Aiz propagandas priekškara: krievi sapņo par kodolieročiem un valsts apvērsumiem
Aizvadītā nedēļa Krievijas televīzijas propagandas raidījumos pagāja uzkrītošā kodolieroču žvadzināšanas zīmē. Visā nopietnībā tika runāts par taktisko kodolieroču pielietošanu, kas esot mūsdienu kodolkara atturēšanas politikas sastāvdaļa. Kamēr pasaule nebūs pārliecinājusies, ka Krievija ir pilnībā gatava izmantot kodolieročus, lai "aizstāvētu savas suverenitātes apdraudējumu", tikmēr postošā kodolkara draudi esot pilnībā reāli. Lūk, tāda ačgārna loģika.
Līdztekus tam ar lielu prieku tika sveikti Slovākijas parlamenta vēlēšanu rezultāti, kur uzvarēja populistiskā ekspremjera Roberta Fico vadītā kreisā partija "Virziens - sociāldemokrātija" ("Smer - SD"). Jāpiebilst, ka Fico sola pārtraukt militāro palīdzību Ukrainai, ir kritiski noskaņots pret Eiropas Savienību un NATO, kā arī aicina atcelt Krievijai noteiktās sankcijas.
Latvija esot fašisma pārņemta
Lielu daļu propagandas raidījumu laika aizņēma stāsti par Rietumu pasauli pārņēmušo fašismu. Diemžēl pagājušajā nedēļā Kanāda krievu propagandistiem pasniedza īsteni šiku dāvanu, kuru Kremļa ideologi ļoti prasmīgi tālāk nodeva savai sabiedrībai. Proti, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā apmeklēja Kanādu, kur Otavā 22.septembrī teica runu Pārstāvju palātā. Drīz pēc Zelenska runas beigām Pārstāvju palātas spīkers Entonijs Rota pieminēja ukraiņu veterānu Jaroslavu Huņku, kuru raksturoja kā varoni. 98 gadus vecais Huņka pēc spīkera komentāriem saņēma vētrainus aplausus.
Drīz pēc tam tika noskaidrots, ka Huņka Otrā pasaules kara gados cīnījās Vācijas pusē 14."Waffen SS" jeb "Ieroču SS" divīzijā, kas pazīstama arī kā divīzija "Galīcija", kurā dienēja etniskie ukraiņi. Šo divīziju nacistiskā Vācija izveidoja 1943. gadā cīņai pret Padomju Savienību. Pēc šīs informācijas nākšanas atklātībā Rota atkāpās no amata un pauda "dziļu nožēlu par savu kļūdu", un uzņēmās atbildību par izdarīto. Droši vien nav nepieciešama izcila iztēle, lai iedomātos, kā šo ziņu pasniedza Krievijas televīzijas - tas ir atdzimstošs fašisms, pierādījums tam, ka Kanāda ir fašistiska valsts, Ukrainas vadība ir nacistiska utt.
Jebkuras labās gaumes un veselā saprāta robežas pārkāpa telekompānija "NTV Mir", kad ziņu raidījumā, rādot sižetu, kā Zelenskis uzrunā Starptautiskās atomenerģijas aģentūras konferences dalībniekus, pie Ukrainas prezidenta bija redzams paraksts "terorists un ebreju nācijas negods".
Raidījumā "60 minūtes" arī parādījās divi sižeti par "fašistisko Latviju". Pirmais bija veltīts Saeimā apstiprinātajai Nacionālās drošības koncepcijai, kas paredz, ka no 2026.gada sabiedriskie mediji būs tikai valsts valodā. Propagandisti šo lēmumu uzreiz asociēja ar ebreju vajāšanām nacistiskajā Vācijā. Otrs sižets bija ņemts no "Telegram" kanāla, kurā kāds Latvijā dzīvojošs vīrietis krievu valodā stāstīja, ka viņa meita bērnudārzā pakļauta mobingam un pazemojumiem. Ja viņai nejauši iznāk pateikt kādu vārdu krieviski, bērnudārza vadītāja publiski liekot meitenei par sodu vairākas reizes pietupties. Raidījuma vadītājs Jevgeņijs Popovs paziņoja, ka šī ziņa esot pārbaudīta un pilnībā atbilst patiesībai. Tiesa, viņš gan neminēja, kā tieši ir notikusi šīs ziņas patiesuma pārbaude. Grūti iedomāties, ka Popovs būtu sazinājies ar konkrētā bērnudārza vadību. Popovs arī sniedza ierosinājumu šai ģimenei pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Krieviju, kas, visticamāk, neietilpst "Telegram" kanāla sižeta autora plānos.
