TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas Federācijas padomes spīkere Matvijenko prātuļo par Zelenska nolaupīšanu

Pēdējo trīs mēnešu laikā Krievijas pretgaisa aizsardzības līdzekļu iznīcināšanas tempi ir pieauguši 3,4 reizes. Par to sociālajā tīklā "X" paziņojis atvērto datu OSINT analītiķis Kails Glens.

Balstoties uz Ukrainas Bruņoto spēku publiskotajiem datiem, analītiķis aprēķinājis, ka no 2026. gada sākuma kopumā trāpīts 85 ienaidnieka zenītraķešu kompleksiem vai to radariem.

Ja pagājušā gada otrajā pusē ukraiņu vienības ik mēnesi iznīcināja vidēji desmit pretgaisa aizsardzības iekārtu, tad šogad šis rādītājs ir krasi audzis – no 21 iekārtas janvārī līdz pat 39 martā.

"Tas ir par 240% vairāk nekā iepriekšējos trīs mēnešos, un gandrīz noteikti tieši tāpēc mēs redzam arvien lielākus panākumus no Ukrainas tālās darbības triecieniem," norāda Glens.

Turklāt eksperti vērš uzmanību uz to, ka šie dati atspoguļo tikai vienas Ukrainas armijas struktūras – Bezpilota sistēmu spēku – paveikto un neietver datus par citu Aizsardzības spēku vienību iznīcinātajām Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmām. Tas nozīmē, ka faktiskie ienaidnieka zaudējumi šajā segmentā ir ievērojami lielāki.

Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 141 dronu, un 114 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Fiksēti 26 trieciendronu trāpījumi 17 vietās un notriekto dronu atlūzu nogāšanās 13 vietās, norādīja Gaisa spēki.

Ukrainas varasiestādes ziņo par masveida uzbrukumu Odesai, kurā gājuši bojā trīs cilvēki, tostarp bērns.

Nakts uzbrukumā Odesā gāja bojā 30 gadus veca sieviete un viņas divarpus gadus vecā meita, kā arī 53 gadus veca sieviete, pavēstīja reģionālās militārās pārvaldes vadītājs Olehs Kipers.

Ievainoti vēl 15 cilvēki, 13 no viņiem ir hospitalizēti, dažāda smaguma pakāpes ievainojumus guvusi grūtniece, septiņus mēnešus vecs zēns un divus gadus veca meitene.

"Cietušajiem ir šrapneļu brūces, apdegumi, ievainojumi un saindēšanās ar degšanas produktiem. Daļa cilvēku smagā stāvoklī. Bērnu stāvokli ārsti vērtē kā vidēji smagu," pavēstīja Kipers.

Reģionālā prokuratūra paziņoja, ka uzbrukuma mērķis bija Odesas enerģētikas un civilās infrastruktūras objekti.

Trieciens skāra 20 stāvu dzīvojamo ēku kompleksu, tika iznīcināti sešstāvu dzīvojamās ēkas trīs stāvi, privātmājas, administratīvās ēkas un vismaz 20 automašīnas, paziņoja prokuratūra.

Aizvadītajā naktī Krievijas spēki īstenojuši kārtējo masīvo bezpilota lidaparātu uzbrukumu Ukrainai. Odesā viens no trieciendroniem ietriecies daudzstāvu dzīvojamā ēkā, savukārt Černihivas apgabalā pēc trāpījumiem energoapgādes objektiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju palikuši bez elektrības.

Kā informēja Odesas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks, vienā no pilsētas rajoniem fiksēts tiešs trāpījums daudzstāvu dzīvojamajā namā.

"Nopietni postījumi no piektā līdz trešajam stāvam. Zem drupām var atrasties cilvēki. Notikuma vietā turpinās glābšanas operācija, ir iesaistīti visi ārkārtas un komunālie dienesti," paziņoja Lisaks. Tajā pašā rajonā bojātas arī vairākas privātmājas. Pašlaik ir zināms par pieciem cietušajiem, kuri nogādāti ārstniecības iestādē.

