TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tēlo neizpratni par Trampa ultimātu, tā taču esot Eiropa, kas alkst kara

Dānija, Zviedrija un Nīderlande otrdien paudušas vēlmi iesaistīties ASV prezidenta Donalda Trampa plānā, saskaņā ar kuru Eiropas valstis iepirktu no ASV ieročus piegādāšanai Ukrainai.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien brīdināja Krieviju, ka piemēros ļoti bargus muitas tarifus Maskavas tirdzniecības partneriem, ja tā 50 dienu laikā neatrisinās karu Ukrainā.

Tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, Tramps arī paziņoja par plānu, saskaņā ar kuru NATO Eiropas valstis iegādāsies no ASV ieročus, tostarp pretraķešu sistēmas "Patriot", un nosūtīs tās Ukrainai.

Vācija jau ir paziņojusi, ka tai būs svarīga loma šajā plānā. Berlīne piedāvājusi samaksāt par divām "Patriot" sistēmām.

Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens šodien paziņoja, ka Dānija ir gatava iesaistīties plānā un finansiāli to atbalstīt. Nīderlandes ārlietu ministrs Kaspars Veldkamps atklāja, ka arī Nīderlande pozitīvi raugās uz šo plānu.

Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons paziņoja, ka Zviedrija piedalīsies. Ministrs uzsvēra, ka Ukrainai ir ļoti nepieciešami pretgaisa aizsardzības ieroči, ņemot vērā Krievijas pastāvīgos uzbrukumus.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir, cik ātri iespējams noorganizēt ieroču piegādes Ukrainai. Rite atklāja, ka saskaņā ar Trampa plānu Eiropas valstis varēs sūtīt Ukrainai ieročus no saviem krājumiem, kas pēc tam tiktu papildināti ar jauniem ieročiem no ASV. Taču tikai dažām valstīm ir tādas sistēmas kā "Patriot", un tās valstis, kam tādas ir, visbiežāk apgalvo, ka nevar atļauties kādu no tām atdot.

Rite atklāja, ka Ukrainas vajadzībām ieročus varētu iegādāties arī Kanāda, Norvēģija un Lielbritānija.

Norvēģijas aizsardzības ministrs Tūre Sannvīks norādīja, ka Norvēģija uztur ciešu dialogu ar Ukrainu par labākajiem veidiem militārā atbalsta sniegšanā, un piebilda, ka pretgaisa aizsardzība ir prioritāšu augšgalā.

Somijas premjerministrs Petri Orpo raidorganizācijai YLE atklāja, ka valdība izvērtēs katru lēmumu atsevišķi, gaidot detalizētāku informāciju.

Skandalozu slavu ieguvušais Krievijas eksprezidents un pašreizējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs nicīgi komentējis ASV prezidenta Donalda Trampa prasību Krievijai 50 dienu laikā piekrist pamieram Ukrainā, pretējā gadījumā draudot ar nopietnām sankcijām.

"Tramps pasludināja teatrālu ultimātu Kremlim. Pasaule notrīsēja, gaidot sekas. Kareivīgā Eiropa bija vīlusies. Krievijai tas bija vienalga," mikroblogošanas vietnē "X" paziņoija Medvedevs. Tā kā viņš šoreiz nekomentēja "Telegram", tad iztika bez ierastās vārtrūmes līmeņa lamāšanās.

Iepriekš Medvedevs jau ne reizi vien ir draudējis ar nogalināšanu dažādiem Rietumu politiķiem un pat atļāvies “uzbraukt” Kremlim visnotaļ draudzīgajam ASV prezidentam Donaldam Trampam. Vēl vairāk, lai akcentētu Kremļa diktatora Vladimira Putina attieksmi pret Trampa centieniem panākt Krievijas un Ukrainas salīgšanu, Krievija uzreiz pēc abu līderu telefonsarunām mēdz vēl intensīvāk apšaudīt Ukrainas pilsētas ar raķetēm un droniem, īpaši postot galvaspilsētu Kijivu.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri otrdien nevienojās par 18.sankciju paketi Krievijai saistībā ar karu Ukrainā. "Esmu ļoti sarūgtināta, ka mēs šodien nepanācām šo vienošanos," sacīja ES ārējās un drošības politikas augstākā pārstāve Kaja Kallasa pēc ES ārlietu ministru sanāksmes Briselē, kurā karš Ukrainā bija viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem.

"Man jāsaka, ka mēs bijām ļoti tuvu tam, lai pārliecinātu Slovākiju," sacīja Kallasa. "Tagad bumba ir Slovākijas pusē, un mums ir jānoslēdz šī vienošanās."

Ierosinātais soda pasākumu kopums ir vērsts pret Krievijas finanšu un enerģētikas nozarēm, reaģējot uz diktatora Vladimira Putina atteikšanos piekrist beznosacījumu pamieram Ukrainā.

Slovākija paziņojusi, ka bloķēs sankcijas pret Krieviju, kamēr nesaņems garantijas no Eiropas Komisijas, ka tai neradīsies zaudējumi pēc tam, kad ES 2028.gadā pilnībā atteiksies no Krievijas gāzes.

Diskusijas par sankciju paketi trešdien turpināsies ES vēstnieku līmenī.

Slovākija un Ungārija ir galvenās Krievijas atbalstītājas Eiropas Savienībā un NATO, to premjerministri Roberts Fico un Viktors Orbāns pastāvīgi liek springuļus agresorvalsts savaldīšanas pasākumiem un regulāri brauc ciemos uz Maskavu pie Putina.

