TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri gatavojas noteikt sankcijas vēl aptuveni 40 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu sankcijas, kam Krievija pakļauta pēc iebrukuma Ukrainā, pirmdien paziņoja bloka augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.

Nosakot sankcijas ēnu flotes kuģiem, "Krievijai tiek atņemti līdzekļi, lai finansētu šo karu," norāda Kallasa.

Jauno sankciju pakļautajiem kuģiem tiks liegta ieiešana Eiropas ostās un apdrošināšanas iegūšana. Turklāt tiek plānots noteikt sankcijas, tai skaitā piemērot aktīvu iesaldēšanu, personām, kas atbalsta ēnu flotes darbību.

ES arī gatavojas sākt sarunas ar valstīm, zem kuru karogiem šie tankkuģi kuģo, lai panāktu to piekrišanu bloka jūras spēkiem tos pārbaudīt.

Eiropas Savienībai (ES) šonedēļ gaidāmajā samitā jāpieņem ļoti svarīgi lēmumi par finansiālu atbalstu Ukrainai, pirmdien paziņojusi ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.

Vienlaikus viņa atzina, ka sarunas par blokā iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam kļūst aizvien smagākas, taču piebilda, ka darbs turpinās un līdz samitam vēl ir dažas dienas.

"Mēs nepametīsim sanāksmi, pirms nebūsim panākuši rezultātu," norādīja Kallasa.

ES dalībvalstu līderi ceturtdien tiksies Briselē, lai mēģinātu izstrādāt plānu finansiālajam atbalstam Ukrainai nākamajiem gadiem. Šajā procesā izšķiroša loma ir Beļģijai, kur finanšu iestādē "Euroclear" glabājas lielākā daļa no ES iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Līdz šim Beļģija iebildusi pret plānu izmantot iesaldētos līdzekļus, lai Ukrainai piešķirtu reparāciju aizdevumu 90 miljardu eiro apmērā.

Šo plānu atbalsta virkne ES valstu, kas uzskata to par labāko veidu, kā palīdzēt Ukrainai novērst budžeta deficītu, karam turpinoties jau četrus gadus, taču vairākas valstis, tostarp Itālija, nostājušās Beļģijas pusē.

Beļģijas valdība baidās, ka Krievija varētu radīt tai nopietnas juridiskas un finansiālas problēmas, un uzstāj, ka vēlas saņemt garantijas no citām ES valstīm, ka tās dalīs šo risku ar Beļģiju.

Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi "trīs līmeņu aizsardzību", lai aizsargātu Beļģiju un "Euroclear", taču līdz šim tas nav palīdzējis izkļūt no strupceļa sarunās.

Krievijas Centrālā banka pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sūdzēs tiesā "Euroclear".

Tikmēr ASV turpina savus centienus panākt Krievijas sāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu, un Eiropas valstis bažījas, ka Vašingtona varētu mēģināt panākt Krievijas aktīvu atbrīvošanu kā daļu no pamiera vienošanās.

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, kurš sestdien atbrīvoja 123 politieslodzītos, ASV īpašajam sūtnim Baltkrievijas jautājumios Džonam Kolam solījis atrisināt problēmu saistībā ar kontrabandas meteozonžu palaišanu uz Lietuvu, pirmdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.

"Esam saņēmuši apstiprinājumu, ka to apsprieda, un īpašais sūtnis pēc atgriešanās no Minskas publiski teica, ka saņēmis solījumu risināt šo problēmu," Budris teica Lietuvas sabiedriskajam radio.

"Tiek sagaidīts, ka Baltkrievijas puse veiks atbilstošus pasākumus un mūsu kritiskās infrastruktūras un civilās aviācijas darbības traucējumi tiks pārtraukti," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.

Viņš piebilda, ka gadījumā, ja Baltkrievija lauzīs solījumu un graus ASV prezidenta Donalda Trampa centienus atrisināt problēmas ar Baltkrieviju, tad tai būs jāsaskaras ar sekām no ASV puses.

Tomēr viņš apgalvoja, ka ASV lēmums atcelt sankcijas Baltkrievijas mēslošanas līdzekļiem neietekmē Eiropas Savienības sankcijas vai Lietuvas lēmumus par tirdzniecību ar Baltkrieviju vai Baltkrievijas preču tranzītu caur Lietuvu.

Kā ziņots, Lukašenko ir panācis vienošanos ar Trampu un apžēlojis 123 ieslodzītos no dažādām valstīm, kuri sestdien tika atbrīvoti. Apmaiņā pret to ASV atcēla sankcijas Baltkrievijas kālija mēslošanas līdzekļiem. Deviņi no ieslodzītajiem tika nogādāti Lietuvā, bet pārējie - Ukrainā.

Jau ziņots, ka cigarešu kontrabandistu no Baltkrievijas palaistie baloni pēdējos mēnešos bieži traucē Viļņas lidostas darbu, to dēļ vairākas reizes nedēļā tiek pārtraukta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās.

