TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Azerbaidžānas ģenerālprokuratūra atgādinājusi valsts pilsoņiem, ka jebkāda iesaiste kādā no pusēm Krievijas karā pret Ukrainu ir noziegums, par ko draud mūža ieslodzījums.
Azerbaidžāna ir apstiprinājusi, ka tās pilsoņi cīnās Ukrainā abās frontes pusēs.
Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka parādās "fakti par vairāku Azerbaidžānas pilsoņu dalību" "militārajās operācijās starp Krieviju un Ukrainu, kā arī citos bruņotos konfliktos". "Mēs ar skumjām atzīmējam, ka starp bojāgājušajiem, smagi ievainotajiem un sagūstītajiem šo militāro operāciju rezultātā ir arī mūsu pilsoņi," teikts ģenerālprokuratūras paziņojumā.
Kupjanskas frontē Krievijas karaspēks pārvietojas nelielās kājnieku grupās, bieži vien pa 1–2 karavīriem vienlaikus, cenšoties koncentrēties vienā iecirknī. Ukrainas 77. gaisa mobilās brigādes piloti uzbrūk viņiem tuvojoties, neļaujot okupantiem sasniegt savas pozīcijas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina nevar atkāpties no savām teritorijām neviena miera līguma ar Krieviju ietvaros, uzsverot, ka šis jautājums sniedzas tālāk par juridiskiem ierobežojumiem un tieši skar cilvēku dzīves.
President Volodymyr Zelensky said Ukraine can’t withdraw from its territories as part of any peace deal with Russia, emphasizing that the issue goes beyond legal constraints and affects people’s lives. https://t.co/6H1p5OvROb
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 30, 2025
Ukrainas optiskās šķiedras FPV droni uzbrūk Krievijas tehnikai aptuveni 50 km attālumā no frontes līnijas.
Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstījis dekrētu par iesaukšanu armijā 2026. gadā visa gada laikā, ziņo Krievijas aģentūra "Interfax".
Saskaņā ar dekrētu iesaukums ilgs visu gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Līdz šim Krievijā medicīniskās un iesaukšanas komisijas tika organizētas pavasara un rudens iesaukumos.
Armijā paredzēts iesaukt 261 000 cilvēku vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas nav rezervē un uz kuriem attiecas iesaukums.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka iesauktie uz armiju tiks nosūtīti divas reizes gadā, kā līdz šim.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 206 910 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.
Ukrainas karagūstekņi un civiliedzīvotāji nošauti Krievijas iebrucēju uzbrukumā netālu no Pokrovskas.
Ukrainian POWs, civilians gunned down by Russian invaders near Pokrovsk https://t.co/B10MyEw1nG
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 30, 2025
The deranged speech of Russian propagandist Solovyev:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 29, 2025
"War has revealed many things. War has restored meaning to my generation, which at one point thought the Motherland no longer existed.
It has become clear that a man is made for war.
In war, everything best comes to the… pic.twitter.com/IRJrodOAy0
The stinking Kiev bastard is trying to derail the settlement of the conflict. He wants war. Well, now at least he’ll have to stay in hiding for the rest of his worthless life.
— Dmitry Medvedev (@MedvedevRussiaE) December 29, 2025
Medvedevs izliekas, it kā Ukrainu jau 1406 dienas jeb nepilnus četrus gadus bombardētu marsieši, nevis viņa paša "miermīlīgā" Krievija.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
