TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ārlietu ministra Ķēstuša Budra izteikumus, ka NATO spēj iznīcināt Krievijas pretgaisa aizsardzību Kaļiņingradas apgabala eksklāvā, nosaucis par ne pārāk veiksmīgiem.

"Šis nav veiksmīgākais Ķēstuša Budra paziņojums, un, iespējams, Budra kungs kā drošības eksperts ņēma virsroku pār Budra kungu kā ministru. Sākās spriešana par hipotētiskiem scenārijiem, un tas varbūt ir piemēroti drošības ekspertam, bet ne gluži piemēroti ārlietu ministram," piektdien telekanāla LNK ziņu raidījumā sacīja Lietuvas prezidents.

Vairāk lasiet šeit.

Krievija cenšas novērst uzmanību no tās pretlikumīgā kara un mēģina iebiedēt NATO sabiedrotos - šie pūliņi ir velti un nekavējoties ir jāpārtrauc, teikts Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru kopīgā paziņojumā.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ministri kategoriski noliedz Baltkrievijas atbalstīto klajo dezinformācijas kampaņu un nepatiesos apgalvojumus, ko Krievija ir izvērsusi kopš Baltijas un Ziemeļvalstu gaisa telpas pārkāpumiem.

Paziņojumā uzsvērts stingrs nosodījums Krievijas draudiem izmantot spēku, kurus tā ir vērsusi pret Latviju un citām reģiona valstīm.

Tāpat tajā norādīts, ka incidenti, kuru laikā droni ienāk NATO gaisa telpā, ir tiešas Krievijas pretlikumīgā agresijas kara pret Ukrainu sekas. Baltijas un Ziemeļvalstis nekad nav atļāvušas izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu uzbrukumu veikšanai pret mērķiem Krievijā, norāda ministri.

Amatpersonas uzsver, ka Ukrainai ir tiesības aizstāvēties saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, un tai tiks sniegts pastāvīgs politiskais, diplomātiskais, militārais un finansiālais atbalsts, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru atbilstoši visiem ANO Statūtu principiem.

"Mēs kā NATO sabiedrotie esam vienoti, aizsargājot alianses teritoriju un gaisa telpu atbilstoši visām 5. pantā noteiktajām kolektīvās aizsardzības saistībām," uzsver ministri, akcentējot, ka stingra un pārliecinoša nostāja attiecībā uz atturēšanu un aizsardzību, jo sevišķi NATO austrumu flangā, ir vitāli svarīga mūsu drošībai.

Paziņojumā norādīts, ka Baltijas un Ziemeļvalstis turpinās stiprināt savas aizsardzības spējas. Vienlaikus tās turpinās pretoties Krievijas ļaunprātīgajām darbībām, tostarp dezinformācijas izplatīšanai.

LETA jau ziņoja, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) apgalvo, ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijas aizmugures reģioniem no Baltijas valstu teritorijas un ka uz Latviju jau esot nosūtīti ukraiņu karavīri.

Latvijas augstākās amatpersonas un arī Nacionālie bruņoties spēki iepriekš uzsvēruši, ka Krievija melo par Ukrainas triecieniem Krievijai no Latvijas.

"Tā kā Krievijas politiskā elite nespēj savai sabiedrībai paskaidrot, kā tas iespējams, tad tā ir pievērsusies tradicionālai melu taktikai - melot un mēģināt visiem iestāstīt, ka pie viņu problēmām ir vainīgs kāds cits," uzsvērts NBS paziņojumā.

Ukrainas miera sarunām jāpāriet uz jaunu formātu, tostarp nepieciešama Eiropas līdzdalība un tikšanās Ukrainas un Krievijas līderu līmenī, paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

"Un es tiešām varu konstatēt un teikšu, ka šis galvenais ceļš Amerikas vadībā šobrīd ir iepauzēts. Dažādu apstākļu dēļ: gan situācijas Tuvajos Austrumos, gan citu faktoru dēļ," viņš teica piektdien tiešsaistes tikšanās laikā ar žurnālistiem.

Pēc Sibihas teiktā, Ukraina ir ieinteresēta jaunā dinamikā, turpmākajos kontaktos un dialogā, tostarp sarunu grupu līmenī.

"Taču mani iespaidi ir tādi, ka šis formāts pamazām sasniedz līmeni, kad ir izsmeltas diskusijas. Dažkārt gadās, ka vieni un tie paši jautājumi tiek apspriesti vairākas reizes. Ko tas mums nozīmē? To, ka mums ar Krievijas pusi ir jāpāriet jaunā sarunu formātā," sacīja Sibiha.

Kā norādīja ministrs, šajā jautājumā ir divi virzieni, kurus piedāvā Ukraina: aktīva Eiropas puses līdzdalība un otrais - tikšanās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina līmenī.

"Mēs uzskatām, ka tieši šāda tikšanās var dot konkrētu rezultātu. Un papildu stimulu, lai izbeigtu karu," sacīja Sibiha.

