TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 357 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1010 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 954 tankus, 24 615 bruņutransportierus, 42 751 lielgabalu un mīnmetēju, 1804 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1397 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1475 sauszemes bezpilota sistēmas, 312 035 bezpilota lidaparātus, 4687 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 99 374 automobiļus un autocisternas, kā arī 4221 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainai trūkst raķešu pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", NASAMS un IRIS-T, ko izraisa intensīvās Krievijas veiktās apšaude un ieroču piegādes grūtības, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ihnats.

"Šodien mēs atrodamies raķešu "bada maizē", jo radušās zināmas apgādes problēmas. Gaisa spēku pārstāvji pastāvīgi strādā un Ramšteinā, un citās sarunu grupās, kur mums nākas lūgt pat dažas - piecas līdz desmit - raķetes sistēmām PAC-3, NASAMS, IRIS-T un citām, jo munīcijas patēriņš ir ļoti liels," sacīja Ihnats. Iepriekš viņš runāja par pretgaisa aizsardzības līdzekļu trūkumu, saistot to ar Krievijas triecienu intensitāti ziemas periodā un uzsverot Ukrainas atkarību no Rietumu ballistisko raķešu pārtveršanas sistēmām.

Jautāts, kāpēc viņš tik atklāti runā par trūkumu, Ihnats sacīja, ka Krievija zina, cik daudz raķešu ir Ukrainai. "Krievija ļoti labi zina, cik daudz raķešu mums ir. Varbūt ne tieši pa reģioniem, bet par daudzumu, ko piegādā Rietumi, ticiet man, krievi ir labi informēti," viņš sacīja

Krievijas triecienā Odesai pirmdienas vakarā nogalināts viens cilvēks un trīs ievainoti, paziņoja pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.

Uzbrukumā cietusi pilsētas infrastruktūra, izglītības iestāde un dzīvojamās ēkas.

Viens no ievainotajiem cilvēkiem ir guvis smagus ievainojumus, atklāja Lisaks.

ASV ir gatavas būt par starpnieku konfliktā starp Krieviju un Ukrainu, paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio, komentējot Krievijas masveida triecienu Kijiivai.

"Katru reizi, kad mēs redzam šos masveida triecienus no vienas vai otras puses, tas mums atgādina, kāpēc šim briesmīgajam karam, kas ilgst ilgāk nekā Otrais pasaules karš, ir jābeidzas," pēc telefonsarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu sacīja Rubio.

"ASV ir gatavas un apņēmības pilnas darīt visu iespējamo, lai palīdzētu izbeigt šo karu, un cerams, ka kādā brīdī tāda iespēja radīsies," piebilda Rubio.

ASV vadītie centieni izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu šobrīd nonākuši strupceļā, jo Vašingtonas uzmanība pamatā pievērsta Irānas karam.

Krievija pirmdienas vakarā uzbrukusi Kramatorskas centram ar divām aviācijas bumbām "FAB-250", ievainojot 12 cilvēkus, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Ievainoto vidū ir arī astoņus gadus vecs bērns.

"Notikuma vietā strādā visi atbildīgie dienesti, turpinās meklēšanas un glābšanas operācija," pavēstīja Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Vadims Filaškins.

Pirmdienas rītā Krievija nometa uz Kramatorsku piecas "FAB-250", nogalinot divus cilvēkus un trīs ievainojot.

Ukrainas aizsardzības spēki ir laikus apzinājušies Krievijas vasaras plānus, nostiprinot aizsardzības līnijas un pastiprinot triecienus dziļi agresora teritorijā, izdevumam "Bild" pavēstījis Ukrainas armijas 7. korpusa komunikācijas nodaļas vadītājs pulkvedis Volodimirs Polovijs.

Pulkvedis uzsvēra, ka Ukraina ir laikus sapratusi pretinieka nodomus un jau nostiprinājusi savas aizsardzības līnijas, lai būtu gatava vasaras periodam.

Vienlaikus Polovijs norādīja, ka Ukraina ir ievērojami palielinājusi savas spējas dot triecienus dziļi Krievijas teritorijā. Šo uzbrukumu galvenais mērķis ir mēģinājums pārraut un sagraut ienaidnieka militārās loģistikas maršrutus.

