TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 325 650 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 960 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 892 tankus, 24 463 bruņutransportierus, 40 711 lielgabalus un mīnmetējus, 1753 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1354 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 258 091 bezpilota lidaparātu, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 91 582 automobiļus un autocisternas, kā arī 4136 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība

Ungārijas līdzšinējais premjerministrs Viktors Orbāns sestdien paziņoja, ka atkāpsies no parlamenta pēc tam, kad viņa koalīcija cieta smagu sakāvi vēlēšanās, kas pielika punktu viņa 16 gadu ilgajai valdīšanai.

62 gadus vecais Orbāns, kurš kopš 1990. gada nepārtraukti bijis Ungārijas parlamentā, pagājušajā nedēļā aicināja uz savas nacionālkonservatīvās partijas "Fidesz" "pilnīgu atjaunošanu".

"Šobrīd mani nevajag parlamentā, bet gan nacionālā spārna reorganizācijā," Orbāns teica "Facebook" video pēc "Fidesz" partijas izpildkomitejas sanāksmes.

Viņš paziņoja, ka ir gatavs palikt "Fidesz" priekšsēdētāja amatā, ja partija tā nolems jūnija kongresā.

Ungārijas parlamenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Pētera Maģara pārstāvētā konservatīvā Cieņas un brīvības partija ("Tisza"). Maģars, kurš uzvarēja, solot "režīma maiņu", ir apsūdzējis Orbānu gļēvulībā.

"Šis "drosmīgais" ielu cīnītājs joprojām nespēj vienu lietu - uzņemties atbildību," Maģars rakstīja "Facebook".

Ungārijas parlamenta jaunā sasaukuma pirmā sēde plānota 9. maijā, kad jaunievēlētie likumdevēji dos amata zvērestu.

Maģara partija "Tisza" ieguva 141 mandātu, bet Orbāna partija "Fidesz-KDNP" - 52 vietas, savukārt galēji labējā partija "Mūsu dzimtene" ieguva sešas vietas parlamentā, kurā ir 199 deputāti.

Rumānijā pēc Krievijas uzbrukumiem Ukrainai sestdien netālu no abu valstu robežupes nokrita bezpilota lidaparāts, paziņoja atbildīgās institūcijas, piebilstot, ka evakuēti vairāk nekā 200 cilvēku.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī NATO dalībvalsts Rumānija ir vairākkārt piedzīvojusi savas gaisa telpas pārkāpumus un bezpilota lidaparātu atlūzu krišanu savā teritorijā.

Taču, kā ziņo vietējie mediji, šī bija pirmā reize, kad Krievijas bezpilota lidaparātu atlūzas ir radījušas materiālus zaudējumus tās teritorijā.

"Sestdienas, 25. aprīļa, rītā Krievijas bruņotie spēki atsāka bezpilota lidaparātu uzbrukumus civiliedzīvotājiem un infrastruktūras objektiem Ukrainā, netālu no robežupes ar Rumāniju, Tulčas apgabalā," teikts Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

"Drons avarēja apdzīvotā teritorijā," un tajā, iespējams, bija sprāgstviela, teikts atsevišķā glābšanas dienestu paziņojumā.

Par cietušajiem netiek ziņots, taču tika bojāts elektrības stabs un mājas saimniecības ēka, paziņoja atbildīgās iestādes, piebilstot, ka drošības apsvērumu dēļ šajā apgabalā ir pārtraukta gāzes piegāde.

Ārlietu ministre Oana Coju izsauca Krievijas vēstnieku, teikts paziņojumā.

2025. gadā Rumānija pieņēma likumu, kas tai ļauj notriekt bezpilota lidaparātus, kuri pārkāpj tās gaisa telpu, taču līdz šim tādu situāciju nav bijis.

Līdz ar jauno "slēpņa dronu" taktikas attīstību Ukrainas frontē, abas karojošās puses nepārtraukti meklē veidus, kā neitralizēt ienaidnieka lidaparātus vēl pirms to uzbrukuma. Par vienu no galvenajiem instrumentiem šajā cīņā kļuvušas termokameras, vēsta ārvalstu mediji.