Vienlaikus smagi cietis arī Černihivas apgabals, kur ienaidnieka mērķtiecīgu triecienu rezultātā pa energoinfrastruktūras objektiem bez elektroapgādes palikuši simtiem tūkstošu iedzīvotāju.

Uzņēmums "Černihivoblenerho" ziņo, ka energoobjekts bojāts Novhorodas-Siverskas rajonā, atstājot bez elektrības vairāk nekā 10 000 abonentus. Savukārt Ņižinas rajonā bojāts stratēģiski svarīgs infrastruktūras objekts, kā rezultātā elektroapgāde pārtraukta 340 000 abonentiem Černihivas un Priluku pilsētās, kā arī to apkārtējos rajonos.

Vašingtonas atbalsts Ukrainai nav bijis pietiekams, uzsver Zelenskis sarunā ar "Associated Press". Viņš piebilda, ka tik ļoti nepieciešamās "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas neesot tikušas piegādātas pietiekamā daudzumā. "Pakotne – kura [mūsu vajadzībām] nav ļoti liela – manuprāt, ar katru dienu paliks mazāka. Tāpēc saprotams, ka mūs tas baida. Un, protams, mēs strādājam pie tā [risinājuma]."

Krievija iegūst ekonomisko labumu no kara Tuvajos Austrumos, teica Zelenskis, atsaucoties uz ierobežoto sankciju atcelšanu Krievijas naftai. "Un, protams, viņi [Krievija] domā, ka Irānas kara dēļ militārā palīdzība Ukrainai samazināsies, un viņi ar to rēķinās," teica Ukrainas prezidents.

Sestdienas rītā Krievijas spēki īstenoja trieciendronu uzbrukumu Ukrainas Dņipropetrovskas apgabala pilsētas Ņikopoles tirgum. Kā pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža, uzbrukumā tika nogalināti pieci cilvēki – trīs sievietes un divi vīrieši, bet vēl 22 cilvēki tika ievainoti. Viņu vidū 14 gadus veca meitene, kas smagā stāvoklī tika nogādāta slimnīcā. Tāpat Krievijas uzbrukumus piedzīvoja arī citi Ukrainas reģioni, tostarp valsts galvaspilsēta Kijiva.

Pērn Ukrainas iedzīvotāji veidoja 65% no Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) Vienas pieturas aģentūras kopējā klientu skaita, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums par politikas un koordinācijas pilnveidi, lai sekmētu Ukrainas iedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.

KM norāda, ka SIF 2023. gada janvārī sāka īstenot projektu "Vienas pieturas aģentūra". Tā ir nacionāla līmeņa koordinējoša institūcija, kas nodrošina atbalstu trešo valstu pilsoņiem, kuri saņēmuši tiesības uzturēties Latvijas teritorijā, un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība vai pagaidu starptautiskā aizsardzība un kuras likumīgi uzturas Latvijas teritorijā sākotnējās integrācijas posmā.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns arī aicina atjaunot naftas cauruļvada "Družba" darbību, nosaucot Briseli par "pašnāvības kuģi" par atteikšanos to darīt.

Līdz Ungārijas vēlēšanām ir palikusi nedēļa un Orbāns neatkarīgajās aptaujās ievērojami atpaliek. 

"Tās ir civilās infrastruktūras, ne jau militārie mērķi," 5. aprīlī savā "Telegram" kanālā rakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 

Jau ziņots, ka Zelenskis nesen intervijā atzina, ka ilgstošs ASV un Izraēlas karš pret Irānu varētu vēl vairāk mazināt Vašingtonas atbalstu Ukrainai, jo Vašingtonas globālās prioritātes mainās un Kijiva gatavojas tam, ka varētu sarukt kritiski nepieciešamo raķešu piegādes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot".

Ilgstošs ASV un Izraēlas karš pret Irānu varētu vēl vairāk mazināt Vašingtonas atbalstu Ukrainai, jo Vašingtonas globālās prioritātes mainās un Kijiva gatavojas tam, ka varētu sarukt kritiski nepieciešamo raķešu piegādes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", intervijā aģentūrai "Associated Press" atzina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Vairāk lasi šeit.