Līdztekus dažādi varas piejaucētie politologi dalījās savās pārdomās par to, ka fašisms pagājušā gadsimta Vācijā neradās tukšā vietā, bet tas ir visai Eiropas kultūrai piemītošs un klātesošs jau kopš 19. gadsimta, kad sāka uzplaukt nacionālisma ideoloģija. Krievijai tas nekad neesot bijis raksturīgi, tāpat kā Krievija nekad neesot bijusi koloniāla impērija un nekad neesot apspiedusi citas tautas. Šādus apgalvojumus izsakošie politologi izskatās pilnīgi aizmirsuši par Krievijas prezidenta iemīļoto un daudz citēto filozofu Ivanu Iļjinu (1883-1954), par kuru prominentais vēsturnieks Timotijs Snaiders rakstījis, ka "Iļjins sniedza metafizisku un morālu pamatojumu politiskajam totalitārismam, ko viņš izteica fašistiskas valsts praktiskās aprisēs".
Jāpielieto taktiskie kodolieroči
"Vai tad mūsu tēvi un vectēvi par velti ieguldīja naudu un laiku kodolvairoga izveidē, ka mēs to neizmantojam?" tā retoriski jautāja raidījuma "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" vadītājs. Jāteic, ka šajā ziņā Krievija atkal kļuvusi daudz agresīvāka. Tiek runāts par to, ka pret Ukrainu varētu pielietot taktiskos kodolieročus, ka noteikti ir jāveic kodolieroču izmēģinājumi.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina ārpolitikas padomnieks Sergejs Karaganovs visā nopietnībā izteica garus spriedelējumus par to, ka Rietumvalstis vairs nebaidās no Krievijas, taču esot jāliek saprast, ka Krievija "suverenitātes apdraudējuma gadījumā" ir gatava dot preventīvu kodoltriecienu. Karaganovs arī apgalvoja, ka viņš "neredz nekādu iespēju pamodināt Rietumu pasaules elitē pašsaglabāšanās sajūtu, izņemot ar kodoldraudu eskalāciju".
"Ja būs jāizmanto kodolieroči (nedod Dievs), triecienam vajadzētu būt pietiekami lielam," uzskata Putina padomnieks, kurš darbojas Krievijas Drošības padomes Zinātniskajā padomē. Hārvardas Kenedija skolas projekta "Russia Matters" ietvaros publicētā rakstā norādīts, ka Karaganova apgalvojumus var interpretēt kā ar Krievijas valdību saistītu ekspertu centienu turpinājumu iebiedēt Rietumus, lai tie pārtrauktu atbalstu Ukrainai notiekošajā karā ar Krieviju.
Savukārt Krievijas domes deputāts un atvaļinātais ģenerālis Andrejs Guruļovs pilnā nopietnībā apgalvoja, ka ir sācies Trešais pasaules karš, kura redzamā fāze pagaidām ir tikai Ukrainā, bet tai noteikti sekos vēl citi bruņoti konflikti. Kremļa ideologi aktīvi pauda, ka Krievija nekādā gadījumā nepaliks malā Taivānas konfliktā, kas esot neizbēgams, un Krievija palīdzēs Ķīnai militāri, jo nevarot pieļaut, ka Taivāna nonāk ASV protektorātā. Tāpat saskaņā ar Guruļova teikto potenciāla konfliktu zona esot Arktika, kur ASV apdraudot Krievijas leģitīmās intereses.
Propagandisti uzsvēra, ka "ar Ukrainu nekas nebeigšoties", jo karš Ukrainā esot traktējams kā civilizāciju sadursme, kur tradicionālās vērtības aizstāvošā Krievija sakaus morāli degradētos Rietumus. Zīmīgi, ka pēc tikšanās ar Putinu arī Čečenijas prokremliskais līderis Ramzans Kadirovs žurnālistiem paziņoja, ka ar Allaha palīdzību tiks sakauta ne tikai Ukraina, bet visas tās valstis, kas apdraud Krieviju.
Kārtējo reizi Krievijā valdošo homofobiju apliecināja arī agresīvais un šovinistiskais politologs Sergejs Medvedevs, kurš paziņoja - Amerika ir nevis vienkārši banda, bet pederastu banda (Америка не просто банда, а банда пидарасов).
Krievu šovinisma indīgie ziedi
Jau pieminētais politologs Medvedevs sūrojās, ka Krievija nav iemācījusies aizstāvēt savas intereses postpadomju valstīs un veikt Krievijai nelojālu valdību nomaiņu. Medvedevam aktīvi piebalsoja daudzi propagandisti, norādot, ka tas Krievijai ir jāiemācās, lai neļautu amerikāņiem iespiesties Krievijas interešu zonā. Uzskatāms pierādījums šādai domāšanai ir propagandistu naida kurināšana pret Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu, kura valdība aizvien noteiktāk cenšas atbrīvoties no Krievijas ietekmes.