Saistībā ar to Lietuva oktobra beigās slēdza atlikušos divus kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju, taču 20. novembrī tos atkal atvēra. Tomēr Baltkrievijas režīms joprojām neatļauj no valsts teritorijas izbraukt kravas automašīnām ar Lietuvas reģistrācijas numura zīmēm.

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) šodien Beļģijas galvaspilsētā Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras laikā pārrunās ES atbalstu Ukrainai, situāciju Tuvajos Austrumos un ES attiecības ar Ķīnu.

Ārlietu ministrija informē, ka ES Ārlietu padomes sanāksmes fokusā būs jautājumi par spiediena pastiprināšanu uz Krieviju, tostarp nākamās sankcijas un "ēnu flotes" apkarošanu, situācija Tuvajos Austrumos, tostarp Sīrijā, un Gazas miera plāna īstenošana, kā arī ES un Ķīnas attiecības.

Sanāksmē ārlietu mistri ar Armēnijas ārlietu ministru Araratu Mirzojanu pārrunās gaidāmās parlamenta vēlēšanas Armēnijā 2026. gada 7. jūnijā.

Pēc ES Ārlietu padomes ministri piedalīsies arī ES-Libānas Asociācijas padomes sanāksmē un ES-Angolas Sadarbības padomes sanāksmē.

Latvija gaidāmajā Eiropadomē iestāsies par paredzamu finanšu atbalstu Ukrainai, izmantojot Krievijas iesaldētos aktīvus, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksme Briselē notiks 18. decembrī un 19. decembrī. Plānots, ka tajā notiks diskusijas par visaptverošu atbalstu Ukrainai, taajā skaitā par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu pakotni par Ukrainas finansiālo atbalstu, kā arī par miera sarunu attīstību.

Savukārt diskusijās par Tuvajiem Austrumiem varētu pārrunāt aktuālo situāciju pēc 13. oktobrī panāktās vienošanās par kara pārtraukšanu Gazā, kā arī aktuālo situāciju Rietumkrastā un Libānā.

Latvija atzinīgi vērtē ASV ierosināto visaptverošo plānu karadarbības izbeigšanai Gazā. Tāpat Latvija paudīs nostāju, ka ASV prezidenta Donalda Trampa miera plāns ir labs pamats sarunās balstīta politiska divu valstu risinājuma panākšanai Izraēlas un palestīniešu konfliktā.

Pēc Latvijas un atsevišķu citu dalībvalstu rosinājuma Eiropadomē plānotas diskusijas par attīstību darbā ar ES drošības un aizsardzības jautājumiem kopš oktobrī Eiropadomē pieņemtajiem lēmumiem.

Latvija Eiropadomē akcentēs, ka ir svarīgi īstenot ES iniciatīvas aizsardzības spēju uzlabošanai pēc iespējas īsākā laikā saskaņā ar ES aizsardzības gatavības ceļa karti 2030. gadam.

Tāpat Eiropadomē ir plānota pirmā līderu diskusija par 2025. gada 16. jūlijā un 3. septembrī EK publicēto priekšlikumu pakotni nākamajam ES daudzgadu budžetam laika posmā no 2028. līdz 2034. gadam un Dānijas prezidentūras sagatavoto sarunu priekšlikumu.

Galvenās finansējuma prioritātes jaunajā ES daudzgadu budžeta shēmā Latvijai paliek nemainīgas un ir drošība un aizsardzība, kohēzijas politika, kopējā lauksaimniecības politika un "Rail Baltica" projekts.

Ņemot vērā sociālekonomiskos un drošības izaicinājumus ES austrumu pierobežas valstīs, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvija uzstās, ka tām vajadzētu paredzēt papildu piešķīrumu pret sākotnējo EK priekšlikumu.

Latvijas ieskatā ir arī jāparedz papildu finansējums, lai nodrošinātu ES vidējo kopējās lauksaimniecības politikas atbalstu.

Plānota arī diskusija par ģeoekonomiku un tās ietekmi uz ES konkurētspēju. Diskusija notiks arī kontekstā ar 3. decembrī publicēto ES Ekonomiskās drošības pakotni, kas ietver ES Ekonomiskās drošības doktrīnu, paziņojumu par stratēģisku pieeju ES ekonomiskās drošības stiprināšanai un paziņojumu par "RESourceEU" rīcības plānu.

Papildus varētu tikt pārrunāts progress ES paplašināšanās procesā un iepriekš pieņemto lēmumu migrācijas jomā ieviešanā.

Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad 11 mēnešos fiksēti 1228 reižu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, aģentūrai LETA norādīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS).

Tostarp šogad novembrī fiksēti 55 GPS traucējumi, kas ir 27,6% mazāk nekā pērn novembrī, kad traucējumi tika fiksēti 76 reizes.

