, kas apspriesta bez mūsu līdzdalības," Mercs sacīja Vašingtonā pēc tikšanās ar Trampu Baltajā namā.

Tramps zina, ka "tikai miers, kuru Eiropa atbalsta un leģitimē, var būt patiesi ilgstošs", sacīja Mercs. Viņš piebilda, ka ASV prezidents arī zina, ka Eiropas ieguldījums Ukrainas drošībā, atjaunošanā un eirointegrācijā "ir vienkārši nepieciešams šim mieram".

Bez Eiropas Savienības un tādiem tās tuviem partneriem kā Lielbritānija "tas nestrādās", sacīja Mercs.

Vācija līdz šim ir vissvarīgākā Ukrainas atbalstītāja militārā, finansiālā un politiskā ziņā, sacīja Mercs. "Man ir iespaids, ka prezidents Tramps to ļoti labi zina," viņš piebilda.

Krievijas ekonomika ir redzami novājināta pēc četriem kara gadiem, un Krievijas armija ir maksājusi neparedzētu cenu ar asinīm, piebilda Mercs.

Vācijas kanclers sacīja, ka Krievija ir milzis uz māla kājām, tāpēc ir vajadzīgi centieni panākt risinājumus, kas iekļautu eiropiešus. Krievijas diktators Vladimirs Putins būtu gatavs piekāpties tikai tad, ja Vašingtona atkal izdarītu spiedienu uz Krieviju.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 269 500 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 723 tankus, 24 135 bruņutransportierus, 37 874 lielgabalus un mīnmetējus, 1667 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1319 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 156 431 bezpilota lidaparātu, 4384 spārnotās raķetes, 30 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 81 224 automobiļus un autocisternas, kā arī 4078 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas okupācijas armija pēc tā dēvētajiem "gaļas uzbrukumiem" aizvadītajā ziemā ir tik būtiski novājināta, ka tai nācies izsludināt "operatīvo pauzi". Ar šādu negaidītu paziņojumu klajā nācis tā sauktais "Luhanskas tautas republikas tautas milicijas" oficiālais pārstāvis Andrejs Maročko. Vairāk lasi šeit.

Valdība otrdien nolēma nodot Ukrainai bez atlīdzības 23 dzērājšoferiem un citās krimināllietās konfiscētos transportlīdzekļus.

Transportlīdzekļi paredzēti Ukrainas Aizsardzības ministrijas armijas daļām, Ukrainas Nacionālās gvardes vienībām, Hersonas apgabala Kahovkas rajona militārajai pārvaldei un Čerņihivas Centrālajai slimnīcai.

Transportlīdzekļu piegādi nodrošinās biedrība "Agendum", fonds "Entrepreneurs for Peace" un biedrība "Tavi draugi", kas sedz visus ar nogādāšanu saistītos izdevumus un nodrošinās to nodošanu Ukrainas valdības institūcijām.

Kremlis plāno līdz gada beigām rekrutēt vairāk nekā 400 000 līgumkaravīru, lai palielinātu savu kontingentu Ukrainā līdz 800 000 karavīru, sacīja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Sirskis.

Pēc viņa teiktā, operācija bija atkarīga no rezultātiem, kas gaidāmi līdz 2025. gada beigām, taču Maskavas aprēķini neatbilda realitātei.

"Viņu kartes neatbilst realitātei — kur atrodas mūsu spēki un kur atrodas viņu spēki. Viņi nevar sākt marta ofensīvu, kādu viņi plānoja," norāda Zelenski.

Viņš piebilda, ka Krievijas armija joprojām plāno virzīties uz priekšu, taču tai trūkst resursu, lai sasniegtu savus mērķus.

Otrdien Vidusjūrā starp Maltu un Lībiju notikuši sprādzieni Krievijas “ēnu flotes” tankkuģī “Arctic Metagaz”, kurā izcēlies ugunsgrēks, vēsta Maltas laikraksti. Iespējams, tannkuģis cietis dronu uzbrukumā.

Vietējie izdevumi vēsta, ka sprādzieni notikuši ap četriem no rīta. Cietušais kuģis pārvadāja sašķidrināto dabasgāzi. Visa apkalpe tika izglābta un evakuēta uz citu kuģi, kaut gan kuģis nav pārraidījis oficiāli apstiprinātus briesmu signālus, vēsta “Times of Malta”. Savukārt “Malta Today” norāda, ka incidents noticis apmēram 150 jūras jūdzes uz dienvidaustrumiem no Maltas piekrastes. Kuģa pašreizējā atrašanās vieta neesot zināma, taču lidaparātu izsekošanas vietnes “Flightradar24” dati liecina, ka no Sicīlijas izlidojusī Vācijas militārās patrulēšanas lidmašīna apmēram trīs stundas intensīvi riņķojusi apvidū uz dienvidaustrumiem no Maltas piekrastes, bet “VesselFinder” vietne vēstīja, ka kuģis pirms 23 stundām bijis pavisam netālu no Maltas teritoriālajiem ūdeņiem.

Vairāk lasiet šeit.