TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas bruņotie spēki gūst taktiskus panākumus Huļajpoles tuvumā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Huļajpolē un apkārtnē notiek smagas kaujas, un krievu iebrucēji necenšas ņemt gūstekņus. Ukrainas bruņotie spēki gūst panākumus, likvidējot okupantus, liekot tiem koncentrēties uz savu pozīciju noturēšanu.
11. februārī netālu no Huļajpoles Krievijas bruņoto spēku 35. armijas 38. atsevišķās motorizētās strēlnieku brigādes virsnieks pavēlēja saviem padotajiem sagūstīt Ukrainas karavīrus un nošaut viņus. Vairāk lasi šeit.
"The Times" vēsta, ka Ukrainas bruņotie spēki varētu saņemt jaunāko vācu hiperskaņas raķešu palaišanas iekārtu "Nightfall". Hiperskaņas raķeti "Nightfall" izstrādā vācu jaunuzņēmums "Hypersonica". Tas piedalās viena miljarda mārciņu vērtā Apvienotās Karalistes valdības programmā. Šajā programmā piedalās vairāki desmiti uzņēmumu un organizāciju. "Hypersonica" ir piesaistījis 23 miljonus mārciņu no investoriem hiperskaņas raķešu izstrādei. Nesen tas veica pirmos savu jauno navigācijas sistēmu testus Norvēģijā. Testu laikā raķete sasniedza ātrumu virs 7400 km/h un nolidoja aptuveni 300 km.
Ukraina 2026. gada Pasaules aizsardzības izstādē Rijādā prezentējusi savu daudzkalibra pretgaisa aizsardzības sistēmu "Šeršen", ziņo "Militarnyi". Sistēma ir testēta ar piecu veidu raķetēm, tostarp padomju, ārvalstu un perspektīviem Ukrainā ražotiem variantiem. Tajā ietilpst radara vadības postenis, palaišanas iekārtas un atbalsta transportlīdzekļi.
Ukraine presented its multicaliber Shershen air defense system at World Defense Show 2026 in Riyadh, according to Militarnyi. The system has been tested with five types of missiles, including Soviet, foreign and prospective Ukrainian-made variants. It includes a radar control… pic.twitter.com/eHY5UtPQWs
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 12, 2026
Pilsēta atrodas Krievijas okupācijā. Kopš 2025. gada 23. decembra šajā apgabalā ir elektrības padeves pārtraukums — elektrības nav jau vairāk nekā sešas nedēļas. Klostera vecais ģenerators salūza, atstājot ēku bez apkures.
Jauns ģenerators tika piegādāts tikai februārī. Līdz tam laikam okupācijas "varas iestādes" šo problēmu nerisināja.
Nuns in Skadovsk who supported Russian forces left without electricity for a month and a half
— NEXTA (@nexta_tv) February 12, 2026
The city is under Russian occupation. Since December 23, 2025, the area has been experiencing a blackout — there has been no electricity for more than six weeks. The monastery’s old… pic.twitter.com/qhSYF2fKVO
❗️The «🇺🇦Phoenix» border unit is attacking 🇷🇺Russian equipment in the Donetsk direction. pic.twitter.com/ueReIjkdUF
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 12, 2026
"ASV, tāpat kā eiropieši, izdara spiedienu uz Krieviju, izmantojot sankciju paketes. Paskatieties, kas notiek ar "Lukoil", "Rosneft" un visu pārējo, ko dara ASV. ASV joprojām piegādā Ukrainai svarīgus pretgaisa aizsardzības un citus nāvējošus ieročus, izmantojot PURL programmu, ko finansē Kanādas un Eiropas sabiedrotie un partneri…"
Rute piebilda, ka tikai ASV — visspēcīgākā valsts pasaulē — var pārvarēt strupceļu ar Putinu un uzsākt miera procesu.
❗️The United States is exerting all possible pressure on Russia to end the war in Ukraine, — NATO Secretary General Mark Rutte said.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 12, 2026
“The United States, like the Europeans, is putting pressure on Russia through packages of sanctions. Look at what is happening with Lukoil,… pic.twitter.com/zahFkUuDj9
Par to paziņojis valsts aizsardzības ministrs Rubens Brekelmans.
❗️The 🇳🇱Netherlands will transfer F-16 fighter jet simulators to 🇺🇦Ukraine for pilot training — the country's Defense Minister Ruben Brekelmans. pic.twitter.com/pZTI4Ax9iK
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 12, 2026
Krievijas radio "Komsomoļskaja Pravda" ēterā Z-kara korespondents Dmitrijs Stešins pauda sašutumu par Ukrainas sistemātiskajiem uzbrukumiem Belgorodas enerģētikas infrastruktūrai un siltumapgādei. Ukraina iznīcina termoelektrostacijas, turbīnas un apakšstacijas pilsētā un apkārtējā reģionā. Viņš teica, ka šī "situācija" šķiet nepieņemama pēc Krievijas uzbrukumiem Harkivai, Odesai un Kijivai, kur triecieni bija vērsti arī pret enerģētikas objektiem. Vairāk lasi šeit.
Krievijas zaudējumi tās uzsāktajā karā pret Ukrainu šī gada janvārī pārsniedza Kremļa iespējas papildināt savu karaspēku ar jauniem rekrūšiem, atsaucoties uz kādas Rietumu valsts izlūkdienesta datiem, vēsta aģentūra "Bloomberg".
Saskaņā ar "Bloomberg" avotu minētajiem datiem 2026. gada janvārī līgumu par dienēšanu Krievijas bruņotajos spēkos parakstīja par 9000 cilvēku mazāk, nekā Krievijas armija zaudēja frontē. Vēl 2025. gada decembrī jaunpienācēju skaits bija aptuveni salīdzināms ar zaudējumu skaitu, tomēr ziemā Krievijas zaudējumi frontē Ukrainā ievērojami pieauga.
"Bloomberg" sarunu biedri pieļauj, ka Ukrainas jaunā aizsardzības ministra Mihailo Fedorova ierosinātā stratēģija palielināt Krievijas armijas zaudējumus līdz 50 000 vīru mēnesī daļēji dod vēlamos rezultātus. Tādā gadījumā Kremlim var nākties domāt par jaunu mobilizācijas vilni.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Putina nostāja, ka tikšanās ar Zelenski var notikt tikai Maskavā, paliek spēkā.
🤡Putin’s position that a meeting with Zelenskyy can take place only in Moscow remains in force, – Kremlin spokesman Peskov. pic.twitter.com/aIb1tNJZT1
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 12, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
