TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

Partizāni Krievijā paziņo, ka ir uzbrukuši dzelzceļa mezglam netālu no Rostovas pie Donas – transporta mezglam, kas apgādā Krievijas spēkus Ukrainas dienvidu frontē.

ATESH apgalvo, ka sabotāža ir apturējusi militāro kravu piegādi uz Hersonu, Zaporižju un Krimu.

Francija būvēs jaunu, lielāku un modernāku aviācijas bāzes kuģi, lai aizstātu novecojušo “Charles de Gaulle”, šodien apstiprināja prezidents Emanuels Makrons.

Programma, kas pazīstama ar nosaukumu “Porte-Avions Nouvelle Génération” (PANG), izmaksās aptuveni 10,25 miljardus eiro.

Francija norāda, ka jaunais kuģis sāks darbību līdz 2038. gadam, kad paredzēts ekspluatācijas beigās nodot “Charles de Gaulle”. Darbi pie kodolenerģijas piedziņas komponentēm uzsākti jau pagājušajā gadā.

ASV izlūkdienestu ziņojumi arī šonedēļ turpina brīdināt, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nav atteicies no mērķa pārņemt kontroli pār visu Ukrainu, kā arī daļām Eiropas, atklājuši seši avoti, kas pārzina ASV izlūkošanas informāciju.

Plašāk lasīt šeit.
 

Ukrainas pārstāvji svētdien Maiami tiksies ar ASV pārstāvjiem, lai apspriestu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu, paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs.

"Trešā darba diena ASV. Šodien kopā ar ģenerālleitnantu Andriju Hnatovu mums būs vēl viena tikšanās ar amerikāņu pusi," sociālajos tīklos paziņoja Umerovs.

Viņš piebilda, ka puses strādā konstruktīvi. "Mēs ceram uz turpmāku progresu un praktiskiem rezultātiem," pavēstīja Umerovs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien rosinājis rīkot jaunas plašas sarunas ar Eiropas sabiedrotajiem pēc Ukrainas delegācijas un ASV pārstāvju sarunām Maiami.

"Pastāv kopīga sajūta, ka pēc mūsu diplomātiskās komandas darba Savienotajās Valstīs mums tagad būtu jārīko konsultācijas ar Eiropas partneriem plašākā lokā," pēc telefonsarunas ar Norvēģijas premjerministru Jūnasu Gāru Stēri platformā "X" paziņoja Zelenskis.

Vācijas konservatīvās partijas HDS (Kristīgie demokrāti) deputāti pieprasa atgriezties pie “vienas pases principa”, vēršoties pret dubulto pilsonību, īpaši attiecībā uz Krievijas izcelsmes iedzīvotājiem. Debates uzliesmoja, ņemot vērā diskusijas par iespējamo obligātā militārā dienesta atjaunošanu. HDS pārstāvis Štefans Majers norādīja: “Jautājumam, kurai valstij cilvēks jūtas parādā, šobrīd ir īpaša nozīme.” Viņš uzskata, ka dubultpilsonība var radīt “lojalitātes problēmas” – it īpaši kara apstākļos –, un aicināja atcelt līdz šim spēkā esošo politiku, kas pēdējo pusotru gadu Vācijā atļāva vairākas pilsonības.

Doma, ka pilsonība nav tikai juridisks statuss, bet arī morāla saistība, atbalstu guva arī citu HDS pārstāvju vidū. Deputāte Kornēlija Bābenedererde uzsvēra: “Pilsonība nav tikai dokuments, tā ir atbildība.” Savukārt profesors Matiass Frīe, komentējot situāciju, pauda bažas: “Kā cilvēks var saglabāt Krievijas pilsonību, valsts, kas īsteno agresiju un kara noziegumus, un vienlaikus būt lojāls Vācijas pamatlikumam?” Saskaņā ar statistiku, Vācijā ir līdz 5,8 miljoniem dubultpilsoņu, un iespējamā mobilizācijas gadījumā 3691 jaunietis ar Krievijas pasi varētu tikt iesaukts Vācijas armijā.

Krievijas karavīri šķērsojuši Ukrainas robežu netālu no Grabovskas ciema Sumu apgabalā un no turienes piespiedu kārtā aizveduši uz Krieviju aptuveni 50 civiliedzīvotājus, pārsvarā vecus cilvēkus, paziņojuši Ukrainas Bruņotie spēki.

Krievijas ofensīvas rezultātā Ukrainas aizsardzības spēki atkāpās no vairākām pozīcijām pie Grabovskas, un patlaban šajā reģionā tiek veikti stabilizācijas pasākumi, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba preses pārstāvis.

Viņš atklāja, ka lielākā daļa cilvēku, kurus krievi aizveda pāri robežai uz Krievijas teritoriju, ir seniori. Viena no sievietēm ir 89 gadus veca. Gandrīz visi viņi iepriekš bija atteikušies evakuēties dziļāk Ukrainas kontrolētajā teritorijā.

Ukrainas tiesībsargājošās iestādes sākušas izmeklēšanu par civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju. Ukrainas Bruņotie spēki to uzskata par Ženēvas konvenciju pārkāpumu.

Bruņotie spēki aicināja pierobežas apgabalu iedzīvotājus evakuēties. Sumu apgabala varasiestādes organizē evakuācijas procesu, un vairāk nekā 30 000 cilvēku jau ir evakuēti, bet gandrīz 5700 citi ir atteikušies doties prom, atklāja amatpersonas.

Ukrainas mediji iepriekš ziņoja, ka naktī uz sestdienu Krievijas bruņotie spēki iebruka Grabovskas ciemā.