Pagājušajā gadā kopā tika fiksēti 820 GPS traucējumu, 2023. gadā - 342 gadījumi, bet 2022. gadā - 26 gadījumi.

LGS iepriekš atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām.

Aeronavigācijas uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.

Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.

CAA uzsver, ka lidojumu drošuma nodrošināšanā tiek izmantotas vairākas sistēmas, līdz ar to GPS traucējumi neietekmē lidojumu drošumu. Katru gadījumu, kad konstatēts GPS traucējums, centralizēti apkopo un analizē Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.

LGS ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas pakalpojumiem.

Savukārt CAA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku un pārvaldi Latvijas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā, veicot civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību, kā arī uzraugot gaisa kuģu radītā piesārņojuma atbilstību vides aizsardzības prasībām.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 189 470 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 412 tankus, 23 731 bruņutransportieri, 35 105 lielgabalus un mīnmetējus, 1570 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1261 zenītartilērijas iekārtu, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 90 777 bezpilota lidaparātus, 4073 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 70 005 automobiļus un autocisternas, kā arī 4026 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Valsts drošības dienests (VDD) atkārtoti rekomendē Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajās Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju, brīdinot par augstajiem izlūkošanas, vervēšanas un provokāciju riskiem šo valstu teritorijā, aģentūru LETA informēja dienestā.

Dienests norāda, ka Latvijas institūcijām ir ierobežotas iespējas palīdzēt saviem valstspiederīgajiem, kuri nonākuši grūtībās Krievijā vai Baltkrievijā.

VDD ir konstatējis, ka Krievijas un Baltkrievijas specdienesti agresīvi izmanto iespēju izjautāt un vervēt ārvalstniekus savā teritorijā, kur tie bauda plašu rīcības brīvību. Šo valstu specdienestu darbinieki savā teritorijā nevilcināsies izmantot agresīvas un prettiesiskas metodes, lai piespiestu ar tiem sadarboties.

Ja tomēr jādodas uz kādu no šīm agresorvalstīm, dienests iesaka neņemt līdzi savu mobilo telefonu, jo īpaši, ja tajā ir ar darbu saistīta vai sensitīva rakstura informācija. Robežkontroles punktā no mobilā tālruņa var tikt izgūti dati, kā arī tas var tikt inficēts ar spiegprogrammatūru.

Drošāka izvēle būs mobilais telefons ar priekšapmaksas karti, no kuriem pēc ceļojuma var atbrīvoties. Tāpat nevajadzētu ņemt līdzi datoru, zibatmiņas un citus datu nesējus.

VDD brīdina, ka potenciālo vervēšanas mērķu apzināšana notiek jau robežkontroles punktos, specdienestu pārstāvjiem uzdodoties par robežsargiem vai izmantojot citus piesegus - kā tiesībaizsardzības iestāžu, tā jebkuras citas Krievijas vai Baltkrievijas iestādes. Turklāt tiem nozīmīgu informāciju Krievijas un Baltkrievijas specdienestu pārstāvji var iegūt arī vienkāršas sarunas laikā.

VDD aicina ņemt vērā pazīmes, kas var liecināt par saskarsmi ar specdienesta pārstāvi robežšķērsošanas laikā, proti, neierasti pastiprināta pārbaude un izjautāšana, iztaujā persona civilajā apģērbā, nevis robežsardzes formā. Tāpat persona uzdod jautājumus, kas neattiecas uz robežsardzes kompetenci, piemēram, par situāciju Latvijas valstī, attieksmi pret notikumiem Ukrainā, Latvijā ieceļojušajiem kara bēgļiem, mūsu valsts sniegto atbalstu Ukrainai.

Tāpat VDD aicina ņemt vērā vai persona uzdod privātus jautājumus - par darbavietu, veicamajiem pienākumiem, finansiālo situāciju, kā arī apsūdz kādā pārkāpumā vai noziegumā, cenšoties piespiest "sadarboties" apmaiņā pret atbrīvošanu no atbildības.

Tāpat par vervēšanu var liecināt lūgums iedot telefona numuru, uz kuru zvanīt, nākamreiz ierodoties konkrētajā valstī.

Aizdomu gadījumā par kontaktu ar Krievijas vai Baltkrievijas specdienesta pārstāvi VDD aicina sniegt par to informāciju, zvanot uz dienesta diennakts tālruni 67208964 vai rakstot uz e-pasta adresi "info@vdd.gov.lv". VDD garantē informācijas sniedzēja konfidencialitāti.

Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 153 dažādu tipu droniem, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

No tiem 133 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem cīņas līdzekļiem.

No 153 droniem aptuveni 90 bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".

Reģistrēti dronu trāpījumi desmit vietās.

Kremlis, gatavojoties sarunām starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Ukrainu un Eiropu, kas vakar un šodien paredzētas Berlīnē, skaidri norādījis, ka nepieņems nekādas izmaiņas miera plānā, kas paredzētu Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ziņo Krievijas medijs "Agentstvo".