TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija kategoriski atsakās pat apspriest teritoriālu piekāpšanos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas valsts budžeta izdevumi, kas tieši saistīti ar karu pret Ukrainu, 2025. gadā būs 5,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina aizsardzības ministra Andreja Belousova prezentācija.
Ņemot vērā Ekonomikas attīstības ministrijas prognozi, ka šogad Krievijas iekšzemes kopprodukts sasniegs 217,3 triljonus rubļu, kara izdevumi varētu sasniegt 11,1 triljonu rubļu (aptuveni 117 miljardiem eiro).
Lielbritānijas valdība oficiāli apstiprinājusi 2,5 miljardu mārciņu pārskaitījumu Ukrainai no naudas, kuru Krievijas oligarhs Romāns Abramovičs ieguva no futbola kluba "Chelsea" pārdošanas, un sagaida, ka Abramovičs apstiprinās līdzekļu pārskaitīšanu, pretējā gadījumā Lielbritānijas iestādes viņu iesūdzēs tiesā, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers.
Premjerministrs parlamentā paziņoja, ka "Chelsea" pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi jāpārskaita īpašā fondā Ukrainai. Pēc premjerministra teiktā, Abramovičam ir pēdējā iespēja apstiprināt naudas pārskaitīšanu, pirms varasiestādes pret viņu sāk tiesvedību.
"Es gribu skaidri pateikt Abramovičam (..) - izpildiet savu solījumu un samaksājiet tūlīt. Un, ja jūs to nedarīsiet, mēs esam gatavi vērsties tiesā un panākt, lai katrs penijs nonāktu pie cilvēkiem, kā dzīves ir sagrautas [Krievijas diktatora Vladimira] Putina nelikumīgā kara rezultātā," uzsvēra Stārmers.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Lielbritānijas valdība ļāva Abramovičam, kam par sakariem ar Putinu ir piemērotas sankcijas, pārdot "Chelsea" amerikāņu uzņēmējam Todam Bolijam un privātā kapitāla uzņēmumam "Clearlake Capital".
Valsts drošības dienests (VDD) veicis kratīšanas divos objektos Jelgavā, kā arī kriminālprocesa ietvaros aizturējis vienu personu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Izmeklēšanas interesēs dienests plašāku informāciju, tostarp aizturētā vārdu un iespējamos pārkāpumus, pagaidām neatklāj.
LTV rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka aizturētais ir Viktors Guščins, kurš Krievijas amatpersonu vidū ilgstoši pozicionēts kā Krievijas tā sauktās "tautiešu politikas" atbalstītāju kustības līderis Latvijā, bijis Krievijas tautiešu organizāciju koordinācijas padomes vadītājs un regulāri apmeklējis tautiešu pasākumus Krievijā.
Viens no Putina galvenajiem propagandistiem publiski paziņojis, ka krieviem nāksies iznīcināt Berlīni, “atbrīvot” Vīni un ieiet Parīzē.
💊One of Putin’s key propagandists has publicly stated that Russians will have to destroy Berlin, “liberate” Vienna, and march into Paris
— NEXTA (@nexta_tv) December 17, 2025
They haven’t been able to take Kupyansk for four years — yet they’re already fantasising about Berlin. pic.twitter.com/1nLNvBipLH
Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien asi vērsās pret Eiropas līderiem, nosaucot viņus par “mazajiem sivēniem”, un paziņojot, ka Krievija savus teritoriālos mērķus Ukrainā sasniegs vai nu ar diplomātijas, vai ar militāra spēka palīdzību.
🙄Putin called Europeans "little pigs"
— NEXTA (@nexta_tv) December 17, 2025
According to the Russian dictator, the treacherous West wants to profit from the collapse of Russia and is desperately trying to reclaim what it allegedly lost in previous historical periods.
Sorry, what?? pic.twitter.com/OrCSmnmnc1
Virspavēlnieks Sirskis paziņo, ka Krievija ir palielinājusi savu klātbūtni Ukrainā līdz 710 000 karavīriem, lai veiktu liela mēroga ofensīvu, taču, neskatoties uz lieliem zaudējumiem, viņiem nav izdevies izlauzties cauri.
Viņš piebilda, ka 90% Kupjanskas tagad tiek kontrolēta, kā arī 16 km² Pokrovskas ziemeļos un vēl 56 km² ap tuvējiem ciemiem.
Sirskis mudināja sabiedrotos palielināt militāro palīdzību, īpaši pretgaisa aizsardzību un tālas darbības trieciena sistēmas, un pateicās viņiem par to, ka viņi kopā ar Ukrainu aizstāv Eiropu.
🇺🇦 Commander-in-Chief Syrsky says Russia has increased its presence in Ukraine to 710,000 troops for a major offensive, but despite heavy losses, they’ve failed to break through.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 17, 2025
He added 90% of Kupyansk is now under control, along with 16 km² in northern Pokrovsk and another 56… pic.twitter.com/eBg9H1poEz
Ukrainai 2026. gadā aizsardzības vajadzībām nepieciešami 120 miljardi dolāru, Ramšteina formāta sanāksmē 16. decembrī sabiedrotajiem sacīja aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs.
Kijiva var segt aptuveni pusi no šīs summas pati, bet 60 miljardi dolāru ir jāpiešķir no partneriem, viņš piebilda.
Ukraine needs $120 billion for its defense needs in 2026, Defense Minister Denys Shmyhal told allies at Ramstein-format meeting on 16 December
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 17, 2025
Kyiv can cover about half of this amount on its own, but $60 billion needs to come from partners, he addedhttps://t.co/ms6y8Wq60j pic.twitter.com/M7hbJkCnge
Ukrainas karaspēks Dnipropetrovskas apgabalā attālināti detonē iepriekš mīnētu ēku, ko ieņēmuši krievu okupanti.
❗️🇺🇦Ukrainian troops remotely detonate a pre-mined building captured by 🇷🇺Russians in Dnipropetrovsk Oblast. pic.twitter.com/0eJ2ly2V13
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 17, 2025
"Bloomberg" ziņo, ka ASV gatavo jaunas sankcijas Krievijas enerģētikas sektoram, ja Putins noraidīs miera līgumu ar Ukrainu.
Vašingtona apsver iespēju vērsties pret Krievijas ēnu flotes naftas tankkuģiem un tirgotājiem, kas tos veicina. Jaunas sankcijas varētu tikt atklātas jau šonedēļ, norāda ar šo lietu pazīstami avoti.
🇺🇸 The U.S. is preparing new sanctions on Russia’s energy sector if Putin rejects a Ukraine peace deal, Bloomberg reports.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 17, 2025
Washington is weighing targeting Russia’s shadow fleet oil tankers and the traders facilitating them. New sanctions could be unveiled as early as this week,… pic.twitter.com/6fVUf5kVHN
Ukrainas jaunākie triecieni Belgorodas termoelektrostacijā "Luč" radījuši nopietnus infrastruktūras bojājumus, visticamāk, skarot divas gāzes turbīnas. Atkārtotie uzbrukumi "Luč", kas ir svarīgs enerģētikas mezgls, ir traucējuši elektroenerģijas piegādi visā pilsētā.
Ukraine's latest strikes on Belgorod’s “Luch” thermal power plant caused serious infrastructure damage, likely hitting two gas turbines. The repeated targeting of Luch, a key energy hub, has disrupted electricity across the city. pic.twitter.com/nc80AqzfNl
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 17, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



