TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas Federācijas padomes spīkere Matvijenko prātuļo par Zelenska nolaupīšanu

Kopš pulksten 5:00 turpinās kārtējais Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu vilnis Ustjlugas ostai Ļeņingradas apgabalā.

Tika veikts trieciens pa vienu no "Kaļibr" raķešu bāzes kuģiem, ko okupanti izmantoja uzbrukumiem Ukrainai. Kuģis mēģināja izmantot savu pretgaisa aizsardzību, taču tas netraucēja droniem trāpīt mērķī.

Naktī uz 6. aprīli Ukrainas bruņoto spēku bezpilota sistēmu spēki netālu no Novorosijskas trāpīja Krievijas "Admiral Makarov" klases fregatei. Trieciens tika veikts arī urbšanas platformai "Sivash". Operāciju apstiprināja Ukrainas bruņoto spēku bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi (Madjārs). Saskaņā ar pieejamo informāciju, attiecīgā fregate ir "Kaļibr" spārnoto raķešu nesējkuģis. Uzbrukuma laikā kuģis mēģināja izmantot pretgaisa aizsardzību, taču tas netraucēja Ukrainas bezpilota lidaparātiem trāpīt mērķī. Bojājumu apmērs tiek noteikts. Vairāk lasi šeit.

Krievu lidrobota uzlidojumā satiksmes autobusam Nikopolē nogalināti trīs cilvēki, bet 12 guvuši ievainojumus, paziņojis Dnipropetrovskas apgabala administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.

Sprādziens noticis brīdī, kad autobuss piebrauca pie pieturas, tāpēc cietušie ir gan starp tiem, kas atradās salonā, gan starp tiem, kas stāvēja pieturā.

Hanža norādījis, ka tas nav bijis nejaušs trāpījums, bet apzināts terors pret civiliedzīvotājiem.

Naktī uz otrdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 110 uzbrukuma lidrobotus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 77 no krievu lidrobotiem.

Fiksēts 31 uzbrukuma lidrobotu trāpījums 14 apkaimēs. Vēl deviņās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Rumānijā diviem Ukrainas pilsoņiem izvirzītas apsūdzības par mēģinājumu veikt diversiju pēc Krievijas izlūkdienestu pasūtījuma, vēsta tīmekļa izdevums "Balkan Insight".

Saskaņā ar Rumānijas organizētās noziedzības un terorisma izmeklēšanas pārvaldes (DIICOT) datiem aizdomās turamie 2025. gada oktobrī Ukrainas kurjerpasta "Nova Post" nodaļā Bukarestē nogādājuši divas paciņas ar sprāgstvielām.

Pastāvēja reāli draudi, ka nodaļā izcelsies ugunsgrēks. Ņemot vērā to, ka "Nova Post" nodaļa atrodas septiņstāvu dzīvojamā nama pirmajā stāvā blīvi apdzīvotā Bukarestes centra rajonā, tas radīja nacionālās drošības apdraudējumu, norāda izmeklētāji.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 305 470 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 841 tanku, 24 364 bruņutransportierus, 39 562 lielgabalus un mīnmetējus, 1722 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1340 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 223 341 bezpilota lidaparātu, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 87 862 automobiļus un autocisternas, kā arī 4115 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Pirmdienas vakarā Krievijā pārstājušas darboties banku, sakaru operatoru, satelītu uzņēmumu un citu organizāciju vietnes, ziņo lietotnes "Telegram" kanāls "Sboi.rf", kas seko tīmekļa pakalpojumu darbībai.

Ar ko šīs problēmas saistītas, pagaidām nav zināms.

Krievija nodevusi Irānai detalizētu informāciju par 55 enerģētikas objektiem Izraēlā, atsaucoties uz avotiem, ziņo laikraksts "The Jerusalem Post".

