Spāniju pēc vēlēšanām pārņēmusi politiskā neskaidrība

Par spīti aptaujām, kas mēnešiem ilgi solīja Sančesa pārstāvētajiem sociālistiem sakāvi, labējiem nav izdevies gūt pārliecinošu uzvaru.

PP un tās iespējamie koalīcijas partneri - nacionālkonservatīvā partija "Vox" (Balss) - kopā parlamenta apakšpalātā izcīnījuši 169 vietas, taču valdības veidošanai nepieciešamā vairākuma nodrošināšanai vajag vismaz 176 no 350 deputātu vietām.

Tikmēr sociālisti kopā ar jaunizveidoto galēji kreiso koalīciju "Sumar" (Vienotība) ieguvuši 153 mandātus.

"Feiho knapi uzvarējis, bet Sančes pretojas - valdība karājas gaisā," vēsta kreisi noskaņotās avīzes "El Pais" virsraksts.

Uzrunājot sajūsminātos atbalstītājus, Sančes izmantoja pilsoņkara laika republikāņu saukli "No pasaran!" (Viņi netiks cauri), kas spilgti demonstrē Spānijas sabiedrības pieaugošo polarizāciju.

"Atpakaļrāpulīgais bloks, kas vēlas pavērst pretējā virzienā visu progresu, ko esam panākuši pēdējos gados, ir zaudējis," izteicās triumfējošais Sančes, kura kampaņas stūrakmens bija biedēšana ar PP un "Vox" iespējamo koalīciju. "To, kas vēlas, lai Spānija turpina iet uz priekšu, ir daudz vairāk nekā to, kas vēlas, lai tā dotos atpakaļ."

Taču, lai saglabātu varu savās rokās, kreisajiem jeb tā dēvētajiem progresīvajiem nepieciešams tādu separātistu partiju atbalsts kā Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC) vai basku neatkarības atbalstītāji "EH Bildu", kas tiek uzskatīta par basku teroristiskā grupējuma ETA pēcteci.

Taču kreisajiem nāksies pielabināt arī katalāņu nacionālistu stingrās līnijas piekritējus - labēji centrisko partiju "Kopā par Kataloniju" ("JxCat"), kura jau paziņojusi, ka nepalīdzēs Sančesam noturēties pie varas, ja nesaņems pretī ko reāli taustāmu.

Ja kreisajiem tas izdotos, tad tie būtu sev nodrošinājuši 172 apakšnama deputātu atbalstu, kas ir vairāk nekā iespējamajai Feiho koalīcijai, un ar to būtu pietiekami, lai izturētu otro parlamenta uzticības balsojumu, kurā pietiek ar vienkāršo vairākumu.

Pretējā gadījumā Spānijai atkal nāktos rīkot pirmstermiņa vēlēšanas, līdzīgi kā laika periodā no 2015. līdz 2019.gadam, kad tās notika četras reizes.

Tomēr arī formālais vēlēšanu uzvarētājs Feiho uzstāj, ka viņš izcīnījis tiesības veidot jauno valdību.

"Kā tās partijas kandidāts, kura ieguvusi visvairāk balsu, manuprāt, mans pienākums (..) ir mēģināt vadīt mūsu valsti," pēc vēlēšanu rezultātu izsludināšanas uzrunā saviem atbalstītājiem uzsvēra konservatīvo līderis. "Mūsu pienākums tagad ir gādāt, lai Spānija neieslīgtu nedrošības periodā."

Viņš piebilda, ka ar lielu apņēmību ķersies pie dialoga uzsākšanas, lai izveidotu jauno valdību un aicināja sociālistus atteikties no viņa centienu bloķēšanas.

Bez absolūtā vairākuma Feiho var mēģināt izveidot mazākuma valdību, taču tam nepieciešams, lai sociālisti parlamentā uzticības balsojuma laikā atturētos, lai gan viņiem nav nekādu nolūku to darīt.

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Ipsos" direktors Hosē Pablo Fernandiss norādījis, ka PP priekšvēlēšanu kampaņa bijusi neveiksmīga un ka lēmums boikotēt pēdējās televīzijas debates bijusi kļūda, kas, iespējams, izraisījusi konservatīvi noskaņoto vēlētāju "demobilizāciju".

Sančess izšķīrās par pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu pēc tam, kad viņa pārstāvētā Sociālistiskā strādnieku partija (PSOE) un tās koalīcijas partneri - galēji kreisā partija "Unidas Podemos" ("Kopā mēs varam") - maijā cieta pazemojošu sakāvi reģionālajās un municipālajās vēlēšanās.

Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā sociālistu līderis centās mobilizēt kreiso elektorātu, biedējot ar briesmām, kādas varot radīt PP un "Vox" koalīcija, un šķiet, ka šī stratēģija bijusi veiksmīga, jo vēlētāju aktivitāte sasniedza gandrīz 70%, par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2019.gadā.

"Vox" jau ietilpst PP vadītajās valdošajās koalīcijās trijos no 17 Spānijas reģioniem. Partija sola, ka nonākot pie varas nacionālajā līmenī, tā panāks kreiso valdības laikā pieņemto likumu pārskatīšanu tādos jautājumos kā seksuālo minoritāšu tiesības, aborti un eitanāzija.

"Vox" vēlas atcelt arī kreiso valdības laikā pieņemto likumu par "dzimtes vardarbību", jo tas, viņuprāt, ir diskriminējošs pret vienu no dzimumiem, un aizstāt to ar likumu par vardarbības apkarošanu ģimenē, kas garantētu vienlīdzīgu aizsardzību gan vecajiem ļaudīm, gan sievietēm, gan vīriešiem, gan bērniem.

Nacionālkonservatīvie iestājas arī pret Sančesa laikā pieņemto likumu par "demokrātisko atmiņu", ar ko faktiski anulēts "Pakts par aizmiršanu", kas pēc diktatora Fransisko Franko nāves nodrošināja miermīlīgu pāreju uz demokrātiju.