TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu

Ukrainas Aizsardzības spēki sekmīgu triecienoperāciju rezultātā no Krievijas okupācijas karaspēka atbrīvojuši Odradnes ciemu Harkivas apgabala Dvoričnas rajonā. Ukrainas 129. atsevišķā smagā mehanizētā brigāde veikusi mērķtiecīgus triecienus, pilnībā iztīrot meža joslas un izsitot pretinieku no nocietinātajiem atbalsta punktiem.

Raksturojot pašreizējo situāciju frontē, militārais eksperts Dmitro Žmailo norādīja, ka vērā ņemamu panākumu trūkums Krievijas armijas rindās sāk izraisīt niknumu un izmisumu. Viņš vērsa uzmanību uz izmaiņām pretinieka dzīvā spēka zaudējumu dinamikā.

Pēc Žmailo sniegtajiem datiem, 2024. gada nogalē Krievijas karaspēka vidējais pavirzīšanās ātrums sasniedza aptuveni 45 kvadrātkilometrus diennaktī, zaudējot vidēji 16 karavīrus uz katru ieņemto kvadrātkilometru. Patlaban okupantu uzbrukuma temps ir krasi palēninājies un kritīsies līdz diviem trīs kilometriem diennaktī, taču Krievijas spēku zaudējumi ir katastrofāli pieauguši, pārsniedzot pat 300 karavīru uz katru šādu posmu.

Krievijas Ārlietu ministrija turpina aktīvi slavināt Vladimira Putina pieteikto raķeti, taču Rietumvalstu līderi un aizsardzības resori Krievijas raķešu kompleksa „Sarmat” izmēģinājumus ir pilnībā ignorējuši.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņojis, ka Krievija turpinās demonstrēt savas spējas stratēģiskā bruņojuma jomā, lai „atvēsinātu karstās galvas” Rietumos.

Amatpersona brīdināja, ka jebkādiem mēģinājumiem „pārbaudīt Krievijas izturību” būšot nopietnas sekas, uzsverot, ka esošās aizsardzības sistēmas nespēšot tam likt šķēršļus.

Iepriekš Krievijas Stratēģisko raķešu spēku komandieris Sergejs Karakajevs ziņoja par sekmīgu „Sarmat” izmēģinājumu.

Krievijas amatpersonas un valsts kontrolētie mediji šos izmēģinājumus komentējuši īpaši aktīvi, pasniedzot „Sarmat” kā vienu no pasaulē jaudīgākajām raķetēm. Zīmīgi, ka Rietumvalstu līderi un aizsardzības resoru pārstāvji uz Maskavas paziņojumiem par šiem izmēģinājumiem publiski nav reaģējuši.

Kopš pērnā gada decembra Krievijas karaspēks tur faktiski bloķētu okupēto Olešku pilsētu Hersonas apgabalā. Visi pievedceļi ir mīnēti un atrodas pastāvīgā ugunskontrolē, liedzot civiliedzīvotājiem iespēju evakuēties, liecina jaunākā informācija no notikumu vietas.

Kā norāda brīvprātīgie, galvenais ceļš, kas ved ārā no pilsētas, ir nosēts ar transportlīdzekļu vrakiem, kas palikuši pēc neveiksmīgiem iedzīvotāju bēgšanas mēģinājumiem. Ukrainas varas iestādes nepārtraukti cenšas organizēt humāno koridoru cilvēku glābšanai, taču pagaidām šie centieni bijuši nesekmīgi.

Pēc pilsētas militārās administrācijas datiem, patlaban Oleškos, kas kļuvuši dzīvībai nepiemēroti, joprojām atrodas ap 2000 civiliedzīvotāju, tostarp 47 bērni. Pirms pilna mēroga iebrukuma pilsētā dzīvoja aptuveni 24 000 cilvēku. Savukārt brīvprātīgā Ksenija Arhipova, kura koordinē pārtikas piegādes un palīdz iedzīvotājiem evakuēties, lēš, ka reālais cilvēku skaits pilsētā nepārsniedz 1700 līdz 1800.

