TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atkal dronu uzbrukumā cietusi Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīca, kas esot viena no lielākajām pasaulē
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas un Eiropas līderi kopīgā paziņojumā nosodījuši Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par diplomātisko miera centienu novilcināšanu un iestājās pret jebkādiem mēģinājumiem piespiest Kijivu atdot Krievijas okupētās zemes apmaiņā pret mieru, kā to dažkārt ierosinājis ASV prezidents Donalds Tramps.
Astoņi Eiropas līderi un augsta ranga Eiropas Savienības (ES) amatpersonas kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka plāno izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā. Paziņojumā pausts atbalsts Trampa miera centieniem Ukrainā, un vienlaikus uzsvērts, ka Eiropas līderi "ir apņēmušies ievērot principu, ka starptautiskās robežas nedrīkst mainīt ar spēku".
On 21 October, multiple explosions were reported in Russia’s Rostov Oblast, including Bataysk
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 21, 2025
Russia's air defense was working over the city, which is a major railway and logistics hub
📹 Operativno ZSU pic.twitter.com/Owv5D1PVAE
Šonedēļ paredzētā ASV valsts sekretāra Marko Rubio tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu ir atlikta, atsaucoties uz avotiem, otrdien ziņo televīzijas kanāls CNN.
Lasi vairāk šeit.
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M/KN-23", četrām vadāmajām zenītraķetēm S-300 un 98 dažādu veidu droniem, paziņojuši Ukrainas Gaisa spēki.
Aptuveni 70 no šiem lidrobotiem bija "Shahed" trieciendroni, vēsta LETA.
Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt vai neitralizēt 58 lidrobotus.
Reģistrēti visu sešu raķešu un 37 dronu trāpījumi desmit vietās, un vēl divās vietās postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 132 200 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji, vēsta LETA.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 278 tankus, 23 436 bruņutransportierus, 33 902 lielgabalus un mīnmetējus, 1524 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1229 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 346 helikopterus, 72 600 bezpilota lidaparātus, 3864 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 65 026 automobiļus un autocisternas, kā arī 3980 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis fokusējas uz pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" iegādi pēc tam, kad viņam neizdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu piegādāt Ukrainai spārnotās raķetes "Tomahawk".
Lasi vairāk šeit.
😱Jaunākās sensācijas no vatņiku zoodārza.
— Marats Kasems 🇱🇻 🇪🇺 (@MaratQasem) October 15, 2025
Kā apgalvo Vadims Avva (Aleksejevs), daži cilvēki Latvijā pieņēma krievijas pilsonību, lai saņemtu krievijas pensiju. Ok.
Savukārt krievijas pensija viņiem bija nepieciešama, jo ar Latvijas pensiju viņi it kā nevarēja izdzīvot Eiropā.… pic.twitter.com/ytUrRwij1Q
Russian Telegram channels report a new explosion at the Orenburg gas processing plant in Russia.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 20, 2025
No further details available at the moment.
The plant is one of the largest gas and chemical complexes in the world. https://t.co/iHHc4mak4T pic.twitter.com/cZ7EymLGzH
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis fokusējas uz pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" iegādi pēc tam, kad viņam neizdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu piegādāt Ukrainai spārnotās raķetes "Tomahawk".
Zelenskis pirmdien savā vakara videouzrunā sacīja, ka viņš "strādā ar Ameriku, lai Ukraina galu galā varētu saņemt pieprasīto sistēmu "Patriot""skaitu.
"Tas nav viegls uzdevums, bet tā ir viena no drošības garantijām Ukrainai un tā strādās ilgtermiņā," sacīja Zelenskis.
Prezidents sacīja, ka Vašingtonas apmeklējuma laikā ir runājis ar "Patriot" un citu ieroču sistēmu ražotājiem.
"Noteikti ir gatavība sadarboties ar Ukrainu - viņi uzticas Ukrainai," teica Zelenskis.
Tomēr šādu ieroču pirkumiem ir vajadzīgs arī apstiprinājums politiskā līmenī.
Zelenskis, piektdien Vašingtonā tiekoties ar Trampu, nepanāca gaidīto ASV apņemšanos piegādāt raķetes "Tomahawk", kuras Ukraina varētu izmantot uzbrukumiem dziļi Krievijas teritorijā.
Ukrainai pašlaik ir tikai dažas sistēmas "Patriot", kuras lielākoties piegādājusi Vācija vai kuras piegādātas ar Vācijas atbalstu. Tās ir izrādījušās par visefektīvāko aizsardzības līdzekli pret Krievijas ballistiskajām raķetēm.
— Татьяна (@Tatana00776516) October 20, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
