TEKSTA TIEŠRAIDE. ES vienojas atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, kas ļaus turpināt cīņu pret okupantiem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija var sākt konfliktu ar NATO 12 mēnešu laikā pēc tam, kad būs beidzies Maskavas sāktais karš pret Ukrainu, brīdinājis Nīderlandes Militārās izlūkošanas dienests (MIVD).
MIVD ikgadējā ziņojumā par drošības apdraudējumiem teikts, ka gadījumā, ja Krievijas sāktais karš pret Ukrainu beigsies, Krievija gada laikā varētu atjaunot savu militāro potenciālu un sākt reģionālu konfliktu ar NATO, un konflikta mērķis būtu nevis militāra uzvara, bet gan politiska Rietumvalstu destabilizācija.
Karu atbalstošie "Telegram" kanāli publicēja ziņojumus par plašu piesārņojumu Tuapsē pēc uzbrukumiem naftas infrastruktūrai.
Krievijas agresiju atbalstošie "Telegram" kanāli un propagandisti ir sākuši asi kritizēt triecienu sekas naftas infrastruktūrai Tuapsē. Vairāk lasi šeit.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka dosies uz Maskavu, lai atzīmētu Otrā pasaules kara beigas, taču nepiedalīsies 9. maija militārajā parādē.
Fico paziņoja, ka parādes vietā noliks ziedus pie Nezināmā kareivja kapa.
Pirms vizītes Maskavā premjerministrs dosies uz Minheni, kur apmeklēs memoriālo kompleksu bijušās nacistu Dahavas koncentrācijas nometnes vietā.
Eiropas Savienība (ES) plāno samazināt finansējumu Venēcijas biennālei saistībā ar plānoto Krievijas paviljona atvēršanu.
"Kamēr Krievija bombardē muzejus, iznīcina baznīcas un cenšas izdzēst Ukrainas kultūru, tai nevajadzētu ļaut izstādīt savu [mākslu]. Krievijas atgriešanās Venēcijas biennālē ir morāli nepareiza," otrdien pēc ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes Luksemburgā paziņoja Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. Viņa pavēstīja, ka ES plāno samazināt finansējumu Venēcijas biennālei.
Krievija iepriekš, konsultējoties ar biennāles fondu, paziņoja, ka šogad atkal piedalīsies Venēcijā notiekošajā laikmetīgās mākslas izstādē un piepildīs savu paviljonu ar vietējo mākslinieku darbiem. Ukraina un daudzi ES dalībvalstu politiķi protestē pret šādu notikumu pavērsienu.
Negaidītais naftas ieņēmumu pieaugums, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos, nepalīdzēs Krievijai izvest savu ekonomiku no krīzes. Naftas eksporta ieņēmumi pieauga līdz jaunam rekordam, taču tas nav izraisījis jaunu izaugsmi. Iemesls tam ir tāds, ka Krievijas ekonomika cīnās ar augstām procentu likmēm, vāju ražošanu un pārkaršanu, ko izraisa militārie izdevumi, ziņo "Bloomberg". Krievijas augošie naftas ieņēmumi neglābs Putinu, jo valsts ekonomika jau balansē uz recesijas robežas.
Peļņas kritums ir 370 reizes — līdz tikai 57 miljoniem rubļu. Uzņēmuma ieņēmumi samazinājās par 18%, EBITDA — par 54%. Naudas rezerves sabruka par 96%, un negatīvā naudas plūsma ievērojami pastiprinājās. Tas liecina par nopietnu krīzi visā Krievijas metalurģijas nozarē.
❗️🇷🇺Russian steel giant Severstal has reported a 370-fold drop in profit — down to just 57 million rubles. The company’s revenue fell by 18%, EBITDA by 54%. Cash reserves collapsed by 96%, and negative cash flow deepened significantly. This indicates a serious crisis across the… pic.twitter.com/7AfnePbg20
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 22, 2026
Ukrainas karavīri no atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes K-2 iznīcināja Krievijas kravas automašīnu "Ural", kas transportēja munīciju Doneckas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the separate Unmanned Systems Brigade K-2 destroyed a 🇷🇺Russian Ural truck that was transporting ammunition in the Donetsk direction. pic.twitter.com/YD5DaKVruT
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 22, 2026
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss trešdien iepazīstinājis ar pirmo militāro stratēģiju Federatīvās Republikas vēsturē, kurā par galveno draudu Eiropā atzīta Krievija.
Vienlaikus Pistoriuss iepazīstināja ar Bundesvēra attīstības plānu. Abu dokumentu detaļas ir noslepenotas.
"Krievija pārapbruņojoties gatavojas militārai pretstāvei ar NATO un militāra spēka pielietošanu uzskata par likumīgu instrumentu savu interešu īstenošanai," brīdināja ministrs.
Dokumentā norādīts, ka Krievija "rada priekšnoteikumus militāram uzbrukumam NATO valstīm" un jau tagad īsteno hibrīdkara operācijas, tajā skaitā arī pret Vāciju.
Pašlaik nekas neliecina, ka Krievija gatavotu uzbrukumu Baltijas valstīm, trešdien paziņoja Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene.
"Šobrīd noteikti nav nekādu pazīmju par iespējamu uzbrukumu šeit un tagad. Protams, nevar neņemt vērā to, ka mēs dzīvojam tiešā konfliktzonas tuvumā. Mums ir kopīga robeža ar Baltkrieviju, notiek dažādas provokācijas, hibrīduzbrukumi, un mēs ar to sastopamies gandrīz katru dienu," Ruginiene teica žurnālistiem.
"Taču tieši tādēļ ir nepieciešama stingra gatavība sniegt atbilstošu atbildi, pielāgoties un saskaņot mūsu stratēģiskos drošības plānus ar mūsdienu realitāti," piebilda Lietuvas valdības vadītāja.
Nodošana notiks jūnijā, un kuģis tiks pārdēvēts par "Henichesk". Apkalpe jau trenējas uz klāja, ziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrija.
Šis būs piektais kuģis un trešais "Alkmaar" klases mīnu meklētājs (papildus "Mariupol" un "Melitopol"), ko partneri nodevuši Ukrainas flotes stiprināšanai.
❗️Ukraine to Receive Alkmaar-class Minesweeper from the Netherlands — Ukrainian Ministry of Defence
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 22, 2026
The transfer will take place in June, and the ship will be renamed “Henichesk”. The crew is already training on board, the Ministry of Defence of Ukraine reported.
This will be… pic.twitter.com/Dcx4b3GH6B
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



