TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei

Pēc kara beigām Ukrainas rīcībā būs viena no lielākajām un kaujas apstākļos rūdītākajām armijām Eiropā, taču tās uzturēšana radīs milzīgu slogu valsts budžetam un ekonomikai, liekot izšķirties par optimālo bruņoto spēku modeli, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ).

Izdevums norāda, ka finansējuma atrašana 800 000 karavīru uzturēšanai, ekipējuma atjaunošanai un jaunu spēju attīstīšanai būs viens no smagākajiem Kijivas valdības uzdevumiem. Šobrīd aizsardzībai tiek tērēti aptuveni 30% no valsts IKP. Turklāt tik liela armija nozīmē ievērojamu darbaspēka izņemšanu no ekonomikas laikā, kad iedzīvotāju skaits strauji sarūk.

Eksperti iezīmē vairākus iespējamos attīstības scenārijus. Nacionālā stratēģisko pētījumu institūta pētnieks Mikola Beļeskovs uzskata, ka optimālais risinājums būtu ierobežot aktīvā dienesta karavīru skaitu robežās no 300 000 līdz 500 000, pārējos novirzot rezervē. Viņš atgādināja, ka pirms pilna mēroga iebrukuma armijā bija mazāk nekā 300 000 cilvēku, kas izrādījās nepietiekami vienas no garākajām robežām Eiropā aizsardzībai.

Analītiķi prognozē, ka līdzekļu trūkuma dēļ Ukraina, visticamāk, būs spiesta paļauties uz rezerves spēkiem un "asimetriskiem" risinājumiem. Maikls Kofmans no Kārnegi fonda norāda, ka dārgas sistēmas, piemēram, moderni iznīcinātāji, var ātri iztērēt ievērojamu daļu aizsardzības budžeta. Tā vietā eksperti iesaka investēt ekonomiski efektīvākos līdzekļos – dronos, pretgaisa aizsardzībā, mīnās un rezervistu apmācībā.

Krievijas karaspēka masīvajā dronu uzbrukumā Odesas apgabalam naktī uz trešdienu cieta loģistikas uzņēmuma "Nova pošta" šķirošanas terminālis, kurā sadega piekabe ar sūtījumiem vairāk nekā 53 000 eiro vērtībā, paziņojis uzņēmums.

Kā norāda kompānijas preses dienests, ienaidnieka bezpilota lidaparāta atlūzas nokrita termināļa autostāvvietas teritorijā. Tā kā visi darbinieki uzbrukuma brīdī atradās patvertnē, cilvēki šajā incidentā nav cietuši, taču aizdegās kravas automašīnas piekabe.

Ugunsgrēkā pilnībā iznīcināti 110 sūtījumi, kuru deklarētā vērtība sasniedz 2,3 miljonus grivnu (aptuveni 53 500 eiro). Uzņēmums apņēmies kompensēt klientiem radītos zaudējumus, un terminālis jau ir atsācis darbu.

Kopumā naktī uz 31. decembri Odesā un tās apkārtnē notikušajā uzbrukumā cietuši seši civiliedzīvotāji, tostarp trīs bērni – septiņus mēnešus vecs zīdainis, kā arī astoņus un 14 gadus veci bērni. Smagā stāvoklī atrodas kāds 42 gadus vecs vīrietis. Triecienu rezultātā bojātas daudzdzīvokļu mājas, kā arī civilā un enerģētikas infrastruktūra, tādēļ daļā pilsētas ir traucēta elektroapgāde, ūdens un siltuma padeve.

ASV vai citu sabiedroto valstu karaspēka izvietošana Ukrainā ir maz ticama ne tikai Krievijas faktora dēļ, bet galvenokārt Rietumvalstu iekšējo juridisko un militāro ierobežojumu dēļ, šādu viedokli paudis bijušais Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētāja vietnieks, ģenerālmajors Viktors Jaguns.

Eksperts kā uzskatāmu piemēru minēja Vācijas grūtības nokomplektēt un nodrošināt 5000 karavīru lielu brigādi Lietuvā – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstī, kas atrodas drošības zonā. "Viņi nespēja izveidot pilnvērtīgu brigādi viena vienkārša iemesla dēļ – vācieši nevēlas dienēt ārpus Vācijas," skaidroja Jaguns.

Līdzīga situācija, pēc Jaguna teiktā, ir ar Franciju, kuras likumdošana ierobežo regulārās armijas nosūtīšanu uz ārvalstīm, ļaujot izmantot galvenokārt Ārzemnieku leģionu. No aptuveni 10 000 leģiona karavīru Ukrainā reāli varētu tikt izvietoti ne vairāk kā 1000 līdz 2000 karavīru. Arī Lielbritānija varētu nodrošināt aptuveni 2000 karavīru, kas stratēģiski nemainītu situāciju, ja tie tiktu izvietoti, piemēram, Odesā.

Attiecībā uz ASV spēkiem Jaguns norādīja, ka amerikāņu bāzes Eiropā pašlaik nav pārvietotas tālāk par Polijas rietumiem. Lai pieņemtu kardinālu lēmumu par spēku pārvietošanu, piemēram, uz Ļvivu, nepietiek ar ASV prezidenta rīkojumu – nepieciešams apstiprinājums likumdošanas līmenī Kongresā vai Senātā.

Somijas policija trešdien arestējusi kuģi, kas tiek turēts aizdomās par sakaru kabeļa bojāšanu Somu līcī starp Helsinkiem un Tallinu. Pirms dažām stundām bojātais kabelis pieder somu telekomunikāciju uzņēmumam “Elisa” un atrodas Igaunijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Somijas nacionālā raidsabiedrība “Yle” pavēstījusi sīkāku informāciju par notikušo.

Somijas arestētais 132 metru garais kravas kuģis “Fitburg” zem Senvinsentas un Grenadīnu karoga peldēja no Krievijas otrās lielākās pilsētas Sanktpēterburgas uz Izraēlas pilsētu Haifu. Kaut gan kuģis nav minēts oficiālajos sankciju sarakstos, sankciju uzraudzības platforma “Open Sanctions” iepriekš ir norādījusi “Fitburg” kā kuģi, kam jāpievērš uzmanība.

Somijas nacionālās policijas komisārs Ilka Koskimeki trešdien preses konferencē paziņoja, ka “Fitburg” tika aizturēts ap plkst. 11.00. Uz kuģa atradās 14 apkalpes locekļi, kas ir Krievijas, Gruzijas, Azerbaidžānas un Kazahstānas pilsoņi.

Vairāk lasiet šeit.