TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pavirzījušies Volčanskā un cenšas nostiprināties pilsētas drupās

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Putins noslēdz pirmo vizīti Indijā četru gadu laikā, slavējot "privileģēto partnerību" naftas un aizsardzības jomā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija turpinās piegādāt degvielu Indijas "strauji augošajai ekonomikai", nosaucot Maskavu par uzticamu enerģētikas partneri.
⚡️ Putin wraps up first India visit in 4 years, touts 'privileged partnership' on oil, defense.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 5, 2025
President Vladimir Putin said Russia would continue supplying fuel to India's "rapidly growing economy," calling Moscow a reliable energy partner.https://t.co/y43cYMxrNs
Parādās arvien vairāk pierādījumu, ka nesenās svastiku zīmēšanas aktivitātes Francijas pilsētās, kā arī cūku galvu izvietošana Francijas mošejās ir Krievijas izlūkdienesta darbs.
Šī ir tikai nesena daļa no gadu desmitiem veca Krievijas valdības projekta, kura mērķis ir kurināt šķelšanos starp musulmaņu un ebreju kopienām.
More evidence emerges that the recent programs of painting swastikas around French cities as well as placement of pig heads at French mosques is the work of Russian intelligence.
— SPRAVDI — Stratcom Centre (@StratcomCentre) December 5, 2025
Aimed at stoking division between Muslims and Jewish communities, this is only a recent installment… pic.twitter.com/zL1xDDU7hJ
Jauna aptauja liecina, ka vairākums amerikāņu uzskata, ka piespiežot Ukrainai atdot teritoriju Krievijai vai Ukrainas armijas lieluma ierobežošana nodrošinātu Maskavai uzvaru pilna mēroga iebrukumā.
A majority of Americans believe that forcing Ukraine to cede territory to Russia, or limiting the size of Ukraine's army would be handing Moscow a victory in its full-scale invasion, according to a new poll.https://t.co/Ht07EyQjX3
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 5, 2025
2025. gada 3. decembrī ASV Senāta Apropriāciju komiteja rīkoja uzklausīšanu par tēmu "Krievijas īstenotā Ukrainas bērnu nolaupīšana", kurā piedalījās Ukrainas pārstāvji.
ASV republikāņu senators Lindsijs Greiems, kurš pazīstams ar savu aktīvo atbalstu Kijivai, paziņoja, ka kara izbeigšana Ukrainā nav iespējama, ja Krievija neatgriež visus nolaupītos Ukrainas bērnus dzimtenē. Šo paziņojumu viņš sniedza uzklausīšanas laikā ASV Senāta Apropriāciju komitejā, "Facebook" ierakstīja Ukrainas vēstniece ASV Olha Stefanišina.
Saskaņā ar Stefanišinas teikto, ASV Senāta Apropriāciju komiteja 3. decembrī rīkoja uzklausīšanu par tēmu "Krievijas īstenotā Ukrainas bērnu nolaupīšana". Uzklausīšanu vadīja senators Lindsijs Greiems. Greiems un citi dalībnieki uzsvēra, ka visu nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešana no Krievijas puses ir taisnīga miera sākumpunkts Ukrainā.
Stefanišina norādīja, ka Ukrainas bērnu nolaupīšana ir apzināta Putina režīma rīcība, kuras mērķis ir iznīcināt Ukrainas identitāti. Uzklausīšanas laikā amerikāņu senatoriem tika pastāstīts, kā Ukrainas bērni tiek pārreģistrēti Krievijā, viņiem tiek piešķirta jauna pilsonība un pakļauti ideoloģiskai indoktrinācijai, lai viņi galu galā atteiktos no savām ģimenēm un dzimtenes.
Pēc Ukrainas valdības teiktā, Krievijas okupācijas administrācija ir nelikumīgi deportējusi uz Krieviju aptuveni 20 000 Ukrainas bērnu. Tomēr faktiskais skaitlis var būt lielāks, jo pašlaik to ir grūti precīzi aprēķināt.
2023. gadā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) Hāgā izdeva aresta orderus Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un Krievijas bērnu ombudsmenei Marijai Ļvovai-Belovai apsūdzībās par nelikumīgu Ukrainas bērnu deportāciju.
Krievijas karaspēks virzās uz priekšu Volčanskā, Harkivas apgabalā, un cenšas nostiprināties pilsētas drupās.
Par to paziņoja Apvienoto spēku sakaru departamenta vadītājs Viktors Tregubovs.
"Jā, tiešām, Volčanskā notiek Krievijas virzība. Jāņem vērā, ka Volčanska būtībā ir iznīcināta pilsēta, un krievi cenšas nostiprināties tās drupās," sacīja Tregubovs.
