TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti mēģinājuši pārraut robežu uz ziemeļaustrumiem no Harkivas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas "elite" izmanto valsts pārvaldītos medijus, lai mēģinātu sasniegt diktatoru Vladimiru Putinu un piespiest viņu izbeigt karu pret Ukrainu, apgalvo Z patriots Maksims Kalašņikovs.
Kremlim lojālie valsts mediji Krievijā negaidīti ir sākuši ziņot patiesību par valsti apdraudošo ekonomisko katastrofu. Tā vietā, lai stāstītu par to, ka viss tiek kontrolēts, propaganda ir pārgājusi panikas režīmā. Tas ir skaidrs pierādījums noskaņojumam, kas valda Krievijas "elites" vidū.
Tā savā blogā raksta pazīstamais krievu Z blogeris Maksims Kalašņikovs. Viņš pievērsa uzmanību rakstam valdību atbalstošajā izdevumā "Moskovskij Komsomolets", kurā apgalvots, ka Krievijas budžeta deficīts šogad varētu sasniegt rekordlielu 10 miljardu rubļu līmeni. Tas ir ļoti nopietns rādītājs, uzskata Kalašņikovs. Vairāk lasi šeit.
Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirvos noliedzot negadījumu, kurā iesaistīts Ādams Kadirovs. Līderis cenšas radīt ilūziju par stabilitāti savā republikas vadībā un mantinieka klātbūtni.
9. februārī, vairāk nekā trīs nedēļas pēc negadījuma Groznijā, kurā bija iesaistīts Ādams Kadirovs, Čečenijas vadītājs notikušo nosauca par "safabricētu stāstu", kas kļuva par "pirmo ziņu pasaules vēstīs". Vairāk lasi šeit.
Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka vēlas iesaistīt Eiropas partnerus dialoga atjaunošanā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Makrons pagājušajā nedēļā uz Maskavu nosūtīja savu padomnieku. Tā bija pirmā šāda veida tikšanās kopš 2022. gada februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā.
"Ko es ieguvu? Apstiprinājumu tam, ka Krievija šobrīd nevēlas mieru," intervijā vairākiem Eiropas laikrakstiem norādīja Makrons. "Bet galvenokārt mēs esam atjaunojuši šos sarunu kanālus tehniskā līmenī," viņš piebilda.
Ukrainas smagais "Baba Jaga" tipa drons iznīcina Krievijas 5 cilvēku kājnieku grupu Sumu virzienā.
Ģenerālis un Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Guruļovs paziņoja, ka Telegram un YouTube palēnināšana ir daļa no Krievijas cīņas ar NATO, apgalvojot, ka pilsoņiem tas ir jāpacieš. Lietotāji jau ziņo par pakalpojumu pārtraukumiem, savukārt Krievijas varas iestādes oficiāli noliedz gatavošanos pilnībā bloķēt ziņojumapmaiņas programmu.
Clown circus. Russian lawmaker Andrey Gurulyov said slowing Telegram and YouTube is part of Russia’s fight with NATO, claiming citizens must endure it. Users are already reporting service disruptions, while Russian authorities officially deny preparing to block the messenger… pic.twitter.com/SFtGQVvNaA
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 10, 2026
Jau otro dienu pēc kārtas krievi masveidā sūdzas par ziņojumapmaiņas lietotnes "Telegram" darbības traucējumiem.
Iepriekš "Roskomnadzor" jau bija bloķējis "WhatsApp", "FaceTime" un "Snapchat".
❗️In 🇷🇺Russia, they have started restricting Telegram’s operation.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 10, 2026
For the second day in a row, Russians are massively complaining about malfunctions in the messenger.
Earlier, Roskomnadzor had already blocked WhatsApp, FaceTime, and Snapchat. pic.twitter.com/OQBphd6DJ6
Krievijas avoti apraksta sīvas kaujas netālu no Huļaipoles, apgalvojot, ka ir atvairīti vairāki Ukrainas uzbrukumi. Viņi norāda, ka 225. triecienpulks joprojām ir aktīvs, kaujas turpinās Ternuvatē, kur, kā ziņots, Ukrainas spēki ir izlauzušies cauri, un sakaru problēmas ietekmē operācijas. "Situācija joprojām ir sarežģīta, ienaidnieks virzās uz priekšu, un viņiem ir panākumi," viņi piebilst.
Russian sources describe heavy fighting near Huliaipole, claiming several Ukrainian assaults were repelled. They say the 225th Assault Regiment remains active, battles continue in Ternuvate where Ukrainian forces reportedly broke through, and communication problems are affecting… pic.twitter.com/HKzOhXG8AV
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 10, 2026
225. atsevišķā triecienpulka kaujinieki veica tīrīšanas operāciju Staroukrainkā un sagūstīja Krievijas karavīrus, savukārt situācija netālu esošajā Zalizņicā joprojām nav skaidra. Krievijas spēki publicēja videoierakstus, kuros, kā apgalvots, redzami Ukrainas mehanizētie uzbrukumi netālu no Dobropiļļas un Priluki tālāk uz ziemeļiem.
Eksperts Anatolijs Hrapčinskis brīdināja, ka Ukrainai trūkst pietiekami daudz radaru, lai cīnītos pret Krievijas droniem.
Šī nepilnība kļūst kritiska, jo Krievijas bezpilota lidaparāti kļūst arvien modernāki. Tie vairs nav tikai lidojoša munīcija, bet gan reāllaika platformas, kas pielāgo maršrutus.
Ukraine lacks sufficient radar to counter Russian drones, expert Anatolii Khrapchynskyi warned
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 9, 2026
This gap is becoming critical as Russian UAVs grow more advanced. They are no longer just flying munitions, but real-time platforms that adapt routes https://t.co/l3lkxKiJnV
ES pirmo reizi plāno noteikt sankcijas trešo valstu ostām, kas apkalpo Krievijas ēnu floti, ziņo "Sky News".
20. sankciju pakete ietver Kulevi ostu Gruzijā un Karimunas ostu Indonēzijā, un varētu pievienot arī bankas no Laosas, Tadžikistānas un Kirgizstānas.
The EU plans to impose sanctions for the first time on ports in third countries that service Russia’s shadow fleet, Sky News reports. The 20th sanctions package includes the ports of Kulevi in Georgia and Karimun in Indonesia, and may add banks from Laos, Tajikistan and… pic.twitter.com/W6gWz5YiPU
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 9, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