Arhipova kopš 2025. gada rudens uztur pilsētā bojāgājušo reģistru. Pēc viņas aprēķiniem, šajā laika posmā dažādu iemeslu dēļ – no sala, bada, dronu triecieniem un nošaušanas – dzīvību zaudējuši vairāk nekā 300 cilvēku.

Vienlaikus vietējie iedzīvotāji ziņo par vīriešu pazušanu. Tiek pieļauts, ka okupācijas spēki viņus aiztur vai piespiedu kārtā nosūta karot.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 348 790 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1170 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 938 tankus, 24 578 bruņutransportierus, 42 215 lielgabalus un mīnmetējus, 1790 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1384 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 352 helikopterus, 1410 sauszemes robotizētos kompleksus, 295 454 bezpilota lidaparātus, 4628 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 97 118 automobiļus un autocisternas, kā arī 4196 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas armija Donbasā cenšas atgriezties pie kombinētiem uzbrukumiem, kuros aktīvi iesaista smago bruņutehniku un tā dēvēto „lielgabalu gaļu”. Uz to norāda militāri politiskais eksperts Dmitro Sņegirjovs.

„Acīmredzami tas ir tīri politisks lēmums – maksimāli palielināt sadursmju skaitu Pokrovskas virzienā. Krievijas diktatoram iekšējam tirgum ir jāpārdod kaut kādas tā dēvētās uzvaras. Tāpēc, visticamāk, atkal tiks plaši izmantota „lielgabalgaļas triecienu” jeb tā dēvēto banzai uzbrukumu taktika, mēģinot ar kvantitāti pārraut ukraiņu aizstāvju pozīcijas,” uzskata analītiķis.

Eksperts skaidroja, ka iepriekš pretinieks galvenokārt paļāvās uz mazām kājnieku trieciena grupām, taču patlaban vērojamas krasas pārmaiņas – pāreja uz jauktiem uzbrukumiem ar lielu smagā bruņojuma piesaisti. Turklāt Krievijas komandierus nemulsina fakts, ka bruņutehnika bieži tiek iznīcināta, vēl pirms tā sasniegusi frontes pirmo līniju.

Krievijas diktatora Vladimira Putina tuvākajā lokā pastāv reāls apvērsuma risks, un Kremļa saimnieks to skaidri apzinās, intervijā ukraiņu žurnālistam Vasilijam Golovanovam videoplatformā „YouTube” paziņojis politisko tehnoloģiju eksperts Mihails Šeitelmans.

Eksperts pieļāva, ka par nākamo „otro Prigožinu” varētu kļūt bijušais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, taču vienlaikus norādīja, ka scenārijus par Putina gāšanu varētu apsvērt daudz plašāks personu loks no Krievijas prezidenta tiešās elites.

Šeitelmans vērsa uzmanību uz to, ka Krievijā patlaban saasinās iekšējās pretrunas, par ko liecina publiskas pret Putinu vērstas retorikas parādīšanās dažādās sabiedrības grupās, tostarp starp tā dēvētās stingrās līnijas piekritējiem.

Pēc analītiķa vērtējuma, pēdējā laikā Krievijā ieviestie drastiskie drošības pasākumi ir saistīti nevis ar ārējiem draudiem, bet gan tieši ar iekšējiem riskiem, kas briest pašā politiskajā elitē. Viņš arī atsevišķi izcēla tendenci, ka valstī arvien pamanāmāki kļūst kritiski paziņojumi pašreizējās varas virzienā, kurus atļaujas izteikt pat prokarojošo aprindu pārstāvji.

Krievijas karš pret Ukrainu sniedz Pekinai unikālu iespēju reālos kaujas apstākļos testēt savas jaunākās tehnoloģijas un militāros izstrādājumus, tāpēc Ķīna nav ieinteresēta tūlītējā konflikta izbeigšanā. Tāpat Pekina izmanto situāciju, lai ekonomiski pakļautu Krieviju, intervijā „Ukrainas Radio” paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku 429. atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes „Ahillejs” komandieris Jurijs Fedorenko.

