TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas dronu triecienā naktī uz sestdienu Krievijā Rostovas apgabalā cietusi Taganrogas osta, platformā "Telegram" vēsta kara monitoringa kanāli un reģiona amatpersonas.
Vietējie iedzīvotāji ziņoja par dronu pārlidojumu skaņām un sprādzieniem ostas un aviācijas rūpnīcas teritorijā.
Vēlāk uzbrukumu apstiprināja Rostovas apgabala gubernators Jurijs Sļusars.
"Ostas teritorijā aizdegās tankkuģis, degvielas rezervuārs un administratīvā ēka," pavēstīja gubernators.
Neviens cilvēks nav ievainots, viņš piebilda.
Bauskas novada pašvaldība datoru iegādei sadraudzības pilsētas - Malinas - pašvaldībai Ukrainā ziedos 4555 eiro, paredz novada domes pieņemtais lēmums.
Bauskas novada pašvaldību ar Malinas pašvaldību Ukrainā jau kopš 2022. gada vieno sadraudzības līgums, kura mērķis ir stiprināt savstarpējās attiecības un veicināt sadarbību starp kopienām. Izvērtējot Malinas pašvaldības vajadzības, domes sēdē pieņemts lēmums piešķirt 4555 eiro ziedojumu piecu portatīvo datoru iegādei.
Finansējums tiks nodrošināts no Bauskas novada pašvaldības 2026. gada budžetā plānotajiem līdzekļiem, kas paredzēti stipendijām studējošajiem medicīnas jomā.
Japāna pievienojusies ASV un sabiedroto izstrādātajam mehānismam, ko dēvē par Prioritāro Ukrainas prasību sarakstu (PURL), un piešķīrusi 14,6 miljonus ASV dolāru (12,5 miljonus eiro) neletāla militārā aprīkojuma iegādei Ukrainas armijas vajadzībām, piektdien paziņoja Japānas Ārlietu ministrija.
Saskaņā ar Japānas valdības lēmumu šie līdzekļi paredzēti vienīgi neletāla aprīkojuma piegādei. Konkrētais tehnikas un aprīkojuma saraksts tiks saskaņots ar NATO.
NATO programma PURL paredz ASV ieroču iegādi ar Eiropas naudu Ukrainas atbalstam.
Somija nosūtīs Ukrainai militāro palīdzību 128 miljonu eiro apmērā, paziņojusi Somijas Aizsardzības ministrija.
Tā būs 33. militārās palīdzības pakete, ko Somija nosūtījusi Ukrainai, un ietvers gan aprīkojumu no bruņoto spēku krājumiem, gan ieročus, kas iegādāti no vietējiem ražotājiem.
Kopumā Somija jau ir piegādājusi Ukrainai aizsardzības aprīkojumu aptuveni 3,4 miljardu eiro vērtībā.
Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens norādīja, ka Ukrainai joprojām ir nepieciešams Rietumu sabiedroto atbalsts cīņā pret agresorvalsti Krieviju, un solīja, ka Somija atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams. "Tas arī stiprina Somijas aizsardzības rūpniecības bāzi," viņš piebilda.
Ukraina un Kanāda vienojušās sākt kopīgi ražot dronus Ukrainas armijas vajadzībām, piektdien paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrija.
"Saskaņā ar vienošanos tiek izveidots jauns kopuzņēmums "Airlogix-Sentinel". Tas apvienos Ukrainas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumu "Airlogix" un Kanādas bezpilota sistēmu ražotāju "Sentinel Research and Development". Saražotie droni tiks piegādāti Ukrainas Aizsardzības spēkiem," teikts ministrijas paziņojumā.
Ukrainas Aizsardzības ministrija norādīja, ka Kanādas pusei šī partnerība paver iespējas "paplašināt ražošanas jaudu kritisko tehnoloģiju jomā un nodrošina piekļuvi efektīviem risinājumiem mūsdienu kara apstākļos".
Vairākas ukraiņu bezpilota sistēmu spēku vienības, kas uzbrūk Krievijas loģistikai un traucē piegādes maršrutus.
Multiple units of the Unmanned Systems Forces targeting Russian logistics and disrupting supply routes. https://t.co/tSMTyorX2y pic.twitter.com/lkNEAuRnXA
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) May 29, 2026
Ukrainas miniatūrs pārtvērējdrons, piemēram, Sting (Wild Hornet) vai P1-Sun, kad tas ir nofiksējies uz mērķa, var turpināt to autonomi izsekot.
Aptuvenās izmaksas: 1000–2500 ASV dolāri.
A Ukrainian mini interceptor drone like the Sting (Wild Hornet) or P1-Sun, once locked onto a target, can continue tracking it autonomously.
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) May 29, 2026
Estimated cost: $1,000–2,500 USD. pic.twitter.com/Q9uYE5UnaL
"Lut" brigāde parādīja karavīru evakuāciju Kostjantiņivkā.
Mūsdienu dronu karadarbībā vienīgais saprātīgais evakuācijas veids ir bruņumašīnas. Arī šis video to pierāda.
🇺🇦 M113 survived 9 FPV hits, but took the wounded from the battlefield.
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) May 29, 2026
The Lut brigade showed the evacuation of fighters in Kostyantynivka.
In modern drone warfare, the only sensible way to evacuate is armored vehicles. This video proves it too. pic.twitter.com/lrLn3mwSye
Ķīna turpina aktīvi paplašināt savu militārās infrastruktūras tīklu valsts ziemeļrietumu tuksneša reģionos, netālu no starpkontinentālo raķešu bāzēm, ziņo "Reuters", atsaucoties uz satelītattēliem.
Būvniecības darbi varētu būt daļa no centieniem stiprināt Ķīnas kodolpotenciālu un uzlabot tās atbildes spējas iespējama uzbrukuma gadījumā. Satelītattēli ir atklājuši vairāk nekā 80 betona palaišanas platformas netālu no Hami kodolsilo kompleksa Siņdzjanā, kā arī plašu infrastruktūru, tostarp bunkurus, sakaru centrus un palīgmilitāros objektus.
Kara situācijā pretgaisa aizsardzība koncentrētos uz galvenajām apdzīvotajām vietām un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
Lai plašāk nosegtu gaisa koridorus un spētu savlaicīgi konstatēt dronus, NBS komandieris vēlētos vairāk detekcijas iekārtu. Tās dotu precīzāku informāciju un lidojošo objektu atpazīšanas spējas. "Tas nav viegli izdarāms. Pat uzliekot daudz vairāk radaru, lidojošais objekts radarā joprojām būs tikai punkts, taču tā būs stabilāka informācija," pauda Pudāns. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



