Tēlojot lesbieti, mēģina iecirst nagus jaunā puisī – turpinās bīstamās krievu krāpnieces Bogačovas neticamais stāsts

Pirms aptuveni pusgada pasaule uzzināja par “stand-up” komiķi no Sanktpēterburgas, šova “Atvērtais mikrofons” dalībnieci Taņu Šukinu.

Viņa no Krievijas aizbrauca dažas dienas pirms kara sākuma, jo viņai tika paziņots, ka, ja viņa nekavējoties neatstās valsti, tad sēdēs cietumā. Kā iemesls minēti viņas politiskie joki.

Izrādījās, ka tas viss ir bijis pilnīga fikcija, kuras uzturētāja bija savulaik piepeši uzradusies Taņas draudzene – Svetlana Bogačova.

Cietušajai atklājot piedzīvoto medijiem un pamazām atšķetinot Bogačovas uzburto melu pasauli, kā arī šādas ļaunprātības iemeslus, lasītājiem pietrūka vietas, kur atkārties žoklim.

Bogačovas metodes un iznesība atgādina ASV trillera “Jēru klusēšana” galveno slikto varoni – Hanibālu Lekteru.

Nu viņa kārtējo reizi uzradusies publiskajā vidē, cenšoties iefiltrēties Parīzes LGBTQ+ kopienā kā no Dagestānas geju un lesbiešu koncentrācijas nometnes aizbēgusi patvēruma meklētāja.

Trīs gadus noturēja upuri izdomātā, traģiskā dzīvē

Lai saprastu, kas ir Svetlana Bogačova, tomēr nedaudz dziļāk jāiebrien vecajā stāstā par Taņu Šukinu.

Kas tad īsti notika?

“Trīs gadus dzīvoju kopā ar Svetlanu Bogačovu. Glābu viņu no vēža, sarakstījos ar viņas ārstiem, psihologiem. Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieks, ar kuru esmu pazīstama, izrādās, ar mani nav kontaktējies. Tā bija Sveta. Krievija mani nemeklēja! Es trīs gadus dzīvoju kopā ar afēristu šizofrēniķi,” tā medijiem trīs no savas dzīves gadiem atstāstīja Taņa.

Izrādījās, ka Taņas paziņa nav parasta krāpniece, bet pieredzējusi mele, kura gadiem ilgi stāstījusi par sevi izdomātas lietas. Abas iepazinušās, sarakstoties e-pastā.

“Viņa man uzrakstīja uz darba pastu, pasūtīja video slimnīcai. Sveta samaksāja avansu, nebija iemesla viņai neuzticēties. Mēs satikāmies saistībā ar darbu, un reiz viņa raudādama zvanīja un teica, ka es esot pirmais numurs nesenajos un ka viņas vīrs pakāries. Es atbraucu palīdzēt. Parunāt. Uzzināju par briesmīgo avāriju un mirušo meitu. Un ka viņu moka visbriesmīgākie murgi. Viņa raudādama lūdza mani palikt pa nakti viesistabā. Ik pēc divām stundām es gāju viņu modināt, viņa izdvesa mokošus vaidus, asaras un kliedzienus. Es sāku braukt biežāk. Pieķēros. Man viņas bija žēl. Gudra, interesanta sieviete ar murgainu likteni,” atceras Taņa.

Svetlana sacīja, ka psihoterapeite piekrīt viņu pieņemt tikai tad, ja ar viņu kāds dzīvos, lai viņa ar sevi neko neizdarītu.

“Es piekritu padzīvot kopā vienu mēnesi. Man atrakstīja viņas ārsts. Gļebs Koganovičs. Tāda nav.  Viņš rakstīja, ka, pateicoties man, viņa gūst panākumus, bet tik smaga trauma ir jāapstrādā ilgāk. Es paliku vēl vienu mēnesi. Tad pakārās viņas brālis. Viņš, starp citu, ir sveiks un vesels un ar viņu nekontaktējas. Tad viņai uzradās vēzis. Es dzīvoju ellē, bet man lika domāt, ka esmu pēdējais, kas viņai ir. Un tā līdz šodienai,” pērn stāstīja Taņa.

Vēža simptomus krāpniece, ārste anestezioloģe, simulēja ar precizitāti līdz sīkumiem.

Imitējusi matu izkrišanu ar epilācijas krēma palīdzību, ģībusi. Pat nekrozes uz ādas viltojusi. Kopumā viņa bijusi ļoti ticama vēža slimniece.

Taņa neprecizēja, par kādu summu viņa apkrāpta, taču zem dažiem video viņas “YouTube” kanālā joprojām norādīti Svetlanas rekvizīti.

Cietusī labu laiku vāca pierādījumus pret Bogačovu, taču pati krāpniece attaisnojās, ka ir šizofrēniķe un par notikušo Taņai teica: “Tev nav par ko sevi vainot. Es objektīvi labi meloju.”

Šeit nu viņai nevar pārmest nepatiesību stāstīšanu.

Svetlana kā haizivs mēģina iepeldēt Parīzes LGBTQ+ kopienā

Savukārt iepriekšējās nedēļas izskaņā ar prātam neaptveramu stāstu padalījās kāds Kirils Mihaļevs.

Puisis Parīzē nodarbojas ar palīdzības sniegšanu tiem LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem, kuru dzīves Krievijā vai citviet ir apdraudētas, un, kuri vēlas rast patvērumu Eiropas Savienībā (ES).

Kirila pārstāvētajai iestādei “Centre LGBTQI+ de Paris et Île-de-France” 28. martā piezvanīja sieviete, kura tolaik it kā atradusies speciālā zonā iebraucējiem, kuriem kaut kas nav kārtībā ar ieceļošanai Francijā nepieciešamajiem dokumentiem.

Noskaidrojot sievietes vēlmes, iestādes darbinieks viņu pāradresēja Kirilam, kura specialitāte bija, balstoties savā pieredzē, palīdzēt šādiem cilvēkiem.

Kundze sevi pieteica kā Svetlanu un izstāstīja, ka caur Armēniju, Turciju, Izraēlu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Serbiju ir aizmukusi no “Dagestānā esošas koncentrācijas nometnes geju un lesbiešu pārmācīšanai”.

Tur viņu – lesbieti – nošķirot no draudzenes Sanktpēterburgā aizvedis viņas brālis, kurš esot musulmanis.

“Kad es palūdzu viņai kontaktēties ar mani “WhatsApp”, pamanīju, ka man raksta numurs ar Turcijas kodu un vārdu Svetlana Vladimirovna Bogačova. Maigi sakot, biju pārsteigts, taču uz tikšanos devos, jo, ja es tomēr kļūdītos, būtu pametis cilvēku īstā nelaimē. [...] Taču satiekoties, es atpazinu, ka tā ir tieši tā Svetlana Bogačova un viņa jau kārtoja dokumentus, lai lūgtu patvērumu,” stāsta puisis.

Viņš piebilst, ka palīdzību Bogačovai, protams, nesniegs, vienlaikus norādot, ka šī stāsta absurdums viņu joprojām nelaiž vaļā.

Jāsecina, ka Kirilam, iespējams, izdevies paglābt sevi no pieredzes, kuru trīs mokošu gadu laikā ieguva Svetlanas iepriekšējā upure – Taņa Šukina.