Lietuvas Seims pārvar prezidenta veto likumam par nacionālajām sankcijām Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
Lietuvas parlaments ceturtdien pārvarēja prezidenta Gitana Nausēdas veto likumam, kas paredz atšķirīgas nacionālās sankcijas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saistībā ar karu Ukrainā.
Likums tika atkārtoti pieņemts ar 99 balsīm par, septiņām pret un diviem deputātiem atturoties.
Prezidenta veto pārvarēšanai bija nepieciešama 71 balss. Pavisam Seimā ir 141 deputāts.
Seima pieņemtais likums ierobežo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iespējas saņemt Lietuvas vīzu un ievest Ukrainas hrivnas, savukārt Krievijas pilsoņiem noteikti ierobežojumi iebraukšanai Lietuvā, nekustamā īpašuma iegādē, turklāt viņu pieteikumi uzturēšanās atļaujas Lietuvā saņemšanai netiks izskatīti līdz nākamā gada 3.maijam.
Pirmo reizi likums ar 76 balsīm par, 13 pret un 34 deputātiem atturoties tika pieņemts 4.aprīlī.
Likumprojektu izskatīšanai parlamentā iesniedza Lietuvas valdība. Tā ierosināja likumā nostiprināt ar iekšlietu ministres rīkojumu par ārkārtējo situāciju noteiktos ierobežojumus vīzu izsniegšanai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī Krievijas pilsoņu iebraukšanai.
Pieņemtais likums paredz, ka Lietuva vairs nepieņems Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iesniegumus vīzas saņemšanai, izņemot gadījumus, kad iesnieguma pieņemšanā starpnieks ir Lietuvas Ārlietu ministrija.
Tāpat līdz nākamā gada aprīļa vidum Lietuva nepieņems Krievijas pilsoņu pieteikumus pagaidu uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Izņēmums attieksies uz tiem, kuru iesnieguma pieņemšanā iesaistītas Lietuvas valdības pilnvarotas institūcijas vai kuriem ir Šengenas zonas vai nacionālā vīza vai uzturēšanās atļauja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī.
Šie ierobežojumi neattieksies uz Baltkrievijas pilsoņiem. Ierosinājums izslēgt Baltkrievijas pilsoņus no ierobežojumiem tika pamatots ar to, ka tādi ierobežojumi radīs problēmas Lietuvas kravu pārvadātājiem, kuri par šoferiem pieņēmuši daudzus Baltkrievijas pilsoņus.
Likumā ietvertas arī normas no rīkojuma par ārkārtējo situāciju, kas paredz papildu pārbaudes Krievijas pilsoņiem, kas šķērso Eiropas Savienības ārējo robežu. Šādas personas joprojām tiks uzskatītas par draudu nacionālajai drošībai, sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām.
Šie noteikumi netiks attiecināti uz Krievijas pilsoņiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja Eiropas Savienības dalībvalstīs, Šengenas zonas valstīs vai šo valstu ilgtermiņa vīzas, kā arī uz personām, kas tranzītā dodas uz Kaļiņingradas apgabalu un no Kaļiņingradas apgabala un Krievijas diplomātiem.
Likums par nacionālajām sankcijām aizliedz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Lietuvā ievest un no tās izvest Ukrainas hrivnas.
Tāpat likums paredz, ka Krievijas pilsoņi un to dibināti vai pārvaldīti uzņēmumi nevar iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvā, ja vien viņiem nav uzturēšanās atļauja Lietuvā vai arī viņi nav mantojuši īpašumu.
Šāds aizliegums uz Baltkrievijas pilsoņiem netiks attiecināts.
Plānots, ka likums spēkā stāsies 3.maijā un spēkā būs līdz nākamā gada 2.maijam.
5.aprīlī Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas kustības līdere Svjatlana Cihanouska pateicās Lietuvai par Seima pieņemto likumu, kas Baltkrievijas pilsoņiem paredz mazākas nacionālās sankcijas nekā Krievijas pilsoņiem.
Tomēr 14.aprīlī Nausēda uzlika veto likumam, pieprasot noteikt vienādas sankcijas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Nausēdas vērtējumā Lietuvas ārpolitikā pašlaik par agresoru tiek uzskatīta gan Krievija, gan Baltkrievija, un tās abas ir vienlīdz atbildīgas par Ukrainā notiekošajām zvērībām.
