Pirmais Krievijas izlūkdienesta izrāviens - noplūdināti slepeni dokumenti par Ukrainas ofensīvu

Pentagons pašlaik izmeklē, kas varētu būt vainojams šo dokumentu noplūdē.

Militārie analītiķi paziņoja NYT, ka dažas šo dokumentu sadaļas ir mainītas, palielinot amerikāņu aplēsto bojāgājušo Ukrainas karavīru skaitu un samazinot aplēsto bojāgājušo Krievijas karavīru skaitu. Viņi uzskata, ka šīs izmaiņas var norādīt uz dezinformācijas mēģinājumiem no Maskavas puses.

NYT atzīmēja, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas pārstāvji mēģināja panākt šo dokumentu izdzēšanu no sociālajiem tīkliem, bet ceturtdienas vakarā tas vēl nebija izdevies.

"Mēs zinām par paziņojumiem sociālajos tīklos. [Aizsardzības] ministrija izskata šo jautājumu," pavēstīja Pentagona preses sekretāra vietniece Sabrina Singha.

NYT ziņoja, ka šajos dokumentos nav konkrētu kaujas darbību plānu par to, kā, kad un kur Ukraina grasās sākt uzbrukumu, tomēr tajos ir, piemēram, ziņas par Ukrainas armijas vajadzībām 1.martā. 

"Krievijas militārā plānotāja, lauka ģenerāļa vai izlūkdienesta analītiķa pieredzējušam skatienam šie dokumenti neapšaubāmi satur daudz vilinošu ziņu. Dokumentos ir pieminēti, piemēram, izdevumi par HIMARS munīciju. Pentagons nav publiski paziņojis, cik ātri Ukrainas spēki izlieto HIMARS munīciju, bet šie dokumenti to apstiprina," atzīmēja laikraksts.

Vienā no šo dokumentu slaidiem teikts, ka karā gājuši bojā 16-17,5 tūkstoši Krievijas karavīru, bet Ukraina esot zaudējusi 71,5 tūkstošus karavīru. Saskaņā ar Pentagona aplēsēm Krievija tomēr ir cietusi daudz lielākus zaudējumus.

Analītiķi paziņoja NYT, ka daļa šo dokumentu izskatās autentiski un var sniegt Krievijai vērtīgu informāciju par ieroču piegāžu un karaspēka grafikiem, izveidoto Ukrainas apakšvienību lielumu un citām militārām detaļām.

Laikraksts vēsta, ka dokumentā ar atzīmi "pilnīgi slepeni" ir informācija par "konflikta stāvokli uz 1.martu". Todien Ukrainas amatpersonas atradās ASV karaspēka Vīsbādenes bāzē Vācijā, bet nākamajā dienā viņus apmeklēja ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs un NATO Eiropas spēku pavēlnieks ģenerālis Kristofers Kavoli.

Citā dokumentā ir informācija par Ukrainas armijas apakšvienībām, tehniku un mācībām laikā no janvāra līdz aprīlim.

"Dokuments satur īsu informāciju par 12 kaujas brigādēm, kuras pašlaik tiek formētas; deviņas no tām, acīmredzot, apmāca un nosūta ASV un citas NATO valstis. No šīm deviņām brigādēm, saskaņā ar dokumentiem, sešas būs gatavas līdz 31.martam, bet pārējās - līdz 30.aprīlim. Pēc analītiķu aplēsēm, Ukrainas brigādē ir četri līdz pieci tūkstoši karavīru," ziņoja laikraksts.

Dokumentā teikts, ka kopējais tehnikas daudzums, kas nepieciešams deviņām brigādēm, ir vairāk nekā 250 tanku un vairāk nekā 350 mehanizēto transportlīdzekļu.

"Šī noplūde ir pirmais Krievijas izlūkdienesta izrāviens, kas kopš kara sākuma kļuvis zināms sabiedrībai," rezumēja NYT.