TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijai patīk jaunā ASV drošības stratēģija Trampa versijā - "mūsējie"!

Šodien un rīt norisināsies Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kuras laikā ministri apspriedīs Krievijas karu pret Ukrainu un tās saukšanu pie atbildības.

Latvijā atbildīgā iestāde par Īpašā tribunāla par agresijas noziegumu pret Ukrainu nolīguma noslēgšanu ir Tieslietu ministrija (TM) un sanāksmē notiks viedokļu apmaiņa.

Tāpat tiks pārrunāta turpmākā virzība uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas vienkāršotu piemērošanu.

Latvija atbalsta nepieciešamību pēc vienkāršošanas prasībām, vienlaikus Latvija ir to ES dalībvalstu vidū, kas drīzāk saskata riskus vēlmē veikt mērķtiecīgus grozījumus.

TM uzskata, ka jāņem vērā, ka personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību ir cilvēka pamattiesības. Tāpēc, plānojot izmaiņas tās ir jāvērtē ne tikai no administratīvās vienkāršošanas un konkurētspējas skatupunkta, bet arī no cilvēktiesību aizsardzības perspektīvas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvija atbalsta Dānijas prezidentūras piedāvātos ierosinājumus mazināt ar radīto administratīvo slogu, nodrošinot lietotājam atbilstošus skaidrojumus, praktisku rīku ieviešanu, saskaņotību ar citiem tiesību aktiem, digitalizāciju.

ANO Ģenerālās asamblejas prezidente bijusī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņojusi, ka Ukrainu nedrīkst piespiest atteikties no teritorijas, lai panāktu miera vienošanos, un brīdināja, ka agresijas atalgošana tikai veicinās turpmāku karu.

"Jūs nosodāt agresijas aktu, jūs to neatalgojat. Tie, kas atalgo agresiju, tā vietā, lai panāktu mieru, iegūs vēl lielāku karu," svētdien mediju grupas "Funke" laikrakstos publicētajā intervijā norādīja Bērboka.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ir pieprasījis, lai Ukraina atvilktu savus spēkus no Kijivas joprojām kontrolētajām Donbasa daļām.

Arī ASV ir izdarījušas spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekāpjas, sakot, ka karš citādi nevar beigties. Ukraina līdz šim ir atteikusies.

Bērboka bija piesardzīga attiecībā uz ANO iespējamo lomu pamiera nodrošināšanā. "Vispirms ir jābūt pamieram un miera līgumam, un tad mēs varam apspriest, kā to panākt," viņa teica. "Bet, lai to panāktu, Krievijai vispirms jābūt gatavai izbeigt karu."

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka nav pārliecināts, vai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piekritīs jaunajam ASV priekšlikumam kara izbeigšanai Ukrainā.

ASV ir rīkojušas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un Ukrainas amatpersonām, tostarp Zelenski, sacīja Tramps.

"Man jāsaka, ka esmu mazliet vīlies, ka prezidents Zelenskis vēl nav izlasījis priekšlikumu, tas bija pirms dažām stundām," viņš piebilda.

Tramps norādīja, ka Maskava "labprātāk gribētu visu valsti, bet Krievija, manuprāt, ar to ir mierā", piebilstot, ka tomēr viņš nav pārliecināts, vai Zelenskis piekritīs šim priekšlikumam. "Viņa cilvēkiem tas patīk, bet viņš to nav izlasījis," viņš piebilda.

Floridā Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un viņa znots Džareds Kušners kopš ceturtdienas vairākas dienas rīkoja sarunas ar Ukrainas amatpersonām, tostarp bijušo aizsardzības ministru Rustemu Umerovu un ģenerālštāba priekšnieku Andriju Hnatovu.

Sestdien Floridā notikušo ASV un Ukrainas sarunu noslēgumā Zelenskis telefoniski pievienojās sarunām, raksturojot tās kā konstruktīvas. Viņš teica, ka Umerovs un Hnatovs nākamreiz viņam ziņos personīgi.

Publiski nav zināms, kā pēdējo trīs nedēļu laikā ir mainījies sākotnējais 28 punktu ASV miera plāns, kurā galvenie neatrisinātie jautājumi ir teritoriālie jautājumi un ASV drošības garantijas.

