Eiropas kosmosa zonde meklēs iespējamos dzīvībai piemērotos apstākļus uz Jupitera pavadoņiem
No Kurū kosmodroma Franču Gviānā ceturtdien palaista kosmosā Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) zonde JUICE, lai noskaidrotu, vai Jupitera ar ledu klātie pavadoņi glabā ārpuszemes dzīvību savos plašajos apslēptajos okeānos.
Raķetes "Ariane 5" starts notika ar otro mēģinājumu, jo iepriekšējais mēģinājums ceturtdien tika atcelts zibens riska dēļ.
Neskatoties uz mākoņainām debesīm, raķete pacēlās plkst.15.14 pēc Latvijas laika un pusstundu vēlāk 1500 kilometru augstumā no tās atdalījās sešas tonnas smagā zonde.
Zonde "Jupiter Icy Moons Explorer" (JUICE) dodas garā un līkumotā ceļā uz gāzes gigantu, kas atrodas 628 miljonu kilometru attālumā no Zemes.
Pa ceļam tā izmantos vairākus gravitācijas paātrinājumus, vispirms lidojot garām Zemei un Mēnesim, pēc tam 2025.gadā aplidojot Venēru, un tad 2029.gadā vēlreiz palidojot garām Zemei.
Kad 2031.gada jūlijā zonde beidzot nonāks Jupitera orbītā, tās desmit zinātniskie instrumenti analizēs Saules sistēmas lielāko planētu, kā arī tās trīs ledus klātos pavadoņus Eiropu, Ganimēdu un Kalisto.
Pavadoņus pirmo reizi atklāja astronoms Galileo Galilejs pirms vairāk nekā 400 gadiem, taču tie ilgi tika ignorēti kā potenciālie kandidāti dzīvības uzturēšanai.
Tomēr milzīgu šķidra ūdens okeānu atklāšana kilometrus dziļi zem to ledainajām virsmām ir padarījusi Ganimēdu un Eiropu par galvenajiem kandidātiem, kur varētu būt dzīvība.
JUICE koncentrēsies uz Saules sistēmas lielāko pavadoni Ganimēdu, un tas ir vienīgais pavadonis ar savu magnētisko lauku, kas pasargā to no radiācijas. JUICE Ganimēda orbītā ieies 2034.gadā.
2024.gada oktobrī plānots sākt NASA misiju "Europa Clipper", kas koncentrēsies uz Eiropu.
Neviena no misijām nespēs tieši noteikt ārpuszemes dzīvības esamību, bet tā vietā cer noteikt, vai pavadoņiem ir piemēroti apstākļi dzīvības uzturēšanai.
Tikai nākotnes misija, kas nosēstos uz virsmas un, iespējams, ieurbtos tajā, varētu apstiprināt, vai zem tās pastāv dzīvība.
Ja tur ir dzīvība, zinātnieki uzskata, ka tie varētu būt primitīvi mikrobi, piemēram, baktērijas, kas spēj izdzīvot ekstrēmās vidēs arī uz Zemes.
1,6 miljardus eiro vērtā misija ir pirmā reize, kad Eiropa nosūta kosmosa kuģi uz Saules sistēmas ārējo daļu aiz Marsa.