Komentējot neseno ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sī Dzjiņpina tikšanos, virsnieks pauda skepsi, ka abas lielvalstis būtu nopietni apspriedušas kara izbeigšanu. Pēc Fedorenko teiktā, Ķīna patlaban gūst milzīgu labumu no karadarbības Ukrainā, jo tā kalpo par poligonu Pekinas militārajai industrijai.

„Ķīna tehnoloģiskā ziņā ir ļoti spēcīga, un tai ir nepieciešams kaut kur testēt visu saražoto bruņojumu. Atgriezenisko saiti no Ukrainas viņi saņem nevis oficiālā starpvalstu līmenī, bet gan tehnisku risinājumu veidā, kad mēs iepērkam komponentes droni sistēmām. Viņi analizē, kādā daudzumā un kādiem mērķiem tās tiek izmantotas. Turklāt Ķīnai ir tiešais tirgus – Krievijas Federācija, kurai tiek sūtīta gan tehniskā dokumentācija, gan gatavā produkcija,” skaidroja komandieris.

Tāpat Fedorenko uzsvēra, ka Pekina ir ieinteresēta Krievijas kā novājinātas valsts pastāvēšanā, lai turpinātu tās dabas resursu izmantošanu. „Viņi uz 99 gadiem ir iznomājuši milzīgas Krievijas teritorijas. Šī zeme faktiski vairs nepieder Krievijai. Tā tiks maksimāli integrēta Ķīnas sabiedrībā un nākotnē kļūs par Pekinas aktīvās aizsardzības zonu. Papildus tam tie ir lēti resursi: meži, Sibīrijas zelts, sudrabs, urāns un nafta,” norādīja virsnieks, piebilstot, ka Ķīna turpinās nodrošināt Maskavu ar „tehnoloģisko dopingu”, lai tā spētu turpināt karu.

Tomēr komandieris pieļāva, ka situācija var mainīties, ja Ukraina ar dronu un raķešu triecieniem spēs nodarīt Krievijai stratēģiskus zaudējumus aizmugurē. Krievijas sabrukuma gadījumā Ķīna ātri pārorientētos – pārņemtu iznomātās teritorijas un pēc tam censtos attīstīt pragmatiskas ekonomiskās attiecības gan ar Ukrainu, gan Eiropas Savienību.

Ukraina naktī uz svētdienu veikusi dronu triecienu Maskavai un Maskavas apgabalam, kas bijis viens no lielākajiem kopš Krievijas izvērstā pilna mēroga kara sākuma, vēsta "Radio Brīvība".

Varasiestādes ziņo par trim bojāgājušajiem un vairāk nekā desmit ievainotajiem, un vairākās vietās, arī Šeremetjevas starptautiskajā lidostā, pēc dronu triecieniem un atlūzu nogāšanās izcēlušies ugunsgrēki.

Zeļenogradā, kas administratīvi ietilpst Maskavā, triecienā cietis tehniskais parks "Elma", platformā "Telegram" vēsta kanāls "Astra".

Šeremetjevas lidostas teritorijā izcēlās ugunsgrēks. Atlūzas nokritušas tālu no termināļa ēkas.

Atlikta vai pārcelta vairāk nekā 100 lidmašīnu ielidošana un 100 izlidošana, vēsta tīmekļa medijs RBK.

Arī Vnukovas lidostā atcelti vai atlikti aptuveni 100 reisi.

Maskavas apgabalā dronu triecienos cietušas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, arī Himkos, Istrā un Krasnogorskā, kā arī pašā pašā Maskavā Mihailova ielā.

Kā vēsta varasiestādes, Maskavas apgabalā dronu triecienos dzīvību zaudējuši trīs cilvēki - viens Himkos un divi Mitiščos.