Ziņojumā, kurā aprakstīta padziļināta sadarbība starp Maskavu un Teherānu, apmainoties ar izlūkošanas informāciju, norādīts, ka tas dod Irānai iespēju veikt augstas precizitātes triecienus Izraēlas energosistēmai.

Pirmā līmeņa mērķi ir ģenerācijas objekti, kuru iznīcināšana paralizētu valsts energosistēmu. Ziņojumā atsevišķi izcelta termoelektrostacija "Orot Rabin".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 5. aprīlī Damaskā tikās ar Sīrijas prezidentu Ahmedu al Šarā, uzsverot abu valstu interesi stiprināt drošības sadarbību un dalīties militārajā pieredzē. Sarunās tika apspriesta arī situācija reģionā un Krievijas karš Ukrainā. Zelenskis norādīja, ka abas puses vienojušās attīstīt sadarbību, lai veicinātu drošību un radītu jaunas attīstības iespējas, kā arī pateicās par atbalstu Ukrainai.

Tikšanās laikā īpaša uzmanība pievērsta arī pārtikas drošībai, uzsverot Ukrainas lomu kā uzticamam pārtikas piegādātājam. Puses apsprieda iespējas stiprināt sadarbību, lai uzlabotu piegādes reģionā, kā arī risināt enerģētikas un infrastruktūras izaicinājumus. Vizītes ietvaros Zelenskis piedalījās arī trīspusējās sarunās formātā Ukraina–Sīrija–Turcija, kur tika apspriesti aizsardzības, enerģētikas un reģionālās drošības jautājumi.

Vizīte ir daļa no plašākas Ukrainas diplomātiskās aktivitātes Tuvajos Austrumos. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiga apstiprināja, ka tuvākajā laikā tiks atjaunota abu valstu vēstniecību darbība. Puses arī pārrunāja tirdzniecības, loģistikas un jūras sadarbības iespējas, uzsverot, ka savstarpējā tirdzniecība jau būtiski pieaugusi. Ukraina plāno ilgtermiņā paplašināt sadarbību reģionā, tostarp aizsardzības un infrastruktūras jomā, piedāvājot savu pieredzi arī kritiskās infrastruktūras aizsardzībā un jūras tirdzniecības drošībā.

Ukraina prognozē, ka 2025./2026. tirdzniecības gadā cukura ražošana samazināsies par vairāk nekā ceturtdaļu, sasniedzot aptuveni 1,3 miljonus tonnu. Kā norāda Ukrainas Agribiznesa klubs, galvenais iemesls ir Eiropas Savienības tirdzniecības ierobežojumi un grūtības piekļūt citiem eksporta tirgiem. Lauksaimnieki samazinājuši cukurbiešu sējumu platības par vairāk nekā piektdaļu, lai gan ražība nedaudz pieaugusi, pateicoties labvēlīgiem laikapstākļiem.

Vienlaikus paredzams arī eksporta kritums – līdz aptuveni 505 tūkstošiem tonnu. Būtiski mainījusies eksporta struktūra: Eiropas Savienības īpatsvars strauji samazinājies, bet lielāka nozīme pieaugusi Āfrikas un Tuvo Austrumu tirgiem. Iekšējais patēriņš Ukrainā arī samazinās, taču esošie krājumi un ražība ļaus nodrošināt vietējo pieprasījumu un saglabāt eksportu.

Pašreizējais kritums seko pēc rekordliela eksporta 2024. gadā, kad augstās pasaules cenas un stabila ostu darbība ļāva Ukrainai sasniegt augstākos rādītājus pēdējo desmitgažu laikā. Tomēr situācija mainījās pēc ES tirdzniecības preferenču beigām un pieprasījuma samazināšanās Eiropā. Papildu spiedienu rada arī globālais cukura pārpalikums un cenu kritums, kā arī Eiropas ražotāju bažas par lēta importa pieaugumu, kas nākotnē var vēl vairāk ietekmēt gan Ukrainas, gan ES cukura nozari.