TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Latvija stāv Ukrainas pusē - par brīvību, par tiesībām pašiem lemt savu nākotni un par mieru Eiropā, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura otrdien atrodas darba vizītē Kijivā.
Pieminot četrus gadus kopš Krievijas uzsāktā nežēlīgā kara, Kijivā ieradušies Baltijas, Ziemeļvalstu un citu Eiropas valstu līderi, kā arī Eiropas Komisijas prezidente.
Vizītes ievadā Eiropas valstu līderi kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Olenu Zelensku piedalījās aizlūgumā Svētās Sofijas katedrālē Kijivā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins četros gados nav sasniedzis kara mērķus, otrdien videouzrunā Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ceturtajā gadadienā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Putins nav sasniedzis savus mērķus. Viņš nav salauzis ukraiņus. Viņš nav uzvarējis šajā karā. Mēs esam saglabājuši Ukrainu, un mēs darīsim visu, lai panāktu mieru - un nodrošinātu taisnīgumu," sacīja Zelenskis.
"Mēs vēlamies mieru. Stingru, cieņpilnu un ilgstošu mieru," uzsvēra Ukrainas prezidents, piebilstot, ka jebkura vienošanās "nav vienkārši jāparaksta, tā ir jāpieņem ukraiņiem".
Tas ir pirms svinību rīkošanas par godu ASV neatkarības 250. gadadienai, ziņo "Bloomberg".
❗️Trump wants to end the war in Ukraine before July 4 — ahead of hosting the celebrations marking the 250th anniversary of U.S. independence, Bloomberg reports. https://t.co/hbEquSFZ8f pic.twitter.com/4Y1qavqU3a
— NEXTA (@nexta_tv) February 24, 2026
Iepriekš nepublicēts video, kurā redzams brīdis, kad 2022. gada martā debesīs virs Hostomeļas ar MANPADS notriec Krievijas "Ka-52" helikopteru, ko filmējis Rosgvardijas karavīrs.
Apkalpei izdevās katapultēties.
❗️Previously unpublished video of the moment a Russian Ka-52 helicopter was shot down by a MANPADS in the sky over Hostomel in March 2022, filmed by a Rosgvardia soldier.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
The crew managed to eject. pic.twitter.com/IcsLyy6oVd
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 261 420 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 920 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 698 tankus, 24 086 bruņutransportierus, 37 560 lielgabalus un mīnmetējus, 1654 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1305 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 145 571 bezpilota lidaparātu, 4347 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 79 826 automobiļus un autocisternas, kā arī 4074 specializētās tehnikas vienības.
Video pirmo reizi tika piedāvāts detalizēts ieskats prezidenta pazemes bunkurā — vietā, kur kara pirmajās dienās tika pieņemti svarīgi lēmumi.
"Tieši šeit es teicu Baidenam, ka nepametīšu Ukrainu. Man vajag munīciju, nevis transportu," atcerējās Zelenskis. Vairāk lasi šeit.
Zelenskis parāda bunkuru, kur kara pirmajās dienās tika pieņemti svarīgi lēmumi
Otrdien, 24. februārī, aprit tieši četri gadi, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā ar mērķi "ieņemt Kijivu trīs dienās". ...
Atbildot uz Kallasas piezīmēm par iespējamu ieceļošanas aizliegumu ES bijušajiem Krievijas karavīriem, kas karoja Ukrainā, Medvedevs sacīja: "Ja viņi vēlas, viņi var ieceļot bez vīzām — tāpat kā 1812. vai 1945. gadā." Vairāk lasi šeit.
Kaja, the blonde rat, said she was working to ensure that 100s of thousands of former Russian servicemen would never enter Schengen. What a loss for our fighters. Well, they can enter it without visas if they want to. Like in 1812 or 1945. Happy Defender of the Fatherland Day!
— Dmitry Medvedev (@MedvedevRussiaE) February 23, 2026
Krievijas stratēģija karadarbībā Ukrainā nebalstās uz panākumiem frontē, jo tur valda spēku paritāte, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
Tā vietā agresors galvenokārt cenšas ietekmēt politisko gribu un iedzīvotāju vēlmi atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus un pretošanos.
Un kad tas neizdodas, ar raķetēm un bezpilota sistēmām bombardējot pilsētas un civiliedzīvotājus, Krievija sāk īstenot teroristiskus aktus Ukrainas dziļumā, atzina Pudāns.
Krievijas spēki cenšas pārvietot tankus un loģistikas transportlīdzekļus tuvāk Kostjantiņivkai, taču 28. brigādes 3. mehanizētā bataljona vienības "Spalah", "Kurt&Company" un "R.V." iznīcina ekipējumu, pirms tas sasniedz teritoriju.
Russian forces are trying to move tanks and logistics vehicles closer to Kostiantynivka, but units Spalakh, Kurt&Company and R.V. of the 3rd Mechanized Battalion, 28th Brigade, are destroying the equipment before it reaches the area. #Ukraine pic.twitter.com/elDMK5RxYn
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 24, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