Ārlietu ministrs atgādināja, ka tieši tāpēc Kijiva vērsās pie Turcijas un citiem partneriem ar aicinājumu veicināt šādu tikšanos.

ASV nacionālās izlūkošanas direktore Talsi Gabarda piektdien pēkšņi paziņojusi par atkāpšanos no amata.

45 gadus vecā Amerikāņu Samoa dzimusī politiķe, kas ir Ukrainai palīdzības sniegšanas pretiniece, šajā amatā tika apstiprināta 2025. gada februārī. Viņa ir pazīstama kā ASV prezidenta Donalda Trampa kaismīga atbalstītāja.

Vairāk lasiet šeit.

Polija gatavojas saņemt pirmos ASV ražotos iznīcinātājus F-35, kas iezīmē pavērsiena punktu valsts militārās modernizācijas programmā.

Aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks ceturtdien vēlu vakarā paziņoja, ka F-35 lidmašīnas ar Polijas atpazīšanas zīmēm ir izlidojušas no ASV un dodas uz Poliju.

"Tās ieradīsies tuvāko stundu laikā, un mēs varēsim priecāties par modernāko iznīcinātāju pasaulē," platformā "X" pauda Tomčiks, norādot, ka tie ir pirmie iznīcinātāji F-35 "šajā pasaules daļā".

Aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs sociālajos tīklos pauda: "F-35 tuvojas! Mēs aizsargājam Polijas debesis!"

2020. gadā Polijas toreizējā valdība, ko vadīja konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), parakstīja 4,6 miljardu dolāru līgumu par 32 ASV iznīcinātāju F-35 iegādi.

Šis līgums bija otrs lielākais bruņojuma līgums Polijas vēsturē, un tajā iekļauta arī apmācība un loģistikas atbalsts.

Paredzams, ka sākotnēji Polijā ieradīsies trīs lidmašīnas, bet piegādes turpināsies līdz 2029. gadam.

Astoņas Polijai paredzētās lidmašīnas patlaban atrodas ASV Ebinga Nacionālās gvardes gaisa spēku bāzē Arkanzasas štatā, kur tās tiek izmantotas poļu pilotu apmācībai.

Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcinājusi 93% dronu un 72% raķešu, ko Krievija palaida savā lielizmēra uzbrukumā 13. un 14. maijā, pat tad, kad Maskava centās pārslogot Ukrainas aizsardzību ar atkārtotām uzbrukumu viļņiem, sacīja Gaisa spēku sakaru vadītājs Jurijs Ihnats.

Ihnats norādīja, ka Krievija izmantoja 1 567 dronus un 56 dažādu tipu raķetes, cenšoties pārslogot Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu ar uzbrukumiem viļņos, kas ilgst vairāk nekā 30 stundas.

"Tas ir ļoti liels skaitlis, ņemot vērā, cik daudz lidoja vienlaikus," piebilda Ihnats.

Armēnija saņēmusi piedāvājumus par modulārās atomelektrostacijas būvniecību no vairākām valstīm.

"Mēs esam saņēmuši piedāvājumus no Krievijas, Korejas un Francijas," žurnālistiem sacīja Armēnijas premjerministrs. "Mūsu aprēķini rāda, ka, ņemot vērā mūsu saules enerģijas attīstības tempu, mums nav nepieciešama atomelektrostacija ar jaudu 600–1 000 megavati. Mums piemērota ir modulārā atomelektrostacija."

Krievu raķetei trešdien Dņipro trāpot noliktavai, ko īrēja ANO bēgļu aģentūra (UNHCR), iznīcināta humānā palīdzība vairāk nekā viena miljona dolāru vērtībā, pavēstīja UNHCR.

Divi cilvēki nogalināti, vairāki ievainoti.

Triecienā iznīcinātas aptuveni 900 paletes ar humāno palīdzību, ko bija paredzēts nogādāt frontes līnijas tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem.

Dažas Kremļa augstākās amatpersonas uzskata, ka karš pret Ukrainu ir nonācis strupceļā un nav redzams skaidrs veids, kā karu izbeigt, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.

"Ukraina un tās sabiedrotie arvien lielākā mērā ir pārliecināti, ka Krievijas iebrukums zaudē sparu, Kijivai stabilizējot frontes līniju un kavējot Maskavas pavasara ofensīvu," norāda "Bloomberg".

Līdzās ukraiņu arvien efektīvākajai dronu izmantošanai, kas nodara ievērojamus zaudējumus Krievijas karaspēkam, tiek veikti triecieni aiz frontes līnijas un dziļi Krievijas teritorijā. Tā rezultātā kritika pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pašu valstī kļūst stiprāka.

Līdz ar ekonomikas lejupslīdi un interneta ierobežojumiem tas ierindas krievu vidū arī raisa arvien lielāku nogurumu no kara.