Zeļenogradā noticis arī dronu trieciens naftas pārstrādes rūpnīcai.

Sprādzieni bija dzirdami arī Maskavas centrā.

Maskavas apgabalā veikts trieciens Solņečnogorskas naftas pārkraušanas stacijai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītajā nedēļā brīdināja, ka Ukraina noteikti atbildēs uz 13. un 14. maija Krievijas masveida dronu un raķešu triecieniem. To gaitā Kijivā tika nogalināti vairāk nekā 20 cilvēki.

Krievijas militārā agresija no Baltkrievijas teritorijas kļūs par reālu apdraudējumu tikai tad, kad pie Ukrainas robežas tiks sakopots vismaz 15 000 karavīru liels militārais grupējums. Patlaban šis frontes virziens ir relatīvi drošs, un situācija tajā nevar mainīties vienas nakts laikā, intervijā  paziņojis Ukrainas militārais analītiķis Ivans Stupaks.

Komentējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojumu par Maskavas mēģinājumiem ievilkt Baltkrieviju karā, Stupaks uzsvēra, ka pašlaik kaimiņvalsts teritorijā nav izvietots Krievijas uzbrukuma grupējums.

„Pēc mana vērtējuma, minimālais Krievijas karavīru skaits, kas varētu radīt draudus Ukrainai un ko sāktu pulcēt pie robežām, ir aptuveni 5000. Ja šis skaitlis ir mazāks vai vienāds, uzskatu, ka apdraudējuma noteikti nav. 5000 cilvēku – tas [šādā karā] nav nekas. Taču, kad tur savācas 15 000 līdz 20 000, tad gan ir pamats celt trauksmi, jo tas patiešām ir milzīgs spēks,” skaidroja eksperts.

Analītiķis atgādināja, ka 2022. gadā Kijivas apgabalā no Baltkrievijas teritorijas ielauzās aptuveni 46 000 līdz 47 000 Krievijas karavīru. Pagaidām šāda spēku koncentrācija Baltkrievijā noteikti nav vērojama.

Vienlaikus Stupaks vērsa uzmanību uz to, ka jauna trieciengrupējuma izveidošana nevarētu palikt nepamanīta. „Lai pārsviestu šādu cilvēku daudzumu, ir nepieciešami vairāki mēneši. Pirms pilna mēroga iebrukuma krievi savu karaspēku uz Baltkrieviju pārvietoja, šķiet, pusgadu. Pēc tam sekoja noteikti treniņi un vienību sadarbības atstrādāšana. Tas nenotiek viena mēneša laikā,” viņš uzsvēra.

Okupētajā Krimā sestdien, 16. maijā, uz gandrīz 11 stundām tika pilnībā slēgta satiksme pa Krimas tiltu virzienā no Kerčas uz Krievijas teritoriju. Lai gan okupācijas varasiestādes slēgšanas iemeslus oficiāli neatklāj, incidents sakritis ar masveida bezpilota lidaparātu uzbrukumu reģionam.

Atsaucoties uz Krievijas propagandas aģentūru „RIA Novosti”, satiksmes ierobežojumi tikuši ieviesti „drošības apsvērumu dēļ”.

Tilta bloķēšanas dēļ tika aizkavēti 12 pasažieru vilcieni. Atsevišķi vilcienu sastāvi dīkstāvē pavadīja pat septiņas līdz astoņas stundas, līdz sestdien ap plkst. 13.00 satiksme beidzot tika atjaunota.

Lai gan tilta slēgšanas tiešie cēloņi oficiāli netiek komentēti, Krievijas Aizsardzības ministrija iepriekš paziņoja, ka naktī uz sestdienu un rīta stundās Krievijas teritorijai, tostarp okupētajai Krimai, uzbrucis 151 bezpilota lidaparāts. Tiek pieļauts, ka satiksmes apturēšana bijusi tieši saistīta ar Ukrainas bruņoto spēku mēģinājumiem dot triecienu šim stratēģiski un loģistiski svarīgajam objektam.