TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina dod triecienus pa Krievijas naftas vadu "Družba"

Vašingtona ir gatava palielināt spiedienu uz Krieviju, tostarp nosakot sankcijas, taču arī Eiropai ir jārīkojas, lai piespiestu Maskavu sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par karadarbības pārtraukšanu Ukrainā, svētdien paziņoja ASV finanšu ministrs Skots Besents.

Telekanāla NBC raidījumā "Meet The Press" Besents sacīja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam un viceprezidentam Džeimsam Deivisam Vensam piektdien bijusi "ļoti produktīva saruna" ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un ka arī viņš runājis ar Leienu.

"Mēs runājam par to, ko abas puses - Eiropas Savienība (ES) un ASV - var darīt kopā. Un mēs esam gatavi palielināt spiedienu uz Krieviju," teica ASV finanšu ministrs.

"Bet mums ir nepieciešams, lai mūsu Eiropas partneri mums sekotu," viņš sacīja.

"Ja ASV un ES varēs noteikt lielākas sankcijas, sekundāros tarifus valstīm, kas pērk Krievijas naftu, Krievijas ekonomika pilnībā sabruks. Un tas novedīs prezidentu [Vladimiru] Putinu pie sarunu galda," teica Besents.

Tramps svētdien pie Baltā nama uz žurnālistu jautājumu, vai viņš ir gatavs noteikt jaunas sankcijas Krievijai, atbildēja apstiprinoši.

"Jā, esmu," sacīja ASV prezidents, taču sīkāk par šo jautājumu neizteicās.

Pateicoties karam, Krievija ir kļuvusi par protezēšanas jomas “flagmani”, pirmo reizi neatpaliekot no Ķīnas, ar lepnumu paziņojusi Krievijas aizsardzības ministra vietniece Anna Civiļova. Par to viņa paziņojusi Austrumu ekonomikas forumā. Neliela nianse, viņa ir Krievijas diktatora Vladimira Putina brālēna Jevgēņija meita.

Vairāk lasiet šeit.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers asi nosodījis Krievijas jaunāko gaisa uzbrukumu Ukrainai, uzsverot, ka tas apliecina Vladimira Putina nevēlēšanos panākt mieru. “Esmu šokēts par kārtējo brutālo nakts uzbrukumu Kijivai un citām Ukrainas pilsētām,” norādīja Stārmers savā paziņojumā. Viņš uzsvēra, ka šādi gļēvi triecieni apliecina, ka Putins rīkojas nesodīti un neizskata mieru kā reālu iespēju.

Krievija 7. septembrī īstenoja līdz šim vērienīgāko gaisa uzbrukumu Ukrainai, kurā gāja bojā četri cilvēki, bet Kijivā aizdegās valdības ēka. Pēc prezidenta Volodimira Zelenska teiktā, šis uzbrukums tikai pagarinās karu. Šī bija pirmās reize, kad agresorvalsts uzbrukumos skāra Ukrainas Ministru kabineta kompleksu. Tāpat dronu un raķešu triecienos tika izpostītas vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas.

Krievijas drona un raķešu triecienos 7. septembra naktī, nogalināti septiņi zirgi jāšanas sporta klubā "Endurance Horse Sport Club", kas atradās netālu no Kijivas. Zirgi bija sagatavoti dalībai gaidāmajā Ukrainas čempionātā.

Saskaņā ar Visukrainas jāšanas tūrisma federācijas vadītājas vietnieces Lesijas Hordijenko teikto, tikai divi no stalī esošajiem zirgiem izdzīvoja. Hordijenko sociālajos tīklos pauž: “"Shahed" trieciens trāpīja zirgu stallim. Acīmredzot arī šis ir militārs mērķis...”

Ukrainas amatpersonas norādīja, ka naktī Krievija palaida 823 dronus un raķetes visā valstī, no kuriem 751 tika notriekts. Kijivā dronu atlūzas izraisīja ugunsgrēkus valdības ēkā un bojāja dzīvojamās mājas divos rajonos. Bojā gāja trīs cilvēki, tostarp zīdainis un viņa māte, bet vismaz 20 tika ievainoti.

Pēc Krievijas īstenotā dronu uzbrukuma, vairāku valstu līderi izteikušies, ka šis ir vēl viens pierādījums tam, ka Krievija nevēlas mieru, bet tās interesēs ir eskalēt konfliktu.

Jau ziņots, ka Krievija naktī uz svētdienu veica lielāko dronu ofensīvu pret Ukrainu kopš kara sākuma - raidot pret Ukrainu 805 dronus un 13 raķetes, un pirmo reizi skarot Ukrainas valdības ēku. Uzbrukums noticis nepilnu mēnesi pēc tam, kad Krievijas vadītājs Vladimirs Putins devās vizītē pie ASV prezidenta Donalda Trampa lai it kā apspriestu iepsējamā pamiera nosacījumus Ukrainā.

Krievijas uzbrukumu nosodījuši vairāki Eiropas līderi, norādot, ka šis ir vēl viens pierādījums tam, ka Krievija patiesībā mieru nevēlas. "Krievija turpina saasināt konfliktu, agresīvi uzbrūkot Ukrainas civilajai infrastruktūrai, un tagad tās uzbrukums ir vērsts arī pret valdības ēku Kijivā. Krievijas vēstījums ir skaidrs – Kremlis vēlas karu, nevis mieru. Mūsu atbildei jābūt - vairāk ieroču nosūtīšanai Ukrainai, un lielākam spiedienam uz Krieviju," mikroblogošanas vietnē "X" norāda Valsts prezidents.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis, ka Krievija atkal nakts laikā ir raidījusi simtiem dronu un duci raķešu uz Ukrainu, nežēlojot dzīvojamos rajonus un valdības mītni". "Kopā ar Ukrainu un mūsu partneriem mēs iestājamies par mieru. Tikmēr Krievija arvien vairāk nododas karam un teroram. Mēs turpināsim darīt visu, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā," pauda Francijas līderis.

Bet Čehijas ārlietu ministrs Jans Ļipavskis norādīja, ka "Krievija cenšas nonāvēt pēc iespējas vairāk ukraiņu". "Ir pagājuši seši mēneši, kopš Ukraina pieņēma ASV priekšlikumu par tūlītēju pamieru. Vienlaikus ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, kopš prezidents Zelenskis ierosināja tikšanos ar Vladimiru Putinu. Kāda ir Maskavas atbilde Pastiprināti barbariski uzbrukumi un civiliedzīvotāju slepkavības, atteikšanās pārtraukt kaujas un sarunu atlikšana. Mans secinājums ir skaidrs: Krievija, kas sāka karu, to pagarina, cik vien var!" vietnē "X" pauda politiķis.

Jāpiebilst, ka Krievija pagaidām nav komentējusi uzbrukumus, taču turpina mērķtiecīgi noliegt, ka veic triecienus pa civiliedzīvotājiem. Vēl 19. augustā Tramps norādīja, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins "ir noguris no kara un ka vienošanās [pamiera] noslēgšanai nevajadzētu būt problēmai".

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 088 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 970 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 11 163 tankus, 23 254 bruņutransportierus, 32 516 lielgabalus un mīnmetējus, 1481 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1217 zenītartilērijas iekārtas, 422 lidmašīnas, 341 helikopteru, 56 817 bezpilota lidaparātus, 3686 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 61 054 automobiļus un autocisternas, kā arī 3961 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.