Zelenskim pirmdien Londonā plānota tikšanās ar Eiropas līderiem, tostarp Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, lai apspriestu miera plāna pašreizējo stāvokli.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 181 680 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 810 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 403 tankus, 23 689 bruņutransportierus, 34 917 lielgabalus un mīnmetējus, 1562 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 431 lidmašīnu, 347 helikopterus, 88 457 bezpilota lidaparātus, 4058 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 69 182 automobiļus un autocisternas, kā arī 4018 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis ar dzēlīgu repliku atbildējis pasaules bagātākajam cilvēkam Īlonam Maskam, kurš aktīvi iesaistījies Eiropas Savienības apriešanā kopš tā noteica viņam piederošajai mikroblogošanas vietnei "X" 120 miljonu eiro naudas sodu par lietotāju krāpšanas nenovēršanu. "Dodies uz Marsu. Tur necenzē nacistu sveicienus," Maskam atbildēja Sikorskis.

Masks paziņojis, ka Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu tikt atceltai, lai suverenitāte tiktu atgriezta individuālajām valstīm. “ES ir jāatceļ, un suverenitāte jāatgriež individuālajām valstīm, lai valdības varētu labāk pārstāvēt savus iedzīvotājus,” sociālajā tīklā “X” izteicies Masks. Pēc tam viņš publicēja jautājumu, cik ilgi tāda ES vēl pastāvēs, kā arī pārpublicēja kādas lietotājas publikāciju, kurā ES pielīdzināta Ceturtajam reiham.

Vienlaikus ASV un Krievijas amatpersonas kā pēc svilpiena sāka žēloties par cenzūru un citām nelietībām briesmīgajā Eiropā.

Vairāk lasiet šeit.

Krievija neslēpj savu gandarījumu par šonedēļ publiskoto jauno ASV nacionālās drošības stratēģiju. Savu prieku par ASV jauno skatu uz pasauli paudis Kremļa diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs. 

“Šīs korekcijas, kuras mēs redzam, es teiktu, ka tās lielā mērā atbilst arī mūsu redzējumam,” saka agresorvalsts, kas gandrīz četrus gadus turpina asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera laikiem, diktatora runasvīrs. Peskovs piebildis, ka Kremlis šo jauno stratēģiju uzskata par "konstruktīva darba ķīlu", lai panāktu "konflikta" noregulējumu.

Vairāk lasiet šeit.

"Tas ir pragmatiski, kādēļ mums jārūpējas par šiem izdzimteņiem?" vaicā Gasparjans.

Krievijas spēka struktūras un juristi strādā pie “Nirnbergas tribunāla” analoga izveides, kurā apsūdzēto lomā būšot Ukrainas karavīri, paziņojis bijušais Krievijas premjerministrs, Krievijas Juristu asociācijas priekšsēdētājs Sergejs Stepašins. “Pašlaik mēs pie tā strādājam. Juristu asociācija, protams, Izmeklēšanas komiteja, prokuratūra, jo ir noziegumi. It īpaši tas, kas notika Kurskas apgabalā. Vienkārši slepkavas un sadisti. Tur nav nekādu jautājumu,” viņš paziņoja.

Kur šis tribunāls būs, viņaprāt, ir pāragri runāt, šo jautājumu plānots risināt pēc kara, aci nepamirkšķinot par savējo zvērībām Ukrainā, paziņoja Stepašins, kurš no Krievijas ekspremjeriem asinskāres ziņā atpaliek tikai no odiozā Dmitrija Medvedeva.

“Mediazona” vēsta, ka kopš Krievijas invāzijas tā pastāvīgi tiesā Ukrainas karavīrus un virsniekus, tikai no 2024. gada decembra līdz 2025. gada jūnijam Krievijā tika notiesāti 184 Ukrainas karavīri, kurus okupanti sagūstīja Kurskas apgabalā, kur Ukrainas armija pērn augustā sarīkoja negaidītu iebrukumu Krievijas teritorijā, tur paliekot ilgāk nekā pusgadu un liekot “pasaules otrajai armijai” lūgt ziemeļkorejiešu palīdzību viņu padzīšanai. Daudzi Ukrainas bruņoto spēku karavīri tiek tiesāti otro, bet daži pat trešo reizi. Viņus masveidā spīdzina, faktiski atņemot tiesības uz aizstāvību. Dažiem piespriests nāvessods, kas izraisīja protestus ANO līmenī.