Nesen Slovākijas ārlietu ministrs Jurajs Blanārs aizrunājās pat tiktāl, ka aicināja Krievijai piedot visas zvērības, ko tā pastrādājusi Ukrainā. Pēc atgriešanās Slovākijas premjerministra amatā Fico 2023. gadā pārtrauca militāro palīdzību Ukrainai, un šogad vienīgais no Eiropas Savienības un NATO piedalījās 9. maija Uzvaras svētku parādē Maskavā, kur tikās ar Putinu. Vienlaikus Fico noraida iespēju tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. "Es neredzu iemeslu tikties ar Ukrainas prezidentu," Fico sacīja nesenā intervijā Slovākijas raidorganizācijai STVR. "Mana tikšanās ar prezidentu Zelenski nav nozīmīga, jo viņš mani ienīst," viņš piebilda.

Itālijas kultūras ministrs Alesandro Džuli un Krievijas cietumā mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atraitne Jūlija Navaļnaja otrdien nosodījuši uzaicinājumu diriģentam Valērijam Gergijevam uzstāties koncertā netālu no Neapoles.

Gergijevs, kurš ir Krievijas diktatora Vladimira Putina draugs, Rietumos kritizēts par atteikšanos nosodīt Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Kopš 2023.gada decembra viņš vada Maskavas Lielo teātri.

Viņš uzaicināts diriģēt simfonisko koncertu 27.jūlijā Kazertas pilī, Itālijas dienvidos netālu no Neapoles.

Navaļnija savulaik dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds aicinājis koncertu atcelt, un Jūlija Navaļnaja itāļu laikrakstā "La Repubblica" pauda viedokli, ka "jebkurš mēģinājums pievērt acis uz to, kas ir Valērijs Gergijevs, kad viņš nediriģē, un izlikties, ka tas ir tikai kultūras pasākums bez politiskas dimensijas, (..) ir tīra liekulība".

Arī Itālijas kultūras ministrs šodien nāca klajā ar paziņojumu, kurā brīdināja, ka šis koncerts riskē nosūtīt nepareizu vēstījumu un Krievija var to izmantot savai propagandai. Viņš norādīja, ka koncertu finansē Kampānijas reģions.

Kampānijas reģiona līderis Vinčenco De Luka no centriski kreisās Demokrātiskās partijas aizstāvēja koncertu, sakot, ka "kultūra ir līdzeklis, lai uzturētu atvērtu dialogu". Tikmēr citi Demokrātiskās partijas locekļi aicinājuši atcelt koncertu.

Navaļnaja raksturoja Kazertas pilī paredzēto pasākumu kā izmēģinājumu Putina tēla uzlabošanai Rietumos un norādīja, ka Krievijas varasiestādes atzinīgi novērtējušas to. "Piedodiet, bet, ja Kremlis ir apmierināts ar jums 2025.gadā, tad jūs noteikti kaut ko darāt nepareizi," viņa piebilda.

Kamēr Krievijas diktators Vladimirs Putins pēdējā laikā aizvien intensīvā apšauda Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka Ukraina nedrīkst apšaudīt Maskavu, bet Putinam 50 dienu laikā būtu jāpiekrīt pamieram.

Viņa komentāri sekoja laikrakstā "Financial Times" otrdien publicētajai informācijai, kurā, atsaucoties uz sarunās iesaistītām personām, tika apgalvots, ka Tramps privāti esot iedrošinājis Ukrainu pastiprināt triecienus Krievijas teritorijā. Turklāt Tramps esot vaicājis Zelenskim, vai viņš varētu uzbrukt Maskavai, ja ASV piegādātu tālās darbības ieročus.

"Nē, viņš nedrīkst tēmēt uz Maskavu," Tramps paziņoja žurnālistiem pie Baltā nama, kad viņam jautāja, vai Zelenskis varētu dot pavēli apšaudīt Krievijas galvaspilsētu.

Kamēr Krievija jau 1238. dienas slepkavo Ukrainā, vienlaikus arī pašai ciešot katastrofālus dzīvā spēka zaudējumus, bet dzimstības līmenis katastrofāli pazeminās, varasvīri izdomā jaunus veidus, kā varētu stimulēt jaunos pārus beidzot ķeries pie patriotiskā pienākuma nodrošināt valstij jaunas darbarokas un lielgabalgaļu. Nu jau ierosina saīsināt mācību ilgumu skolās, lai Krievijas bērni izglītības vietā sāktu domāt par savu “patriotisko pienākumu”.

Šādu radikālu priekšlikumu izteicis Krievijas Sabiedriskās palātas Demogrāfijas, ģimenes, bērnu un tradicionālo ģimenes vērtību aizsardzības komisijas vadītājs Sergejs Ribaļčenko. Viņaprāt, pietiks ar skolā pavadītajiem 8–10 gadiem, kā arī mazāku mācīšanās laiku augstskolās.

Vairāk lasiet šeit.

Francijas valdība ir publicējusi savu Nacionālās stratēģijas pārskatu 2025. gadam, kurā Krievija skaidri nosaukta par tiešāko draudu Francijas, tās sabiedroto un visas Eiropas interesēm.

Dokuments tika prezentēts 14. jūlijā, Bastīlijas dienā, un tajā izklāstītas Francijas aizsardzības prioritātes līdz 2030. gadam.

Tajā teikts, ka Eiropa ieiet “jaunā laikmetā”, ko raksturo pieaugošs pilna mēroga, augstas intensitātes kara risks kontinentā — un tajā varētu iesaistīties arī pati Francija.