Slēpņa dronu efektīva izmantošana prasa ārkārtīgi precīzu plānošanu. Nolaišanās un pozīcijas ieņemšana ir viens no sarežģītākajiem posmiem. Ukrainas Nacionālās gvardes vienības "Taifūns" komandieris Maikls norāda, ka operatoriem jāatrod vieta, kas nodrošina pilnīgu maskēšanos, vienlaikus pasargājot trauslo optiskās šķiedras vadības kabeli no aizķeršanās vai pārraušanas. Būtisku lomu spēlē arī laikapstākļi – lietus un sniegs kabeli padara smagāku, bet sals var izraisīt tā sasalšanu.

Pretinieka radītās pretdarbības metodes kļūst arvien izsmalcinātākas. Karojošās puses cenšas iznīcināt ienaidnieka dronus, kamēr tie vēl atrodas gaidīšanas režīmā uz zemes, izmantojot patruļējošos bezpilota lidaparātus, kas aprīkoti ar siltumvizoriem. "Pat 'miega režīmā' drona elektronika ģenerē siltumu. Naktī nekustīgs drons pretinieka termokamerās spīd kā spilgts mērķis," atklāj komandieris.

Nākotnē šo procesu varētu mainīt mākslīgā intelekta ieviešana, kas atrisinātu operatoru noguruma problēmu, jo šobrīd cilvēkiem stundām ilgi jāvēro ekrāns, gaidot ienaidnieka parādīšanos. Tomēr pilnībā autonomu kaujas dronu izmantošana raisa ētiskas dabas diskusijas. Lai gan tehniski tas ir iespējams, militārpārstāvji uzsver, ka cilvēka lēmuma pieņemšana mērķa izvēlē joprojām ir kritiska sarkanā līnija.

Ukrainas bruņotie spēki sagūstījuši Bulgārijas pilsoni,  kurš karojis Krievijas armijas pusē, vēsta ukraiņu mediji.

Kā intervijā žurnālistam Dmitrijam Karpenko stāstījis sagūstītais, viņš ir dzimis Varnā un ieguvis augstāko izglītību tūrisma jomā, taču nav spējis izveidot veiksmīgu karjeru. Vēlāk viņš devies strādāt uz Lielbritāniju, kur strādājis mazkvalificētus darbus, bet pēc atgriešanās Bulgārijā nonācis alkohola atkarībā.

Vīrietis apgalvoja, ka nolēmis doties uz Krieviju finansiālu apsvērumu dēļ, jo viņam piedāvāts līgums par trim miljoniem rubļu. Pēc viņa teiktā, sākotnēji solīts dienests aizmugurē pavāra vai autovadītāja amatā, taču vēlāk viņš nosūtīts uzbrukumā Ukrainas pozīcijām.

Sagūstītais norādījis, ka nav apzinājies reālo situāciju, un aicināja citus Bulgārijas pilsoņus nepievienoties Krievijas armijai.

Krievijas karaspēks turpina uzbrukuma darbības Harkivas apgabalā un  nedaudz pavirzījies uz priekšu, vēsta Ukrainas monitoringa projekts "DeepState".

Projekta jaunākajā ziņojumā norādīts, ka pretinieks guvis virzību Siņkivkas apkaimē Kupjanskas rajonā.

Iepriekš "DeepState" ziņoja arī par Krievijas vienību virzību Doneckas apgabalā.

Krievijas okupācijas spēki Ukrainā sāk mainīt savu bezpilota lidaparātu izmantošanas taktiku, arvien biežāk atsakoties no dārgiem trieciendroniem par labu lētākiem un grūtāk pamanāmiem  lidaparātiem, ziņo Ukrainas eksperti.

