“Klīnikā teica - paskaties, viņam pukst sirsniņa..." - politiķu priekšlikums ierobežot abortus izraisa sabiedrības šķelšanos

Deputāti rosina likumu papildināt ar terminu "nedzimusi dzīvība", ar ko saprastu "cilvēka dzīvību, kas sākas ar apaugļošanās brīdi, saplūstot vīrieša un sievietes dzimumšūnām”. Politiķi grib panākt, lai grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, kā arī topošā bērna tēvam, valsts nodrošinātu iespēju saņemt apmācīta speciālista konsultāciju. Šodien šo priekšlikumu plāno skatīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.

Sabiedrībā — pretrunīga reakcija
Tikmēr Saeimas deputātu ideja izraisījusi pretrunīgu sabiedrības reakciju. Kāds platformas X lietotājs vaicā, vai tiešām šis ir brīdis, kad valstij būtu jākoncentrējas uz abortu ierobežošanu.

Citi savukārt atgādina, ka katras sievietes dzīvē var būt dažādas situācijas.

Taču ir cilvēki, kas šim viedoklim nepiekrīt. Kāds lietotājs platfomā X raksta: “Skaidrs, ka abortu atbalstītājām bērna tiesības uz dzīvi neko nenozīmē… 3+ aborti pēc kārtas nav normāli.”

“Klīnikā teica — paskaties, viņam pukst sirsniņa…”

Diskusijā iesaistījušās arī vairākas sievietes, daloties ar personīgiem vai dzirdētiem stāstiem. Annija, kura pati abortu nav veikusi, atklāj, ka pazīst sievietes, kuras nonākušas līdz šim lēmumam vardarbīgu attiecību dēļ. Taču, piemēram, klīnikā, kurā sieviete vērsusies, lai pārtrauktu grūtniecību, atbalsta vietā  bijusi spiesta uzklausīt pārmetumus: “Paskaties, viņam pukst sirsniņa, vai tiešām gribi taisīt abortu?”

Savukārt kāda cita Threads lietotāja atzīst, ka savulaik veikusi abortu, taču tagad to ļoti nožēlo –“ar laiku vēlējos otru bērnu, bet vairs nevarēju palikt stāvoklī.”

“Tas ir lēmums, ar kuru sieviete dzīvo visu mūžu”

Portālam Jauns.lv savu pieredzi atklājusi arī Inga, kura šobrīd kopā ar vīru audzina divus bērnus. Viņa atzīst, ka jaunībā veikusi abortu — toreiz tas šķitis vienīgais pareizais risinājums.

“Tas nebija viegls lēmums, bet tobrīd tā šķita vienīgā izvēle,” saka Inga. Tobrīd viņa tikko bija uzsākusi studijas Latvijas Universitātē, un atgriešanās laukos, no kurienes nāk, nozīmētu atteikšanos no iespējas uz labāku dzīvi. Arī bērna tēvs bijis pārāk jauns, lai uzņemtos atbildību par bērna audzināšanu.

Vaicāta, vai konsultācija pirms aborta būtu mainījusi viņas lēmumu, Inga atbild noliedzoši.  „Drīzāk palīdzētu materiāls atbalsts vai laba darba iespējas nākotnē. Taču bez izglītības un pieredzes tas nebūtu reāli,” viņa saka. Inga atceras, ka neviens arī nav centies viņu atturēt no šī soļa – ne mamma, kas viena bija uzaudzinājusi trīs bērnus, ne ginekoloģe, pie kuras viņa vērsās. Viss noticis bez liekas taujāšanas vai pārliecināšanas. Vienīgais brīdinājums bijis par iespējamu neauglību nākotnē, ja vēlāk vēlēsies kļūt par māti.

”Reizēm, es, protams, iedomājos kā būtu, ja toreiz būtu izvēlējusies bērnu paturēt bērnu, taču cenšos par to nedomāt,” viņa nosaka,  vienlaikus atzīstot, ka tas ir lēmums, ar kuru sievietei jāsadzīvo visu mūžu.