Pasaules lielākajai valstij joprojām nepietiek! Arī Krievijas Valsts dome prasa jaunas teritorijas

“Krievijai ir jāatgūst arī pārējās savas zemes: Odesas, Nikolajevas, Dņepropetrovskas, Harkovas apgabali,” viņš paziņoja savā “Telegram” kanālā un apgalvoja, ka pirms 30 gadiem šo reģionu iedzīvotājus pameta un nodeva, pasludinot Ukrainas neatkarību.

Labāk šīs teritorijas sagrābt vēlāk, nekā nekad, uzskata Tolstojs.

Pērn 30. septembrī Krievija anektēja Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabalus, kaut gan tos pilnībā nekontrolēja, bet vēlāk bija spiesta Hersonu atstāt.

Pirms tam jau eksprezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja par savām alkām pievienot Krievijai citas teritorijas. “Speciālā militārā operācija tiks turpināta līdz nacistiskā Kijivas režīma pilnīgai iznīcināšanai un vēsturisko krievu teritoriju atbrīvošanai no ienaidnieka” savā “Telegram” kanālā paziņoja bijušais liberālis, bet tagad galvenais “kaujas vanags” Medvedevs, atzīmējot 30. septembri, kas Krievijā ir pasludināta par “Jauno reģionu atkalapvienošanās ar Krieviju diena”. "Jauno reģionu Krievijas sastāvā kļūs vairāk," brīdināja Medvedevs.

Savukārt viens no galvenajiem Krievijas propagandistiem Sergejs Mardans, kurš pastāvīgi aicina iznīcināt Ukrainas valsti un dot triecienus Rietumvalstīm, pavisam atklāti paziņoja, ka “denacifikācija” un “demilitarizācija” patiesībā ir dūmu aizsegs Krievijas patiesajiem mērķiem — atjaunot impēriju un atgūt zaudētās teritorijas, nebūt neaprobežojoties ar Ukrainu.
“Uzskaitot jaunos Krievijas apgabalus — Donecka, Luhanska, Zaporižja, Hersona — mēs turpināsim šos sarakstus, es ar to ļoti rēķinos, tam ļoti ticu,” paziņoja Mardans. “30. septembris “Jauno reģionu atkalapvienošanās ar Krieviju diena”. Domāju, ka šo dienu ar šermuļiem atzīmēs ne tikai Ukrainas paliekās, bet arī kaut kur citur. Jūs taču saprotat, ka saraksts nav pabeigts.”

“Jā, protams, tā ir 1991. gada rezultātu revīzija, lai kā tos nosauktu, lai kādus tiem piešķirtu apzīmējumus, kaut pašus neskaidrākos, neko nenozīmējošos,” viņš skaidri pasaka Krievijas patiesos mērķus. “Nosauciet tos kaut par “denacifikāciju”, kaut par “demilitarizāciju”, sauciet, kā gribat, jēga taču visiem ir skaidra.”

Runa nebūt nav par PSRS atjaunošanu, bet daudz plašāku teritoriju iekarošanu. “Runa ir par krievu valsts atjaunošanu, par Krievijas impērijas atjaunošanu — lūk, par ko ir 30. septembra svētki! Briesmīgi svētki, taču ne mums. Mums tie ir gaiši, sengaidīti, izciesti svētki, pēdējo 30 gadu laikā izciesti svētki!” saka Mardans, uzsverot, ka visu šo laiku Krievijai nebija nekādu cerību, mērķa, "nebija jēgas dzīvot", kamēr tā nesāka iekarot kaimiņu teritorijas, tā bija kā pilnīgā “bedrē” nolaidies narkomāns, kas tagad sāk “izveseļoties”.