Ukrainas militāro tehnoloģiju eksperts Serhijs Beskrestnovs vērš uzmanību uz to, ka "Molņija" droni rada jaunus izaicinājumus pretgaisa aizsardzībai. Šos lidaparātus ir ļoti grūti fiksēt ar radaru palīdzību, kā arī pretgaisa aizsardzības droni ne vienmēr spēj tos efektīvi iznīcināt. Eksperts uzsver, ka veiksmīgai pretdarbībai šāda veida apdraudējumam nepieciešams steidzami uzlabot radioelektroniskās cīņas (REC) sistēmas.

Vienlaikus būtiskas pārmaiņas piedzīvo arī Ukrainas spēku taktika. Ukrainas "mazā pretgaisa aizsardzība" jeb dronu-pārtvērēju vienības šobrīd pāriet jaunā tehnoloģiskajā līmenī. Turpmāk šo sistēmu operatori kaujas uzdevumus veiks, atrodoties dziļā aizmugurē. 

 Gan Ukrainas, gan Krievijas spēki frontē arvien aktīvāk sāk izmantot jauna veida bezpilota lidaparātus jeb tā dēvētos "slēpņa dronus", kas būtiski maina karadarbības gaitu. Šie aparāti apvieno klasiskās kājnieku vai prettanku mīnas un drona-kamikadzes funkcijas, vēsta izdevums "Forbes".

Kā medijam skaidro Ukrainas Nacionālās gvardes bezpilota lidaparātu vienības "Taifūns" komandieris ar zvanu vārdu Maikls, aiz iespaidīgajiem videoierakstiem, kuros redzama šo dronu izmantošana, slēpjas ārkārtīgi sarežģīts sagatavošanās process.

Pirmais solis ir precīza mērķa noteikšana, kas var variēt no loģistikas maršrutiem un kājnieku patruļām līdz pat bruņutehnikas kolonnām. Lai sagatavotu lamatas, militārpersonām nepieciešams ievākt datus no radioizlūkošanas un izlūkošanas droniem, izveidojot detalizētu datubāzi par ienaidnieka pārvietošanās maršrutiem un laiku.

Kā atzīmē izdevums, šādu slēpņu izveidē parasti izmanto dronus, kas vadāmi pa optiskās šķiedras kabeli. Klasiskie radiovadāmie lidaparāti, nolaižoties tuvu zemei, radioloģiskā apvāršņa problēmu dēļ bieži zaudē signālu. Optiskās šķiedras droni ne tikai patērē mazāk enerģijas, bet ir arī daudz grūtāk pamanāmi pretiniekam.

Galvenā šīs taktikas priekšrocība ir pārsteiguma moments – pēc drona pacelšanās no slēpņa mērķim ir palikušas vien dažas sekundes reaģēšanai, kas ir ievērojami mazāk nekā klasisko FPV dronu uzbrukuma gadījumā. Pēc Maikla aplēsēm, šobrīd aptuveni 10% no visiem optiskās šķiedras droniem tiek izmantoti tieši slēpņu veidošanai, un šis rādītājs turpina pieaugt.

Krievijas karaspēka kombinētajā triecienā Dņipro nogalināti astoņi cilvēki un 56 cilvēki ievainoti, sestdien paziņoja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.

Sestdienas vakarā raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi pilsētai turpinās jau vairāk nekā 20 stundu, viņš rakstīja platformā "Telegram".

Krievijas uzbrukumā daļēji nopostīta četrstāvu dzīvojamā ēka, un uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki.

Pēc Krievijas uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks degvielas uzpildes stacijā Dņiprā, kur iznīcinātas astoņas kravas automašīnas un četras vieglās automašīnas. Uzbrukumā cietuši divi cilvēki.

Uzbrukumi vērsti arī pret citiem objektiem pilsētā.

Jau ziņots, ka Krievija sestdienas vakarā sāka plašu kombinēto gaisa triecienu Ukrainai. Kā informēja Ukrainas Gaisa spēki, galvenais uzbrukuma mērķis bija Dņipro. Uzbrukumi tika veikti arī Harkivas, Čerņihivas, Sumu, Odesas un Kijivas apgabaliem.