TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atklājas jaunas nianses, kā Trampa sūtnis Vitkofs palīdz agresorvalstij Krievijai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas tā sauktās "Doneckas tautas republikas" un "Luhanskas tautas republikas" plāno uzsākt "kara tūrismu" caur vietām, kas tiek uzskatītas par "militārās slavas vietām". Tajās neapšaubāmi būs iekļautas tādas pilsētas kā Mariupole, kuru Krievija vispirms bombardēja un izpostīja, un pēc tam apgalvoja, ka ir "atbrīvojusi".
Izziņojot šo jauno "tūrisma" kampaņu, Krievijas ieceltais "Doneckas tautas republikas" premjerministra vietnieks Kirils Makarovs apgalvoja, ka šādam "kara tūrismam" ir ievērojams potenciāls. Viņš apgalvoja, ka tas ir tāpēc, ka pastāv "militārās slavas vietas", kas saistītas ar to, ko viņš nosauca par "pilsoņu karu" 2014. gadā, un ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā. Nekad nav bijis pilsoņu kara, tikai militāra agresija, ko ierosināja, finansēja un lielā mērā vadīja Krievija. Šie ir tikai vieni no daudzajiem meliem, kas veidos naratīvu ap jebkādām šādām "tūristu ekskursijām".
‘War tourism’ plans for Mariupol and other cities Russia first mercilessly bombed https://t.co/edfdKPx97g
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 26, 2025
Ukraina un tās sabiedrotie 25. novembrī tikās "apņēmīgo koalīcijas" sanāksmē, lai apspriestu drošības garantijas, ASV pastiprinot centienus panākt miera līgumu.
Ukraine and its allies met on Nov. 25 for a "Coalition of the Willing" meeting to discuss security guarantees amid intensified efforts by the U.S. to broker a peace deal.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 26, 2025
Rare footage of the Patriot air defense system work in Ukraine. pic.twitter.com/kQW9TkZEJc
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 25, 2025
Pārstāvju palātas loceklis Maiks Kviglijs apšaubīja, vai ASV drošības garantijām Trampa vadībā var uzticēties, īpaši Eiropas sabiedroto vidū. "Kāpēc gan kāds ticētu prezidentam, kurš ļauj Putinam pārkāpt sešus termiņus? Viņš dod solījumus, un nekas nenotiek, gluži kā "Tomahawk". Viņš uzliek tarifus sabiedrotajiem un saka NATO, ka viņi ir paši par sevi. Viss mainās katru mēnesi."
Rep. Mike Quigley questioned whether U.S. security guarantees under Trump can be trusted, especially by European allies. “Why would anyone believe a president who let Putin blow through six deadlines? He makes promises and nothing happens, just like the Tomahawks. He slaps… pic.twitter.com/fa1jhlzB33
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 26, 2025
Donalds Tramps paziņoja, ka Ukrainai nav konkrēta termiņa, līdz kuram jāpieņem sākotnēji izstrādātais 28 punktu miera priekšlikums. "Man termiņš ir tad, kad tas būs beidzies," viņš teica reportieriem "Air Force One" lidmašīnā.
Donald Trump said that there is no specific deadline for Ukraine to accept the initially drafted 28-point peace proposal. "The deadline for me is when it’s over," he told reporters aboard Air Force One.https://t.co/vYNWCPN8o6
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 26, 2025
Krievijas "Telegram" kanāli ziņo par dronu uzbrukumu Krievijas Refrakcijas inženierijas pētniecības institūtam Čeboksaros.
Šis pētniecības institūts ražo (cita starpā elektroniku) Kometa antenas Krievijas armijai. Tās aizsargā Krievijas dronus no Ukrainas elektroniskās karadarbības.
Russian Telegram channels report a drone attack on a Russian Research Institute of Refraction Engineering in Cheboksary, Russia.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 26, 2025
This research institute produces (among other electronics) Kometa antennas for the Russian army. They protect Russian drones from Ukrainian EW. pic.twitter.com/z7bkP1SZip
Francijas varas iestādes ir arestējušas divus vīriešus un vienu sievieti aizdomās par spiegošanu un prokrieviskas ietekmes veicināšanu. Aizdomās turētie ir saistīti ar grupu SOS Donbass, kas apgalvo, ka ir humānās palīdzības organizācija. Tomēr Francijas drošības aģentūra DGSI tur aizdomās, ka grupa ir spiegošanas un destabilizācijas centienu aizsegs.
French authorities have arrested two men and one woman on suspicion of spying and promoting pro-Russian influence. The suspects are linked to the group SOS Donbass, which claims to be a humanitarian aid organization. However, France’s DGSI security agency suspects the group is a… pic.twitter.com/IhHwrMmICM
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 26, 2025
Ukraina un ASV atrada kopīgu valodu par lielāko daļu Vašingtonas ierosinātā miera plāna elementu, taču trīs kritiski jautājumi — teritoriālās koncesijas, militārā lieluma ierobežojumi un dalība NATO — joprojām rada šķelšanos sarunu pusēm, ziņo CNN, atsaucoties uz Ukrainas avotu, kas tieši iesaistīts sarunās.
Ukraine and the US found common ground on most elements of Washington's proposed peace plan, but 3 critical issues—territorial concessions, military size limitations, and NATO membership—continue to divide the negotiating parties, CNN reports, citing a Ukrainian source directly…
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 26, 2025
Ļoti iespējams, ka krievi ir nopludinājuši sarunu starp Stīvu Vitkofu un Putina palīgu Ušakovu (ir acīmredzams, ka viņi veic ierakstus no visām sarunām), norāda Antons Geraščenko.
Kāpēc, lai viņi to darītu?
- Lai apturētu sarunas;
- Lai kompromitētu ASV pusi, personīgi prezidentu Trampu, un destabilizētu politisko vidi ASV;
- Izraisītu strīdus starp ASV, Ukrainu un Eiropu;
- Radītu informatīvu haosu.
Putins nevēlas sarunas, bet nevēlas to paziņot uzreiz, tāpēc viņam ir nepieciešams globāls skandāls Amerikas Savienotajās Valstīs.
Šāda Putina darbība skaidri parāda, ka abas puses ir tuvu vienošanās noslēgšanai un Putina piespiešanai uz mieru. Putins arī apzinās, ka atteikšanās gadījumā sankcijas tiks pastiprinātas un sekos Krievijas pilnīga atkarība no Ķīnas.
It's very possible that the conversation between Steve Witkoff and Putin's aide Ushakov has been leaked by Russians (it's obvious that they make recordings of all conversations).
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 26, 2025
Why would they do it?
▪️To stop negotiations from happening;
▪️To compromise the US side, President… https://t.co/gL3u20aczH
Francija un Lielbritānija, sākot ar 26. novembri, vadīs jaunizveidotu darba grupu, lai izstrādātu drošības garantijas Ukrainai, un Amerikas Savienotās Valstis tajā pirmo reizi piedalīsies kopā ar NATO un Turciju, pēc "apņēmīgo koalīcijas" sanāksmes paziņoja Francijas prezidents.
France and Britain will lead a newly formed working group starting 26 Nov. to develop security guarantees for Ukraine, with the United States participating for the first time alongside NATO and Turkey, French President announced after a "coalition of the resolute" meeting.…
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 26, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
