TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina uzbrukumus un iefiltrēšanās mēģinājumus Harkivas apgabalā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija karam Ukrainā savervējusi vairāk nekā 1000 kenijiešu, un vairums no viņiem ar viltu piespiesti parakstīt militāros kontraktus, teikts izlūkdienesta un likumsargu ziņojumā, kas prezentēts Kenijas parlamentā.
Kenijas Nacionālā izlūkošanas dienesta un Kriminālizmeklēšanas direktorāta kopīgajā izmeklēšanā konstatēts, ka savervēto kenijiešu skaits ir "vairāk nekā 1000", un tas ir daudz lielāks nekā decembrī iestāžu norādītie aptuveni 200.
"Kenijieši pamet valsti ar tūristu vīzām, lai pievienotos Krievijas armijai caur Stambulu Turcijā, kā arī Abū Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos," likumdevējiem sacīja parlamenta vairākuma līderis Kimani Ičungva.
Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova komentēja Igaunijas ārlietu ministra paziņojumu, kurš Minhenes drošības konferencē sacīja, ka, ja notiks militāra agresija no Maskavas puses, Igaunija pārvietos kaujas darbības uz Krievijas teritoriju. Vairāk lasi šeit.
Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene ceturtdien paziņoja, ka atceļ Milānas-Kortīnas paralimpisko spēļu apmeklējumu saistībā ar lēmumu atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem startēt ar savu valstu karogiem.
"Biju ieplānojusi braucienu, lai atbalstītu mūsu paralimpiskos sportistus un komiteju, taču šis brauciens nenotiks, un mūsu sportists, kas pārstāvēs Lietuvu, būs jāatbalsta šeit, Lietuvā," Ruginiene sacīja intervijā radiostacijai "Žiniu radijas".
Lietuvas premjere kritizēja Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu, sakot, ka tas "neatspoguļo šodienas realitāti".
Pēc sākotnējās kontroles zaudēšanas pār Rodinski Krievijas spēki nekavējoties sāka virzīties uz Biļicki, kā rezultātā tika zaudētas stratēģiskas pozīcijas. Tās tagad ir atgriezušās Ukrainas kontrolē.
Ukrainas bruņotie spēki atguvuši aptuveni 10,2 km².
Ukrainian forces have regained positions south and east of Bilytske. After initially losing control over Rodynske, Russian forces immediately started pushing towards Bilytske which led to the loss of strategic positions. These have now been returned under Ukrainian control.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 19, 2026
AFU… pic.twitter.com/KrTYDnkJeO
Ukrainas sauszemes robotu kompleksam "Ratel H "ir prezentēts modulis, kas spēj palaist četrus optiskās šķiedras FPV dronus. Sistēma apvieno bezpilota sauszemes transportlīdzekli ar vairāku dronu izvietošanas iespēju.
A Ukrainian ground robotic complex Ratel H has been presented with a module capable of launching four fiber optic FPV drones. The system combines an unmanned ground vehicle with a multi drone deployment capability. #Ukraine pic.twitter.com/b8r166x5cD
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 19, 2026
Krievijas kara atbalstītāji ir atteikušies no iepriekšējiem apgalvojumiem par Ukrainas bruņoto spēku "sakāvi" un tagad runā par lielu Ukrainas ofensīvu.
Krievijas avoti un Z kara korespondenti arvien skaļāk runā par Ukrainas armijas ofensīvajām darbībām Zaporižjas apgabalā un Krievijas karaspēka smago situāciju. Ukraiņu žurnālists un blogeris Deniss Kazanskis atzīmēja pēkšņo retorikas maiņu Krievijas kara atbalstītāju kanālos, kas izskanējusi pēdējās nedēļas laikā.
Kazanskis vēsta, ka Krievijas militārie blogeri un spīkeri lielākajās Z mediju platformās ir faktiski apstiprinājuši to, ko oficiālā propaganda iepriekš noliedza. Ukrainas bruņotie spēki ne tikai saglabā kaujas gatavību, bet vienlaikus arī veic aktīvus uzbrukumus vairākos frontes sektoros. Vairāk lasi šeit.
Vācija no Amerikas Savienotajām Valstīm apsver iespēju iegādāties vismaz 35 papildu F-35A iznīcinātājus.
Source: https://t.co/XqlLadWvKb
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 19, 2026
Ukrainas 225. atsevišķais triecienpulks apgalvo, ka Krievijas kanāli izplata nepatiesus apgalvojumus, ka "viņi neņem gūstekņus". Vienība norāda, ka tās stimulēšanas sistēma atalgo dzīvu karavīru sagūstīšanu ar ievērojami vairāk punktiem nekā nogalināšana. Vienība piebilst, ka padošanās ir iespējama, ja karavīrs pierāda, ka nerada draudus un vēlas dzīvot.
Zviedrija ir paziņojusi par vienu no lielākajām militārās palīdzības paketēm Ukrainai aptuveni 1,4 miljardu dolāru vērtībā. Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons publicēja sīkāku informāciju savā oficiālajā "X" kontā. Šī būs 21. palīdzības pakete, ko Zviedrija ir sniegusi Ukrainai kopš kara sākuma. Jonsons norādīja, ka galvenais mērķis ir apmierināt Ukrainas aizsardzības spēku galvenās steidzamās vajadzības. "Prioritāte ir skaidra: jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas, tālas darbības rādiusa spējas un munīcija, lai apmierinātu Ukrainas steidzamākās operacionālās vajadzības," rakstīja ministrs.
🇸🇪🇺🇦 Sweden presents its 21st military support package to Ukraine, worth approximately USD 1.4 billion. The focus is clear: newly manufactured air defence systems, long-range capabilities and ammunition to meet Ukraine’s most urgent operational needs. (1/4) pic.twitter.com/W5crNrm1T9
— Pål Jonson (@PlJonson) February 19, 2026
Ukrainas Bruņoto spēku 5. atsevišķās smagās mehanizētās brigādes kaujinieki veic virkni uzbrukumu Krievijas sakaru antenām.
❗️A series of strikes on 🇷🇺Russian communication antennas carried out by fighters of the 🇺🇦5th Separate Heavy Mechanized Brigade of the Armed Forces of Ukraine. pic.twitter.com/DBH9dupiXB
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 19, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



