TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc dronu uzbrukuma Krimā deg svarīga naftas bāze

Saskaņā ar 13. oktobrī publicēto Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta (KIIS) aptauju tikai 25% ukraiņu uzskata, ka prezidentam Volodimiram Zelenskim vajadzētu palikt amatā arī pēc Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu beigām.

"Lai nomaksātu savus parādus, tiktu galā ar ugunsgrēka sekām, sakārtotu savu māju un atvestu savu dēlu atpakaļ no bērnunama."

Sagūstīts krievu karavīrs paskaidro, kāpēc viņš ieradās karot un nogalināt Ukrainā. Pokrovskas virzienā, Doneckas apgabalā.

Krievijai nerūp tās pilsoņi. Tad, kad viņi kļūst izmisuši, tā viņus savervē, lai dotos nogalināt ukraiņus un mirtu.

Tanku karadarbība ir atgriezusies, taču Krievijas jaunākā bruņutehnika ietriecās Ukrainas mīnās un dronos.

Krievija gandrīz gadu rūpīgi uzkrāja visus pieejamos tankus un bruņumašīnas lielai mehanizētai ofensīvai Doneckas apgabalā. Šī ofensīva tagad ir pilnībā sākusies, un tā pārvēršas par asinspirti krievu bruņutehnikai.

Tikai 9. oktobrī Ukrainas spēki iznīcināja vismaz 20 transportlīdzekļus no trīsdesmit tanku un kaujas mašīnu kolonnas, kas uzbruka netālu no Pokrovskas. Zaudējumi ir svarīgi, jo Krievija nevar aizstāt to, ko tā zaudē: valsts divas tanku rūpnīcas šogad, iespējams, ir saražojušas tikai 10 jaunus T-90M tankus.

Tas nenozīmē, ka krievi neiegūs ietekmi ap cietokšņa pilsētu Pokrovsku, kas ir viens no pēdējiem pilsētu atbalsta punktiem starp 150 000 vīru lielo Krievijas Centrālo spēku grupējumu un dvīņu pilsētām Kramatorsku un Slovjansku Doneckas rietumos.

Tas nozīmē, ka krievi dārgi maksā par jebkuru iegūto teritoriju. Un viņi zaudē daudzus no tiem tankiem un bruņumašīnu transportlīdzekļiem, kuru uzkrāšanai viņi veltīja tik daudz laika.

Vācijas ārējās izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers brīdinājis, ka Krievija jebkurā brīdī varētu pāriet no hibrīdoperācijām uz tiešu militāru konfrontāciju ar Eiropu.

Pēc viņa teiktā, Maskava jau tagad uzskata ES par "kara pusi".

Jēgers sacīja, ka Krievija sistemātiski pārbauda Eiropas robežas, grauj NATO un destabilizē kontinentu, izmantojot sabotāžu, kiberuzbrukumus un dezinformāciju.

"Eiropa dzīvo trauslā miera stāvoklī, kas jebkurā brīdī var pārvērsties atklātā konfliktā. Mums jābūt gataviem turpmākai eskalācijai," viņš uzsvēra.

BND vadītājs arī brīdināja, ka Krievija interpretē Eiropas atturību kā vājumu.

"Mūsu ienaidnieks nekad neatpūšas - un mēs jau esam apšaudē," viņš teica.

Iepriekšējie Dānijas un Vācijas izlūkdienestu novērtējumi liecināja, ka tiešs Krievijas uzbrukums ir maz ticams pirms 2029. gada, taču Jēgera jaunākās piezīmes liecina, ka Berlīne vairs neizslēdz pēkšņu scenāriju.

Tā rezultātā Krievija varētu zaudēt pusi no saviem naftas ieņēmumiem (aptuveni 80 miljardus dolāru gadā).

Saskaņā ar "Reuters" ziņām, G7 finanšu ministri izstrādā jaunus pasākumus, kuru mērķis ir iztukšot Maskavas kara budžetu, tostarp papildu tarifus valstīm, kas turpina pirkt Krievijas naftu.

