TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti mēģina "apiet un iefiltrēties" Harkivas apgabala Volčanskā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 2, 2026
Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Kaja Kallasa pirmdien noraidījusi aicinājumus izveidot Eiropas mēroga armiju, brīdinot, ka tas varētu būt ārkārtīgi bīstami.
Starp NATO valstīm pieaudzis saspīlējums pēc ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem sagrābt Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi, un Eiropā ar jaunu sparu atsākušās diskusijas par savas drošības stiprināšanu.
"Tie, kas saka, ka mums ir vajadzīga Eiropas armija, iespējams, (..) to nav praktiski pārdomājuši," norādīja Kallasa. "Ja jūs jau esat NATO sastāvdaļa, tad nevarat izveidot atsevišķu armiju," viņa piebilda.
Makijivkā izveidojies komunālais kolapss: bedres, kas "remontdarbu" laikā tika atstātas uz pusgadu, pārvērtušās par masveida katastrofu.
Okupētajā Makijivkā (Doneckas apkaimē) valda pilnīgs komunālo pakalpojumu sabrukums, raksta sociālo tīklu lietotāji. Bedres dzīvojamo māju pagalmos tika izraktas vēl vasarā un pamestas. Rudenī tās netika aizbērtas, ziemā – neizolētas, un tagad, salā līdz −20 grādiem, atklātās caurules ir aizsalušas, atstājot veselus kvartālus bez normālas apkures un ūdensapgādes. Kolapss ir iestājies bez neviena trieciena – to okupācijas administrācija ir noorganizējusi pati. Vairāk lasi šeit.
Krievijas karavīrs uz kruķiem nokļuva Ukrainas FPV drona tēmēklī.
❗️A 🇷🇺Russian soldier on crutches in the sights of a 🇺🇦Ukrainian FPV drone pic.twitter.com/Hd07dVvf8b
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 2, 2026
"Ja būs apdraudēta pašas valsts eksistence, nevienam nevajadzētu šaubīties, ka Krievija tos izmantos," paziņoja Dmitrijs Medvedevs.
🚨Kremlin straight talk: Russia is ready to go nuclear
— NEXTA (@nexta_tv) February 2, 2026
“If it comes down to the very fate of the country, no one should have any doubt that Russia will use it,” Dmitry Medvedev declared. pic.twitter.com/H4KqKxhOdB
Vicinādams granātu, viņš sūdzējās par savu komandieri, kurš bija draudējis viņu piesiet pie koka.
Cik vēl tādi paši kā viņš atgriezīsies?
💊A member of Putin’s “new elite” returned from the front — and took hostages in a store
— NEXTA (@nexta_tv) February 2, 2026
Waving a grenade, he complained about his commander, who had threatened to tie him to a tree.
How many more like him will come back? pic.twitter.com/PmnU246a7o
Gaisa spēku pulkvedis atzīmēja, ka Krievijas armija jau sen ir pētījusi Ukrainas un ārvalstu tehnoloģijas, izmantojot tās kaujas laukā pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
"Shahed" bezpilota lidaparāti Ukrainai ir bijusi ilgstoša problēma; ir daudz veidu, kā modernizēt Irānā ražotos Krievijas armijas dronus. Tas ietver ne tikai satelīta internetu, izmantojot "Starlink" termināļus. Okupanti arī izveido bezpilota lidaparātu vadības kanālus, izmantojot SIM kartes vai modemus, taču tieši "Starlink" izmantošana rada vislielākos draudus.
"Es atceros, ka pirmais "Shahed" ar "Starlink" termināli tika pamanīts pirms sešiem mēnešiem," sacīja Ukrainas Bruņoto spēku sakaru departamenta vadītājs Jurijs Ihnats. Pulkvedis atgādināja, ka, neskatoties uz Krievijas apzīmējumiem "Geran 1" un "Geran 2", šie droni joprojām ir Irānas izstrādāti "Shahed"-131 un "Shahed"-136. Lielākā daļa no tiem joprojām izmanto vecākas vadības sistēmas un mērķē uz noteiktām koordinātām, taču, izmantojot "Starlink", tie var sasniegt pat Kijivu. Mediju avots skaidri norādīja, ka, lai sakautu Krievijas dronus, Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir jāpārņem ienaidnieka taktika. "Mums ir jāpēta ienaidnieka attīstība, jāpārņem tā un jāuzlabo; mums tā jāpārspēj," uzsvēra virsnieks.
Zelenskis parakstījis dekrētu, ar kuru ievieš sankcijas pret uzņēmumiem, kas apkalpo Krievijas tankkuģu floti un transportē sankcijām pakļautu naftu.
Jaunas sankcijas tika noteiktas arī pret Kremļa propagandistiem un noziedzniekiem, kas iesaistīti kiberuzbrukumos pret Ukrainu un tās partneriem.
Turklāt pagājušajā nedēļā ES sinhronizēja Ukrainas sankcijas pret sešiem Krievijas propagandistiem tās jurisdikcijā.
❗️Zelenskyy signed a decree introducing sanctions against companies that service the Russian tanker fleet and transport sanctioned oil.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 2, 2026
New sanctions were also imposed against Kremlin propagandists and criminals involved in cyberattacks against Ukraine and our partners.
In… pic.twitter.com/g4Nl1Gwmh9
SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" janvāra pēdējā darba dienā ir atlaidusi teju 50 darbinieku - Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu.
Slimnīcā komentē, ka darba tiesisko attiecību izbeigšana ar darbiniekiem ir tieši saistīta ar Nacionālās drošības likuma prasībām, kas regulē kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Minētā norma paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nedrīkst tikt nodarbināti A, B un C kategorijas kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja darbs ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Šāda nodarbinātība ir pieļaujama tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju.
"Daugavpils reģionālā slimnīca" ir kritiskās infrastruktūras objekts, līdz ar to iestādei ir pienākums nodrošināt normatīvo aktu prasību izpildi nacionālās drošības jomā.
Ramzana Kadirova un viņa iespējamā pēcteča veselības problēmas apdraud Kremļa kontroli pār Čečeniju. Maskavai kara laikā ar Ukrainu varētu trūkt resursu, lai izbēgtu no krīzes, vēsta "The Financial Times"
Laikraksts "The Financial Times" ziņo, ka nopietnas veselības problēmas Čečenijas līderu vidū apdraud Kremļa ilgtermiņa plānus un personīgi Putina plānus reģionā. Ramzans Kadirovs, kurš gandrīz 20 gadus stingri kontrolē Čečeniju, ir smagi slims. Arī viņa iespējamais pēctecis, 18 gadus vecais dēls Ādams, ir aizgājis no politikas pēc tam, kad autoavārijā guva nopietnus ievainojumus. Tā rezultātā ir apšaubīta visa varas nodošanas shēma, kas bija Maskavas stabilitātes pamatā. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