Pēc viņa teiktā, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, Ukrainas karaspēks ieņem pozīcijas Volčanskas dienvidu un rietumu rajonos.
"Tur vienkārši nav daudz ēku, ko varētu izmantot kā jebkāda veida atbalsta punktu, tāpēc jā, diemžēl Volčanskā notiek Krievijas virzība," skaidroja pārstāvis.
Viņš piebilda, ka kauju raksturu nosaka bezpilota lidaparātu darbība.
"Pirmkārt un galvenokārt, droni, kas pastāvīgi cenšas iznīcināt kājniekus, kuri vai nu ir ierakušies pozīcijās, vai mēģina pārvietoties," atzīmēja Tregubovs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka laikapstākļi ietekmē dronu operācijas, ļaujot ienaidniekam veikt iefiltrēšanās operācijas.
"Laikapstākļi ir neliela problēma. Kāpēc krievi spēj virzīties uz priekšu? Kāpēc viņi spēj veikt iefiltrēšanās operācijas? Tāpēc, ka droni pašlaik tiek izmantoti diezgan reti, tāpēc krievi izmanto savu cilvēkresursu pārsvaru," skaidroja spīkers.
Slovēnija pievienosies PURL iniciatīvai (amerikāņu ieroču iegāde Ukrainas bruņotajiem spēkiem) un līdz gada beigām nodrošinās aptuveni 43 miljonus eiro Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, ziņo Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs.
❗️🇸🇮Slovenia will join the PURL initiative (procurement of American weapons for the Armed Forces of Ukraine) and provide approximately €43 million by the end of the year to strengthen Ukraine's air defence – 🇺🇦Ukrainian Defence Minister Shmyhal. pic.twitter.com/Jz7cmaiBBr
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 5, 2025
Aizvadītās nakts laikā tika uzbrukts Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai un Temjrukas ostai Krasnodaras novadā. Abas vietas tiek izmantotas Krievijas militāro spēku atbalstam. Ģenerālštābs piebilda, ka arī Saratovas naftas pārstrādes rūpnīca vairs neveic primārās apstrādes.
General Staff confirms Ukrainian strikes on key Russian logistics: the Syzran oil refinery and the Temryuk port in Krasnodar Krai were hit overnight. Both sites are used to support Russia’s military. They added that the Saratov refinery is also out of primary processing. pic.twitter.com/YUHix7tY6b
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 5, 2025
Krievijas prezidents Vladimirs Putins karā ir novilcis jaunu krasu robežu: Ukrainai ir jāizved savi spēki no Donbasa austrumu reģiona, pretējā gadījumā Maskava to ieņems "ar spēku", viņš brīdināja 4. decembrī.
Draudi nebūt nav jauni, taču likmes ir. Prezidents Volodimirs Zelenskis ir izslēdzis teritorijas atdošanu.
Pēc desmit gadiem, kad tika neveiksmīgi mēģināts pilnībā ieņemt Donbasu, Kremlis tagad saista jebkādu turpmāku pamieru ar Ukrainas kapitulāciju reģionā, palielinot spiedienu, kamēr Maskava cenšas pārveidot kara beigu spēli pēc saviem noteikumiem.
Russian President Putin has declared Ukraine must withdraw its forces from the eastern Donbas region, or Moscow will seize it "by force," he warned on Dec. 4.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 5, 2025
So what is Donbas? And why is Russia so obsessed with it?https://t.co/cR1CllV3C6
Lietuvas valdība nākamnedēļ izsludinās ārkārtējo situāciju saistībā ar civilās drošības apdraudējumu, ko rada kontrabandas balonu ielidošana no Baltkrievijas, piektdien paziņoja Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene.
"Lai atvieglotu kopīgo grupu darbu, eksperti ir nolēmuši, ka ārkārtējā situācija šobrīd būtu labākais risinājums. Es ieklausos viņu viedoklī, tāpēc nākamnedēļ mēs izsludināsim ārkārtējo situāciju. Ja situācija mainīsies, mēs neizslēdzam iespēju iet tālāk," piektdien žurnālistiem sacīja Ruginiene, piebilstot, ka notiek atbilstoša juridiskā pamata un dokumentu sagatavošana.
Ceturtdien notika dažādu atbildīgo dienestu tehniskā līmeņa sanāksme sacīja premjerministre, norādot, ka mobilo amatpersonu grupu darbam ir "lieliski rezultāti".
Tā rezultātā tika iznīcinātas Krievijas bruņumašīnas un kājnieki. Video filmējis krievu karavīrs.
❗️Failed 🇷🇺Russian mechanized assault on 🇺🇦Ukrainian positions. As a result, Russian armored vehicles and infantry were destroyed. The video is filmed by a Russian soldier. pic.twitter.com/XCoRBoxYHh
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 5, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



