Ardievas "trubai"? Vācijā izskaudīs naftas un gāzes apkures sistēmas

Prasības uz jaunajām ēkām tiks attiecinātas jau ar 2024.gada sākumu, kamēr vecajām ēkām tās tiks piemērotas vēlāk.

Mēnešiem ilgi iecerētie grozījumi Ēku enerģētikas likumā bija valdošās koalīcijas iekšējo debašu priekšmets.

Likumprojekts izraisīja atklātu konfliktu starp Kanclera Olafa Šolca pārstāvēto sociāldemokrātu (SPD) koalīcijas partneriem - zaļajiem un liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP).

Kamēr likuma atbalstītāji apgalvo, ka tas nepieciešams, lai Vācija spētu izpildīt savas saistības klimata pārmaiņu ierobežošanā, tā pretinieki norāda, ka tas uzliks jaunu, smagu finansiālo slogu gan pilsoņiem, gan uzņēmumiem.

Lai gan galu galā rastā kompromisa rezultātā likumprojekta sākotnējā versija tikusi mīkstināta, to joprojām asi kritizē opozīcijā esošās labējās partijas - kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU), kā arī eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai".

Debatēs pirms balsojuma, kas ilga vairākas stundas, CSU parlamentārās grupas vadītājs Aleksandrs Dobrints norādīja, ka "šis likums padarīs tautu nabagu".

Savukārt CDU/CSU frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jenss Špāns likumprojektu nosauca par "vājprātu" un par "populistu stimulēšanas programmu".

Tiek lēsts, ka pusē Vācijas māju ir gāzes apkure.

Tikmēr siltumsūkņi, kas tiek uzskatīti par videi draudzīgākiem, ir ārkārtīgi dārgi.

Par valdības subsīdiju apmēru apkures sistēmu nomaiņai, diskusijas ilga mēnešiem ilgi, un pašreizējās ieceres paredz segt līdz pat 70% no izmaksām.

Neskatoties uz to, aptaujas liecina, ka 70% vāciešu iebilst pret apkures sistēmu piespiedu nomaiņu.

Jūlijā Konstitucionālā tiesa noraidīja Šolca valdības ieceri panākt likumprojekta izskatīšanu paātrinātā kārtībā, taču konservatīvajai opozīcijai nav izdevies vēl ilgāk aizkavēt tā izskatīšanu.

Lai likums stātos spēkā, to vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātai - Bundesrātam, kurā pārstāvētas 16 federālās zemes.