TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti apšaudījuši vairāk nekā simts apdzīvotu punktu
![](https://i.jauns.lv/t/pt/MKT15Xgsdlsebtu63Jynyh4IptI6aRDQbZTaYB5H/50x50.webp)
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vairāki mediji ziņo, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pēc vizītes Kijivā dosies uz Maskavu. Tomēr viņš šo informāciju neapstiprināja, vēsta Ungārijas izdevums "24".
"Nākamais solis, nākamais solis Mēs par to runāsim, kad viss būs gatavs," zīmīgi atbildēja Orbāns, atbildot uz jautājumu par iespējamo vizīti Krievijā.
Tāpēc nav skaidrs, vai viņš dosies uz Maskavu uz sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Vienlaikus Orbāns sacīja, ka ir grūti novērtēt viņa Kijievas brauciena ietekmi uz Ukrainas un Krievijas Federācijas sarunām.
"Mums ir jābūt uzmanīgiem, kad mēs par to runājam. Ir grūti novērtēt šādas tikšanās ietekmi. Ungārijai ir jāzina sava vieta un svars. Šodien nav dialoga, un bez tā ir grūti virzīties uz mieru," viņš teica.
Ungārijas premjerministrs piebilda, ka Eiropai savās rokās ir jātur miera un cilvēcības kompass. Orbāns arī uzsvēra, ka viņš neveic sarunas ES vārdā, bet tikai uzdod jautājumus.
"Ja mēs sēdēsim Briselē, mēs nevarēsim virzīties tuvāk mieram. Katrs baidās, ka, noslēdzot pamieru, otrs to izmantos," viņš teica.
Robežsargi izmantoja FPV bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu ienaidnieka pozīcijām Severskas virzienā. Veiksmīgā darba rezultāti tika publicēti soctīklos. Video redzami "Pomstas" brigādes robežsargu darba rezultāti.
"Divi okupanti tika likvidēti, vēl divi tika ievainoti," teikts ziņojumā. Kā liecina video, okupanti kaujas laukā slēpušies tā dēvētajos "caurumos". Ukrainas aizsargi tos izsekoja, pēc tam izdarot virkni graujošu triecienu pa viņu pozīcijām.
Aizsardzības ministrija Ukrainai piegādās nākamo dronu sūtījumu - vairāk nekā 2500 dronus četru miljonu eiro vērtībā, informēja ministrijā.
Atbilstoši dronu koalīcijai jūlijā pakāpeniski tiks veiktas nākamās dronu pakotnes piegādes Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Uz Ukrainu tiks nogādāti vairāk nekā 2500 dažādu veidu un veiktspējas kaujas droni četru miljonu eiro vērtībā. Apjomīgās pakotnes pirmais sūtījums - 300 droni tiks nogādāti jau tuvākajās dienās.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norādījis, ka dronus ražojuši septiņi Latvijas uzņēmumi.
Aizsardzības ministrija dronu koalīcijas vajadzībām šogad atvēlējusi 20 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā desmit miljoni ir paredzēti dronu iegādēm no Latvijas aizsardzības nozares.
⚡🤣Russian assault team pic.twitter.com/F0fHA3EzVf
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) July 5, 2024
NATO aliansei ir jāvienojas par Krievijas iegrožošanas politiku, runājot par gaidāmo NATO samitu, TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Viņa uzsvēra, ka visi zinām, un lielā mērā sabiedroto izlūkdienesti jau ir vienojušies, ka Krievijas iekšējās uzbūves princips šobrīd ir karš. "Ekonomika, politika, mediji, privātais sektors. Visi darbojās uz kara mašīnu," viņa norādīja.
Ir jāpieņem lēmums, kā izmantot visus savus varas instrumentus, lai Krieviju iegrožotu tās teritorijā, uzsvēra ministre.
Droni ir viena no armijas prioritātēm, jo mūsdienu kaujas operāciju realitātē bezpilota lidaparātu nogalināto skaits ir līdzvērtīgs artilērijai, to paziņojis Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
Sirskis ziņoja, ka viņš rīkoja vēl vienu darba sanāksmi, kurā piedalījās veiksmīgākie Ukrainas bruņoto spēku kaujas vienību komandieri - "Madjara", "Ahilless", "Farmacevta", "Flint", "Dima", "Čarlijs", "Guru", "K-2" un citi.
Kā atzīmēja Sirskis, "mūsu uzdevums ir tehnoloģiski būt soli priekšā ienaidniekam gan dronu triecienu, gan aizsardzībā pret tiem."
Viņaprāt, tehnoloģiju un inovāciju svarīgākais uzdevums ir saglabāt ukraiņu militārpersonu dzīvības.
"Bezpilota sistēmas ir viena no dinamiskākajām jomām, kurā katru dienu notiek izmaiņas, un mums nav tiesību atpalikt pat par soli," saka Sirskis.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 548 580 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8142 tankus, 15 611 bruņutransportierus, 14 831 lielgabalu un mīnmetēju, 1115 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 878 zenītartilērijas iekārtas, 360 lidmašīnas, 326 helikopterus, 11 751 bezpilota lidaparātu, 2342 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 19 977 automobiļus un autocisternas, kā arī 2473 specializētās tehnikas vienības.
⚡🇺🇦💪💥Russian occupants' losses in manpower and equipment pic.twitter.com/kZ9MwfJMYD
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) July 5, 2024
Slovākijas prezidents Peters Pellegrīni kopīgā preses konferencē ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu pauda piesardzību attiecībā uz Ukrainas pievienošanos NATO, lai izvairītos no eskalācijas. Kamēr Duda atbalsta agrīnas sarunas par Ukrainas dalību NATO, Pellegrini iestājas par atturību.
Slovak President Peter Pellegrini, at a joint press conference with Polish President Andrzej Duda, expressed caution about Ukraine's accession to NATO to avoid escalation. While Duda supports early negotiations for Ukraine's NATO membership, Pellegrini advocates for restraint. pic.twitter.com/81kdKmvAio
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 4, 2024
Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja, ka Stambulas vienošanās joprojām ir spēkā un var kalpot par pamatu sarunu atsākšanai.
Tiek ziņots, ka nolīgumos bija iekļauti punkti, kuros bija prasīts, lai Ukraina pieņemtu ģeopolitiski neitrālu statusu un nepievienotos NATO, ierobežotu savu bruņoto spēku lielumu.
Putin stated that the Istanbul agreements are still valid and can serve as the basis for resuming negotiations.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 4, 2024
The agreements are reported to have included clauses demanding that Ukraine adopt a geopolitically neutral status and not join NATO, limit the size of its armed forces… pic.twitter.com/h4rEAJV03P
Medijs "The Insider" ir ieguvis piekļuvi Kremļa propagandas rokasgrāmatai Rietumvalstīm, ko izstrādājuši izlūkdienestu un FSB darbinieki.
The Insider получил доступ к методичке кремлевской пропаганды в западных странах, которую разработали сотрудники разведки и ФСБ
— Новая газета Европа (@novayagazeta_eu) July 4, 2024
Подробнее👉 https://t.co/Dj1tpgIkgP pic.twitter.com/ZrfKXGz6cU
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".