Ja plāns izdosies, Krievijas naftas ieņēmumi varētu samazināties gandrīz uz pusi — no 7,3 līdz 5 miljoniem barelu dienā, radot zaudējumus aptuveni 76 miljardu dolāru apmērā gadā.

G7 mudina Saūda Arābiju un AAE palielināt ražošanu, vienlaikus mudinot Indiju un Turciju samazināt Krievijas naftas importu.

Eksperti uzskata, ka koordinēts spiediens varētu nopietni vājināt Krievijas ekonomiku un pat piespiest Putinu apturēt karu. Taču jautājums paliek: vai viņi to tiešām var īstenot?

Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Slavomirs Cenckevičs paziņoja, ka Maskava finansē hibrīduzbrukumus visā ES, izmantojot kriptovalūtu — sākot no dronu operācijām un sabotāžas līdz mēģinājumiem uzlauzt ūdensapgādes sistēmas. Viņš paskaidroja, ka šī metode palīdz Krievijas izlūkdienestiem izvairīties no maksājumu izsekošanas, vēsta "Financial Times".

Cenckevičs arī apstiprināja, ka Krievija izmanto "ēnu floti" — vecus naftas tankkuģus, kas iepriekš tika izmantoti sankciju apiešanai —, lai palaistu dronus virs Eiropas. Izlūkdienesti Polijā, Dānijā, Vācijā un Norvēģijā ir ziņojuši par līdzīgiem atklājumiem.

Varšava pastiprina kriptovalūtu tirgus uzraudzību, lai pārtrauktu Krievijas finansējumu spiegošanas tīkliem. 2023. gadā Polijas varas iestādes atmaskoja GRU aģentu grupu, kas saņēma apmaksu kriptovalūtā. Pēc Cenckeviča teiktā, Polija ar Krieviju tagad faktiski atrodas kiberkara stāvoklī.

Krievijas pilsoņi, kuriem draud deportācija no Latvijas, jo viņi nespēja apliecināt latviešu valodas zināšanas, kā arī nenokārtoja obligāto pārbaudi drošības dienestā, var veidot savu dzīvi Krievijā. Šādi Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs komentēja ziņas par to, ka 841 Krievijas pilsonim līdz 13. oktobrim ir jāpamet Latvijas teritorija. Vairāk lasi šeit.

Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers pirmdien brīdinājis, ka Krievija ir apņēmības pilna paplašināt savu ietekmes sfēru uz rietumiem un nevairīsies no militāras konfrontācijas ar NATO.

"Lai sasniegtu šo mērķi, Krievija nevairīsies no tiešas militāras konfrontācijas ar NATO, ja tas būs nepieciešams," brīdināja jaunais BND vadītājs, uzrunājot Vācijas likumdevējus. Viņš uzsvēra, ka Krievija rada tiešus draudus un pašreizējais miers ar Eiropas Savienību (ES) jebkurā mirklī var pāraugt konfrontācijā.

Publiskajā izlūkdienestu atskaitīšanās sēdē Bundestāgā piedalījās arī Vācijas Militārās pretizlūkošanas (MAD) un Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) vadītāji. Lai gan viņi minēja arī citus draudus, ar kuriem saskaras Vācija, piemēram, politisko un reliģisko ekstrēmismu, viņu izklāstā dominēja Krievija.

Krievijas pazemes gāzes krātuves ir kritiski ievainojams mērķis. Maskava ziemā ir pilnībā atkarīga no šīm rezervēm, un Ukraina varētu atriebties un traucēt Krievijas enerģētikas sektoram.

Krievija ir pabeigusi gāzes iesūknēšanu savās pazemes krātuvēs un gatavojas ziemas sezonai, kad miljoniem māju, rūpnīcu un elektrostaciju ir atkarīgas no stabila sistēmas spiediena. Tomēr šie objekti Ukrainai varētu kļūt par visneaizsargātāko mērķi, ja Maskava turpinās uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sektoram. Vairāk lasi šeit.