Zviedrijas tiesa paaugstina sodanaudas par "Estonia" miera traucēšanu
Zviedrijas apelācijas tiesa paaugstinājusi sodanaudas kinematogrāfistiem, kuri atzīti par vainīgiem Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" miera traucēšanā.
Apsūdzētie - Zviedrijas pilsoņi režisors, žurnālists Henriks Evertsons un operators, jūras dzelmju eksperts Linuss Anderšons - vadīja komandu, kas 2019.gadā ar tālvadības zemūdeni piekļuva "Estonia" vrakam, lai gan Zviedrijas likums aizliedz piekļuvi, jo daudzi katastrofā mirušie atrodas tajā.
Zviedrija, Somija un Igaunija 1995.gadā vienojās kuģa vraku neizcelt no dzelmes un piešķīra vrakam traģēdijas upuru pēdējās atdusas vietas statusu, kā arī ar likumu aizliedza traucēt aizgājēju mieru.
Prāmja "Estonia" traģēdija Baltijas jūrā
Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi.
Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie.
Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
Dokumentālās filmas veidotāji sākotnēji tika attaisnoti, bet vēlāk notiesāti un viņiem tika piemērotas sodanaudas par aizgājēju miera traucēšanu.
Prāmja "Estonia" traģēdija
Abas puses apstrīdēja spriedumu, kas paredzēja aptuveni 2090 un 1740 eiro lielus naudassodus.
Apelācijas tiesa šodien nolēma sodanaudas divkāršot.
Filmēšanas gaitā nogrimušā kuģa korpusā tika atklāts četrus metrus liels caurums. Dokumentālistu atklājums raisīja šaubas par oficiālās izmeklēšanas atzinumiem, un varasiestādes sāka jaunu izmeklēšanu.
