Satriecošas ainas: Krievijas raķeštriecienā nogalināto telefoni turpina zvanīt, draugiem un radiem cerot uz brīnumu

Krievu raķete trāpījusi Kupjanskas rajonā Hrozas ciemā esošai kafejnīcai, kurā tobrīd noticis bēru mielasts. Šim terora aktam sevišķu cinismu piešķīra Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzstāšanās burtiski tajā pašā laikā, stāstot, ka ne jau Krievija sāka “tā saucamo karu Ukrainā”, bet grib to pabeigt, un vispār — pie visa vainīga Ukraina un to uzrīdījušie Rietumi.

Krievi uzšāva ar raķeti pa kafejnīcu, kur notika pārapbedītā ukraiņu karavīra bēru mielasts. Andrijs Kozirs nomira no kaujā gūtajiem ievainojumiem pagājušajā gadā un sākotnēji tika apbedīts Dnipras apgabalā, bet šogad viņu pārapbedīja dzimtajā ciemā. To noorganizēja viņa dēls Deniss, kurš okupantu terora aktā gāja bojā ar visu savu ģimeni.

Ja sākotnēji Krievijas medijos par notikušo stāstīja skopi, aprobežojoties ar frāzi "raķetes triecienā pārtikas veikalam Harkivas apgabalā", vairs ziņās tas nav aktuāli. Tikmēr propagandisti turpina aktīvi borēt klausītājiem galvās tēzi, ka nelabu galu ir pelnījuši visi, kas slikti izsakās par Krieviju un tās karu Ukrainā.

Kamēr glābēji no gruvešiem izvilka aizvien vairāk ciematnieku līķu, Putins, uzstājoties diskusiju klubā "Valdajs" stāstīja, ka "speciālās militārās operācijas" mērķis ir pabeigt Kijivas režīma sākto karu. "Mēs nesākām tā saucamo karu Ukrainā, tieši otrādi, mēs mēģinām to pabeigt," viņš vienā mierā stāstīja. Turpinot ierastās pasaciņas, Putins sāka stāstīt par starptautiskajām tiesībām, Krievijas centieniem panākt drošību pasaulē un cīņu pret diktatūru, par "savu tradīciju, savas kultūras un savu cilvēku aizsardzību" Ukrainā, par milzīgajiem ukraiņu zaudējumiem, ne pusplēsta vārda neminot par savējiem, un, protams, neaizmirsa padraudēt ar kodolieročiem. "Pretiniekam nepaliks izdzīvošanas izredžu," ja Krievija atbildēs uz "triecienu pret mums, Krievijas pastāvēšanas draudiem".

Kopš invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī, Krievija pastāvīgi veikusi asiņainus uzbrukumus civilobjektiem un nekad nav atzinusi savu atbildību, vienmēr vainojot pašus ukraiņus vai stāstot par "feikiem".

Asiņainākais uzbrukums notika pērn martā Mariupolē, kad krievi, vairākus mēnešus nepārtrauki bombardējot pilsētu, iznīcināja vietējo teātri, kur bija patvērušies iedzīvotāji, nogalinot vismaz 300, taču upuru skaits varētu būt pat 600, bet pārbaudīt nav iespējams, jo Mariupole kopš pērnā gada maija ir pilnībā okupantu rokās. 2022. gada 8. aprīlī ar raķeti trāpot dzelzceļa stacijai Kramatorskā, krievu okupanti nogalināja 63 iedzīvotājus, tostarp 9 bērnus, un ievainoja 150, tostarp 34 bērnus. 2022. gada 27. jūnijā raķeštriecienā Kremenčugas lielveikalā krievi nogalināja 21 un ievainoja vismaz 59 cilvēkus. 2022. gada 14. jūlijā raķeštriecienā Vinnicas centrā nogalināja 27 cilvēkus, tostarp 3 bērnus, ievainoja 80. 2023. gada 14. janvārī trāpot daudzstāvu dzīvojamajai mājai Dnipro, okupanti nogalināja 46 cilvēkus, tostarp 6 bērnus, un ievainoja 80.