Ēģiptes cilvēktiesību aktīvistam piespriests trīs gadu cietumsods

Zaki lieta atbalsojās arī Itālijā, kur viņš bija studējis doktorantūrā un kur daudzi atcerējās itāliešu studenta Džulio Redženi nolaupīšanu un nogalināšanu Kairā 2016. gadā.

Cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" nosodīja Ēģiptes varas iestādes par Zaki notiesāšanu.

Tiesa Nīlas deltas pilsētā Mansurā atzina Zaki par vainīgu "nepatiesu ziņu izplatīšanā" saistībā ar viņa rakstu par koptu kristiešu minoritātes diskriminēšanu Ēģiptē, informēja organizācija "Ēģiptes personīgo tiesību iniciatīva". Zaki bija sadarbojies ar šo grupu kā dzimtes tiesību pētnieks.

Zaki tieši pēc sprieduma pasludināšanas tika apcietināts, lai viņu pārvestu uz cietumu soda izciešanai.

Zaki, kurš ir kristietis, 2020. gada februārī tika aizturēts neilgi pēc ielidošanas Kairā, kad viņš bija ieradies dzimtenē uz īsu apmeklējumu no Itālijas, kur viņš studēja Boloņas Universitātē. Viņš tika atbrīvots 2021. gada decembrī pēc 22 mēnešiem pirmstiesas apcietinājumā, bet viņam tika aizliegts izbraukt no Ēģiptes.

Tā kā Zaki tika tiesāts ārkārtējā tiesā, viņam nav tiesību pārsūdzēt spriedumu. Šis tiesas spriedums vēl jāapstiprina valsts prezidentam Abdelfataham al Sisi, kuram ir vara to anulēt vai apžēlot notiesāto.

Ēģiptes prakse ieslodzīt cietumā un apklusināt valdības kritiķus ir izpelnījusies starptautisku nosodījumu un ir viens no galvenajiem domstarpību iemesliem starp Ēģipti un Rietumiem. 

Itālijas un citu Eiropas valstu valdības ir vairākkārt aicinājušas atbrīvot Zaki. Itālijas premjerministre Džordža Meloni pēc sprieduma pasludināšanas paziņoja, ka "mūsu apņēmība panākt pozitīvu risinājumu Patrika Zaki lietai nekad nav zudusi, (..) mums vēl ir ticība".

Pēdējo 10 gadu laikā Ēģiptes varas iestādes ir smagi vērsušās ne tikai pret islāmistu politisko opozīciju, bet arī pret demokrātijas aktīvistiem, žurnālistiem un tiešsaistes kritiķiem. Ilgs pirmstiesas apcietinājums ir kļuvis par ierastu praksi, lai iespējami ilgi turētu valdības kritiķus aiz restēm.