Rietumeiropas radikāļi kļuvuši naski uz Korānu plēšanu un dedzināšanu. Kam tas izdevīgi?
Ekstrēmistus Eiropā pārņēmis Korāna plēšanas un dedzināšanas trakums. Tas aizsākās Zviedrijā pēc Turcijas liktajiem šķēršļiem ceļā uz NATO, tagad turpinās Dānijā un Nīderlandē.
Policijas mēģinājumi aizliegt zaimošanu ir neveiksmīgi, tiesas uzskata, ka tā ir izpausmes brīvība. Tikmēr saniknotie musulmaņi protestē pie vēstniecībām, apdraudēti ir rietumvalstu diplomāti, humāno organizāciju darbinieki, tūristi islāma valstīs, iespējami ir terorisma draudi. Igaunija saviem pilsoņiem pat ieteikusi Zviedrijā turēties pa gabalu no lielām pulcēšanās vietām.
Policijai lieks darbs
Jūnijā kristiešu imigrants no Irākas musulmaņu svētku “Eid al-Adha” laikā dedzināja Korānu pie mošejas Stokholmā. Par atbildi Bagdādē saniknots pūlis iebruka Zviedrijas vēstniecībā un to aizdedzināja. Janvārī Zviedrijas ceļu uz NATO vēl vairāk sarežģīja labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans, pie Turcijas vēstniecības Stokholmā sadedzinot Korānu.
18. augustā pie Turcijas vēstniecības Hāgā Korānu saplēsa ultralabējās kustības “Pegida” Nīderlandes nodaļas vadītājs Edvīns Vagensvelds. “Eiropieši patrioti pret Rietumu islamizāciju” – tā atšifrējas “Pegida”, kas pirmās šādas akcijas sarīkoja 2014. gadā Drēzdenē, cita starpā paužot attieksmi pret bēgļu plūdiem.
Nīderlandes valdība šo rīcību nosodīja vēl pirms notikušā, bet neesot juridisku pilnvaru to aizliegt. Uz policijas pleciem atkal bija lieki pūliņi gādāt par drošību, it īpaši sargājot pašu provokatoru. Ieradās ap 50 viņa pretinieku, un daži pa Vagensveldu meta ar akmeņiem. Kad Vagensveldu mēģināja vajāt, iejaucās ap 20 policistu ar vairogiem un stekiem.
Nožēlojami, bet likumīgi
Nīderlandes drošības un tieslietu ministre Dilana Ešilgeza, kurai pašai ir turku saknes, nosaukusi svēto rakstu iznīcināšanu par “diezgan primitīvu un nožēlojamu”. Tomēr Nīderlandē tas esot “atļauts, mums ir tāda brīvība”. Vienlaikus Ešilgeza pieļauj, ka iespējama atriebība terora aktu veidā.
Šajās valstīs var dedzināt gan Korānu, gan Bībeli vai ebreju Toru, nebaidoties no likuma. 2017. gadā Dānijas parlaments atcēla pantu par zaimošanu, kas paredzēja sodu par reliģijas aizskaršanu. Var gan sodīt par rasu un etniskā naida kurināšanu, un, tā kā musulmaņi bieži identificējas vairāk ar ticību, nevis tautību, var diskutēt, ko tad īsti aizskar zaimotāji. Tāpat rodas jautājums, vai Toras dedzināšana nav antisemītisms – šāda akcija notikusi Stokholmā, dedzinot jūdaistu svētos rakstus un Bībeli.
Izdevīgi Krievijai
Janvārī Dānijas pretislāmiskās partijas “Stram Kurs” (Stingrais kurss) līderis Rasmuss Paludans sadedzināja Korānu blakus Turcijas vēstniecībai Stokholmā. Iemaksu, 320 kronu (28 eiro) par atļauju pasākuma rīkošanai, sedza apšaubāma līmeņa žurnālists Čangs Friks, skaidrojot, ka pārskaitījums no Dānijas pienāktu ar nokavēšanos. Friks ir kādreiz sadarbojies ar Krievijas propagandas holdingu “Russia Today”, bet apgalvo, ka 2014. gadā sadarbību pārtraucis.
Kā jau šādās reizēs, rezultātā visbiežāk cieš nevainīgie. Piemēram, Irākā noticis bruņots uzbrukums “Dansk Flygtningehjælp”, Dānijas humānajai organizācijai, kas palīdz bēgļiem. Turklāt islamofobu izdarības ir izdevīgas arī Krievijai, kuras interesēs ir sanaidot Rietumus ar islāma pasauli.
