TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: analītiķi pieļauj Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs jau 2026. gadā

ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītais miera plāns, kas tiek apspriests ar Krieviju un Ukrainu, ir labs abām pusēm, ceturtdien apliecināja Baltais nams, noraidot bažas, ka tajā atbalsojas daudzas Maskavas prasības.

Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un ASV valsts sekretārs Marko Rubio klusi strādājuši pie plāna jau mēnesi, sacīja Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita.

"Tas ir labs plāns gan Krievijai, gan Ukrainai, un mēs uzskatām, ka tam vajadzētu būt pieņemamam abām pusēm," brīfingā pauda Levita.

"Mēs ļoti smagi strādājam, lai panāktu, ka tas tiek paveikts," viņa sacīja, piebilstot, ka Vašingtonai "noris labas sarunas" ar Ukrainu un Krieviju, "lai saprastu, ko šīs valstis gatavas apņemties".

Tas bija pirmais oficiālais apstiprinājums no Baltā nama par plāna projektu, par ko Ukrainas amatpersonas iepriekš tika paudušas, ka Vašingtona ar to iepazīstinājusi Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Ar šo jautājumu pazīstams ziņu aģentūras AFP avots iepriekš pauda, ka plānā iekļautas daudzas no Maskavas maksimālistiskajām prasībām, arī par Ukrainas atsacīšanos no teritorijām un bruņoto spēku samazināšanu.

Levita atteicās sniegt sīkāku informāciju par priekšlikumu, bet noliedza, ka tas būtu Ukrainai nelabvēlīgs.

Viņa teica, ka Rubio un Vitkofs pagājušajā nedēļā tikušies ar Ukrainas pārstāvjiem.

Trampa neapmierinātība ar abām pusēm kļuvusi lielāka, bet prezidents ir apņēmības pilns izbeigt karu, sacīja preses sekretāre.

"Es zinu, ka ir daudz kritikas un daudz šaubu, bet es tikai atgādināšu jums par vēsturiskajiem panākumiem, ko šis prezidents un viņa komanda guva Tuvajos Austrumos," viņa sacīja, atgādinot par Izraēlas un "Hamās" pamieru.

"Mēs ticam, ka tas ir iespējams ar Krieviju un Ukrainu, un mēs ceram un ļoti smagi strādājam, lai to panāktu," rezumēja Levita.

Kā zināms, apsūdzības "krievvalodīgo genocīdā" bija viens no Kremļa diktatora Vladimira Putina ieganstiem, lai 2022. gada 24. februārī sarīkotu asiņaino invāziju Ukrainā, nogalinot un noslaukot no zemes virsas gan galvenokārt krievvalodīgo pilsētas Ukrainas austrumos.

Rīgas pilsētas tiesa bijušajam "Baltnews" redaktoram Andrejam Solopenko par Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpšanu piesprieda sabiedrisko darbu uz 280 stundām, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Spriedums vēl nav stājies spēkā, un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

2020. gada janvārī Valsts drošības dienests pret vairākiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri veidoja saturu Krievijas propagandas aģentūras RS informācijas resursiem "Sputnik" un "Baltnews", sāka kriminālprocesu par starptautisko sankciju pārkāpšanu.

Vairāk lasiet šeit.

Krievija ir pasludinājusi par teroristu un ekstrēmistu diktatora Vladimira Putina pirmo premjerministru Mihailu Kasjanovu, Latvijā reģistrētā izdevuma “Novaja Gazeta Europa” galveno redaktoru Kirilu Martinovu, kā arī Francijā dzīvojošo ekonomistu Sergeju Gurijevu.

Oktobrī Krievijas Federālais drošības dienests paziņoja par krimināllietas ierosināšanu pret Krievijas Pretkara komitejas locekļiem, kuru skaitā ir arī Kasjanovs, Martinovs un Gurijevs.

Kasjanovs vadīja Krievijas valdību no brīža, kad Borisa Jeļcina izvēlētais politiskais mantinieks Putins stājās prezidenta amatā 2000. gadā, līdz 2004. gadam, pēc tam pievienojās opozīcijai. 2022. gada jūnijā viņš pameta Krieviju. Pirms diviem gadiem Krievijas Tieslietu ministrija iekļāva ekspremjeru ārvalstu aģentu reģistrā, tostarp par dalību Krievijas Pretkara komitejā, kas atzīta par nevēlamu organizāciju.

Vairāk lasiet šeit.