Tāpat Krievijas propagandisti kliedza, cik slikti esot tas, ka valstī neesot pārdomātas migrācijas politikas, no postpadomju valstīm ņemot pretī kuru katru un pēc tam brīnoties, ka pieaug noziedzība. Patiesībā labi redzams, ka angažētie diskusiju dalībnieki kurina naidu pret iebraucējiem Krievijā, apgalvojot, ka tie apdraud krievu identitāti. Propagandists Solovjovs klāstīja, ka valstij nevajagot domāt, kā neaizvainot iebraucējus, tā vietā viņiem esot jādomā, kā neapvainot "krievu caru un diženo Krieviju".
Krievu šovinistiskajā diskursā naidīgi izteicieni tika raidīti arī Igaunijas virzienā. Proti, Igaunija oficiālā kārtā ir lēmusi Krievijas pilsētu Kaļiņingradu turpmāk saukt tās vecajā nosaukumā - Kēnigsberga. Tāpat igauņi plāno arī pārsaukt Krievijas pilsētu Kingisepu, kas atrodas pie Igaunijas robežas, vecajā nosaukumā Jamburga'' jeb Jaama. Krievu propagandisti šo Igaunijas parlamenta lēmumu pavērsa tā, ka Igaunija ir nolēmusi visām savām pilsētām atdot atpakaļ vecos vācu nosaukumus, kas neatbilst patiesībai. Tika apgalvots, ka Igaunija tādējādi grauj savu valstiskumu, jo, ja Tallina atkal kļūšot par Rēveli, tad tas būšot trieciens Igaunijas suverenitātei. Nav gan skaidrs, kādā veidā pilsētu nosaukumu maiņa, kas gan, jāuzsver, netiek plānota, varētu ietekmēt vai apdraudēt Igaunijas valstiskumu.
Par militārajām neveiksmēm Krievijas sabiedrībai nestāsta
Kā jau ierasts, krievi jau kuro nedēļu pēc kārtas turpina stāstīt, ka ukraiņu pretuzbrukums ir izgāzies. Tikmēr domnīca "Atlantic Council" 27. septembrī publicēja rakstu "Ukrainas pretuzbrukumam ir reāls progress Krimas frontē". "Vairāki no Ukrainas nesenajiem uzbrukumiem Krimas frontei ir bijuši pietiekami iespaidīgi, lai atspoguļotos starptautiskās preses virsrakstos. Septembra vidū Ukraina deva triecienu Krievijas karakuģim un zemūdenei, kamēr tiem tika veikti remontdarbi Krievijas Melnās jūras flotes mājas ostā Sevastopolē. Saskaņā ar Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkdienestu informāciju desanta kuģis "Minsk" uzbrukumā "gandrīz noteikti tika funkcionāli iznīcināts", savukārt "Kilo" klases zemūdene, "iespējams, cieta katastrofālus bojājumus". Turklāt atlūzu aizvākšana no sausajiem dokiem Sevastopolē, visticamāk, prasīs vairākus mēnešus, radot lielas problēmas flotes uzturēšanai," raksta domnīca.
"Atlantic Council" arī norāda, ka Ukrainas arvien vērienīgākās ofensīvas operācijas Krimas pussalā un Melnajā jūrā ir daļa no daudz plašākas pretuzbrukuma ainas. Turklāt paralēli uzbrukumiem Krimas frontē Ukraina arvien biežāk trāpa mērķiem arī pašā Krievijā.
"Bezpilota lidaparātu triecieni Maskavā pēdējos mēnešos ir kļuvuši gandrīz par ikdienu, liekot Krievijas armijai izņemt ierobežotas pretgaisa aizsardzības sistēmas no Ukrainas frontes līnijām, lai tās pārdislocētu Krievijas galvaspilsētā. Aizdomas par Ukrainas bezpilota lidaparātu darbību arī vairākkārt likušas slēgt Maskavas starptautiskās lidostas, radot ekonomiskus zaudējumus un sniedzot Krievijas sabiedrībai kara laika izjūtas. Vēl svarīgāk ir tas, ka virkne bezpilota lidaparātu uzbrukumu lidlaukiem dziļi Krievijas iekšienē ir noveduši pie vairāku kara lidmašīnu iznīcināšanas," atzīmē domnīcas analītiķis Pīters Dikinsons.