Kā atzīmē izdevums, Ukrainas izvēlētā stratēģija dod rezultātus – pēdējo nedēļu laikā, izmantojot tālās darbības bezpilota lidaparātus, gandrīz ik dienu tiek veikti sekmīgi triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, degvielas bāzēm un citiem rūpniecības objektiem, tādējādi vājinot agresora spējas uzturēt karadarbību.

Karadarbības iznākumu Ukrainā izšķirs nevis precīzs frontes līnijas novietojums, bet gan diplomātiskie, ekonomiskie un politiskie aspekti, intervijā Vācijas izdevumam "Bild" paudis britu militārais eksperts Kīrs Džailss.

Atšķirībā no citiem analītiķiem, Džailss norāda, ka pagaidām neredz pazīmes, kas liecinātu par Krievijas gatavošanos ļoti liela mēroga vasaras ofensīvai. Turklāt eksperts uzsver, ka Maskavai jau iekarotajām teritorijām pašlaik nav izšķirošas nozīmes.

"Precīzs frontes līnijas novietojums galu galā paliek otršķirīgs kara iznākumam. Izšķiroši ir drīzāk diplomātiskie, ekonomiskie un politiskie aspekti," skaidroja Džailss.

Pēc eksperta teiktā, Krievijas galvenais mērķis ir apspiest Ukrainas pretošanās spējas. Lai to panāktu, Maskava vērš nežēlīgus triecienus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī cer panākt pastiprinātu spiedienu no Amerikas Savienoto Valstu puses pret Kijivu.

Krievijas nesenie triecieni Kijivai un spiediena palielināšana vairākos frontes sektoros varētu būt daļa no plašāka vasaras ofensīvas plāna, kura galvenais mērķis joprojām ir pilnīga Doneckas apgabala ieņemšana, vēsta Vācijas izdevums "Bild".

Kā norāda izdevums, Maskava turpina masīvus uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai, un nesen Krievijas Ārlietu ministrija izteikusi draudus par jauniem triecieniem pa Ukrainas galvaspilsētu. Neskatoties uz Ukrainas spēku izrādīto pretestību, Kremlis no sava mērķa ieņemt visu Donbasu neatkāpjas.

Austrijas militārais eksperts Markuss Reisners sarunā ar "Bild" žurnālistiem skaidroja, ka Krievija pašlaik koncentrējas galvenokārt uz austrumu frontes centrālo daļu, vienlaikus pastiprinot spiedienu Harkivas, Sumu un Zaporižjas apgabalos.

"Mērķis ir uzbrukt Ukrainai vietās, kur tās aizsardzība ir vājināta. Ukrainai jābūt spiestai pārsviest karaspēku uz ziemeļiem, lai Krievijai vēlāk būtu vieglāk uzbrukt un ieņemt Doneckas apgabalu," norādīja Reisners.

Pirmo reizi kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Kaļiņingradas lidostā izsludināts ārkārtas drošības plāns  "Paklājs" (Ковёр). Šī lēmuma dēļ lidostas darbs ir pilnībā paralizēts.  

Saskaņā ar pieejamo informāciju gaisa telpa virs pilsētas ir slēgta, kā rezultātā desmitiem pasažieru lidmašīnu ir spiestas bezpalīdzīgi riņķot debesīs, gaidot atļauju nosēsties vai norādes doties uz citām rezerves lidostām.  

Šāds režīms tiek ieviests gadījumos, kad pastāv draudi lidojumu drošībai — visbiežāk bezpilota lidaparātu vai neidentificētu objektu dēļ.  Plāna "Paklājs" darbības laikā lidosta stingri ievēro protokolu un pilnībā aptur savu darbību -  netiek veikta nedz lidmašīnu nosēdināšana, nedz to pacelšanās, faktiski apturot visu gaisa satiksmi reģionā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien parakstījis likumu, kas ļauj izmantot armiju, lai aizsargātu Krievijas pilsoņus ārvalstīs.

Kā ziņots, Krievijas Valsts dome 13. maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par iespēju izmantot bruņotos spēkus ārvalstīs, lai "aizsargātu Krievijas pilsoņu tiesības" viņu aizturēšanas vai kriminālvajāšanas gadījumos, tostarp ar starptautisku tiesu iestāžu lēmumu, kurās Krievija nepiedalās.

Likums paredz, ka armija var tikt izmantota ārpus Krievijas ar prezidenta lēmumu. Dokumentā nav norādīts, ko tieši varētu ietvert bruņoto spēku izmantošana ārvalstīs aizturēto personu aizsardzībai.