TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc "Starlink" zaudēšanas okupantu operācijas frontē tikušas paralizētas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka konteinerkuģa MSC Giada III dzinēja nodalījumā Somu līcī, tam dodoties uz Sanktpēterburgu, noticis sprādziens. Ugunsgrēks izplatījies uz klāja virsbūvi. Neviens no 22 apkalpes locekļiem nav cietis. Kuģis vēlāk tika aizvilkts uz ostu.
An explosion occurred in the engine compartment of the container ship MSC Giada III in the Gulf of Finland as it headed to St Petersburg, Russian media reported. A fire spread to the deck superstructure. All 22 crew members were unharmed. The vessel was later towed to port.… pic.twitter.com/9WdTTGAuzY
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 5, 2026
Trīs dienas pēc tam, kad Krievijas raķetes trāpīja Kijivas elektroenerģijas infrastruktūrai -25°C temperatūrā, tūkstošiem ģimeņu joprojām nav apkures.
Lai gan Itālija, Vācija, ES un UNICEF piegādāja avārijas ģeneratorus un apkures iekārtas, amatpersonas ziņo, ka vairāk nekā 1110 dzīvokļu nami joprojām ir atslēgti.
Kijivas Militārā administrācija apstiprināja, ka brigādes strādā visā pilsētā, un, ja apkuri nevarēs nekavējoties atjaunot, varētu tikt nodrošināta pagaidu elektroenerģijas padeve.
Three days after Russian missiles struck Kyiv’s power infrastructure during –25°C temperatures, thousands of families are still without heating.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 5, 2026
While Italy, Germany, the EU, and UNICEF delivered emergency generators and heating units, officials saymore than 1,110 apartment…
Tiek ziņots arī par sprādzieniem Belgorodā.
Ukrainian drones flying over occupied Luhansk. There are also explosions reported in Belgorod. pic.twitter.com/TNjao964P8
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 5, 2026
ASV turpinās piegādāt Ukrainai ieročus caur NATO, tostarp uzbrukuma sistēmas, līdz tiks parakstīts miera līgums, paziņoja ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Vitakers.
❗️The United States will continue to supply weapons to Ukraine through NATO, including offensive systems, until a peace agreement is signed — U.S. Permanent Representative to NATO Whitaker. pic.twitter.com/gZKVhNf9QN
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 5, 2026
Prezidents paziņoja: viņš nezina, kas izplata signālus par iespējamām kara beigām apmaiņā pret okupēto Ukrainas teritoriju atzīšanu par Krievijas teritorijām. Pēc viņa teiktā, šādiem scenārijiem nav nekādu perspektīvu.
"Pirmkārt, ne visi to (atzīs, — red.), kā teica mans poļu kolēģis. Un, otrkārt, Ukrainai ir prezidents, kurš, paldies Dievam, paraksta dokumentus. Nevis citi līderi paraksta svarīgus dokumentus Ukrainas vārdā. Tāpēc mūsu teritorijas ir mūsu."
❗️President Zelenskyy commented on reports in Russian media claiming that Russia is demanding countries recognize Donbas as its own.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 5, 2026
The President stated: he does not know who is spreading signals about a possible end to the war in exchange for recognizing temporarily occupied… pic.twitter.com/P91bunZxW1
Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks Serhijs Beskrestnovs paziņojis, ka Krievijas bruņotie spēki frontē saskaras ar lielām grūtībām, jo pēdējās dienās ir bloķēti "Starlink" termināļi.
"Ienaidniekam frontēs nav problēmu, ienaidniekam jau ir katastrofa. Visa karaspēka pārvalde ir gar zemi. Daudzos rajonos ir apturētas uzbrukuma operācijas," sociālajā tīklā "Facebook" raksta Beskrestnovs.
Prezidents paziņoja, ka Kijiva jau no paša sākuma ir bijusi gatava pamieram, taču Krievijai tam ir jāpiekrīt. Visi pamiera nosacījumi, pēc viņa teiktā, ir izklāstīti 20 punktu plānā.
Valsts vadītājs uzsvēra, ka Ukrainai galvenais jautājums ir drošības garantiju sniegšana, galvenokārt no Amerikas Savienoto Valstu puses.
❗️First, security guarantees must be signed — to create a de-escalation atmosphere and strengthen Ukraine, — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 5, 2026
The President stated that Kyiv has been ready for a ceasefire from the very beginning, but Russia must agree to it. All the conditions for a ceasefire,… pic.twitter.com/iEEsrJRwXd
Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas tiesai krimināllietu pret kādu elektriķi par spiegošanu Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) uzdevumā.
Kā teikts apsūdzībā, ideoloģisku motīvu vadīts, Latvijas pilsonis ieguva un nodeva GRU ziņas par aviācijai izmantojamu privātu infrastruktūru Latvijas teritorijā, piemēram, lidlauku "Spilve", NATO sabiedroto spēku klātbūtni valstī un dažādām aizsardzības nozares aktualitātēm. Tāpat persona GRU nodeva ziņas par Latvijas sabiedrības noskaņojumu, sniegto atbalstu Ukrainai, informēja prokuratūra.
Krievija no gūsta Ukrainā atguvusi 157 karavīrus un apmaiņā pret tiem atbrīvojusi 157 Ukrainas armijas karavīrus, paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.
Par gūstekņu apmaiņu šodien ziņoja arī ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš vada ASV delegāciju trīspusējās sarunās Abū Dabī. Viņš sociālajā tīklā "X" rakstīja, ka tiks apmainīti 312 cilvēki. Vairāk lasi šeit.
157 Ukrainians are back from Russian captivity.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 5, 2026
Soldiers from the Armed Forces, National Guard, Border Guard, and civilians. Most held since 2022.
"Without the resolve of our warriors, such exchanges would be impossible," President Zelenskyy said, adding that every… pic.twitter.com/pwPEIvUVke
Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju sarunu otrā kārta Abū Dabī ceturtdien noslēgusies, un Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs paziņojis, ka sarunas bijušas "patiesi konstruktīvas".
Budanovs arī pateicies ASV un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) par kvalitatīvo sarunu organizāciju un starpniecību.
Iepriekš ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs sociālās saziņas platformā "X" izteicies, ka sarunas bijušas "detalizētas un produktīvas", taču atzinis, ka priekšā vēl daudz darba.
"Apspriešana tiks turpināta, un tuvākajās nedēļās sagaidāms tālāks progress," piebildis Vitkofs.
Krievija sarunas pagaidām nav komentējusi.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



