TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins uzspļauj Trampa administrācijas lišķībām un turpina nogalināt Ukrainas civiliedzīvotājus

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 902 010 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1210 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 403 tankus, 21 609 bruņutransportierus, 24 944 lielgabalus un mīnmetējus, 1327 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1111 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 331 helikopteru, 30 338 bezpilota lidaparātus, 3121 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 41 425 automobiļus un autocisternas, kā arī 3782 specializētās tehnikas vienības.

Ķīna izskata iespēju pievienoties potenciālajai miera uzturēšanas misijai Ukrainā. Briselē uzskata, ka Pekinas iesaiste varētu rosināt Krieviju pārskatīt savu nostāju attiecībā uz starptautiskajiem miera spēkiem, ziņo vācu izdevums "Welt".

Pēc diplomātiskās informācijas, Ķīna ir vērsusies pie Eiropas Savienības ar jautājumu, vai ES dalībvalstis atbalstītu šādu iniciatīvu. Briseles aprindās šādu soli vērtē kā potenciāli nozīmīgu, lai mainītu Krievijas negatīvo attieksmi pret miera uzturēšanas spēku klātbūtni Ukrainas teritorijā. Tomēr šāda ideja tiek uzskatīta par "jutīgu" un prasa īpašu piesardzību.

Miera misijas ideja atgriežas diskusiju centrā

Diskusijas par iespējamu miera misiju pastiprinājušās, tuvojoties nākamnedēļ Parīzē plānotajam samitam, kurā piedalīsies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Makrons norādījis, ka samita mērķis ir precizēt saistības Ukrainas īstermiņa atbalstam, kā arī izskatīt iespējas iesaistīt starptautiskus miera uzturētājus gadījumā, ja tiktu panākts uguns pārtraukums.

Lai gan Lielbritānija ir paudusi atbalstu miera misijas idejai, tā joprojām ir pretrunīgi vērtēta, jo Krievija kategoriski iebilst pret šādu ieceri.

Vienlaikus ASV turpina gatavoties jauniem sarunu raundiem ar Krieviju un Ukrainu par pamieru. Tomēr Makrons brīdinājis, ka Maskavas atteikšanās no uguns pārtraukuma tikai apliecina tās nevēlēšanos meklēt mierīgu risinājumu.

Vitkofs atklāja arī interesantu epizodi – Putins esot nodevis Trampam portretu, ko gleznojis "vadošais krievu mākslinieks", un palūdzis Vitkofu to nogādāt adresātam. Tāpat Putins stāstījis, ka pēc atentāta pret Trampu devies uz baznīcu un lūdzies par viņu kā par draugu, ne tikai kā ASV prezidentu. 

Igaunija sagādās Ukrainai militāro aprīkojumu vēl 100 miljonu eiro vērtībā, tai skaitā bezpilota lidaparātus, medicīnisko aprīkojumu un citas preces, ko ražo Igaunijas aizsardzības uzņēmumi, paziņojusi Igaunijas Aizsardzības ministrija.

Apjomi un piegādes datumi drošības apsvērumu dēļ netiek izpausti.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs izcēlies ar pretrunīgu paziņojumu par karu Ukrainā. Viņš nosaucis tā dēvēto galveno "problēmu".

Par to viņš izteicies intervijā propagandistam Takeram Kārlsonam.

Pēc Vitkofa teiktā, lielākā problēma Krievijas izraisītajā karā pret Ukrainu esot jautājums par Krimu un "četriem reģioniem", kur okupanti rīkoja nelegālus "referendumus" par pievienošanos Krievijai. Vairāk lasi šeit.

Krievija aizvadītajā naktī uzbrukusi Ukrainai ar 179 droniem, no kuriem 100 notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, sestdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Vēl 63 dronu imitatoru atrašanās vieta pazaudēta bez negatīvām sekām, teikts Gaisa spēku paziņojumā.

Krievijas dronu uzbrukumā nodarīti postījumi Zaporižjas, Harkivas, Sumu un Kijivas apgabalos.

Krievijas armija piektdienas vakarā veica gaisa uzbrukumu Ukrainas pilsētai Zaporižjai, kurā nogalināti trīs cilvēki, bet ievainoti 12, paziņoja Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests.

Starp bojāgājušajiem bija 14 gadus veca meitene, bet starp ievainotajiem - deviņus mēnešus vecs zīdainis.

Naktī uz sestdienu pilsētā tika pabeigti meklēšanas un glābšanas darbi, kuros bija piesaisīti 63 glābēji.

Par liberāli kādreiz dēvētais bijušais Krievijas prezidents, tagadējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs novēlējis topošajam Vācijas kancleram Frīdriham Mercam tādu pašu likteni kā nacistiskās Vācijas propagandas ministram Jozefam Gebelsam.

Vācijas parlamenta vēlēšanās uzvarējušo kristīgo demokrātu vadītājs Frīdrihs Mercs, kurš kanclera amatā prognozējami nomainīs sociāldemokrātu Olafu Šolcu, Vācijas Bundestāgā paziņojis, ka Krievija pašlaik piekopj agresīvu karu pret Eiropu, un norādījis, ka katru dienu pret Vāciju notiek sabotāžas akti, kuros aizdomās tur Kremļa diktatora Vladimira Putina aģentus. Šādi draudi likuši Mercam ierosināt vērienīgu infrastruktūras attīstības un aizsardzības izdevumu plānu, atvieglojot valsts stingros parāda noteikumus, ļaujot izmantot neierobežotus kredītus, lai finansētu aizsardzības izdevumus, civilo aizsardzību, izlūkdienestus un kiberdrošību.

Kā ierasts, “diplomātiskais” Medvedevs nekavējās izgāzt naidpilnu žulti — šoreiz pret Mercu.

Vairāk lasiet šeit.

Krieviju apsūdzēšana tās iespējamā saistībā ar IKEA veikala dedzināšanu Viļņā ir absurda, bet lietuvieši ir slimi. Šādi Lietuvas prokuratūras apgalvojumus komentējusi Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā runassieva Marija Zaharova.

“Man šķiet, ka viņiem vajag iet pie ārsta, jo rusofobija ir diagnoze, tā ir slimība, kas ir lipīga un ar to aplipina. Tas taču ir pilnīgs absurds. Ja ir kādi dati, kaut kādi fakti, kaut kas vispār, iepazīstiniet ar tiem. Bet kā var iepazīstināt? Ir jāveic izmeklēšana,” brīfingā paziņoja Zaharova.

Vairāk lasiet šeit.