Aiz propagandas priekškara: kodolrungu tagad vicina Nīderlandes virzienā

Vērojot propagandas raidījumus, bija redzams dīvains vēstījumu sajaukums. Pēc Starptautiskās Krimināltiesas paziņojuma par aresta ordera izdošanu Putinam un Ļvovai-Belovai svētdienas raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovojovu" par atbildi atkal skanēja kodolieroču žvadzināšana un draudi dot triecienus pa Nīderlandi un citām Rietumu valstīm, kas varētu vēlēties izpildīt tiesas lēmumu. Noskaņojums bija izteikti kareivīgs.

Tajā pašā laikā visu pārējo nedēļu līdz Hāgas lēmumam "kremlinu" runātais atstāja iespaidu, ka krievi baidās no ukraiņu pretuzbrukuma. Protams, skaļi neviens to neatzina, taču pietika jau ar tādiem izteikumiem kā "mēs nedrīkstam nenovērtēt ienaidnieka spējas", "būtu tuvredzīgi pretinieku nomētāt ar cepurēm", atkal izskanēja vaimanas par Rietumu ieroču piegādēm, īpaši tika atzīmēts, ka "ļoti nepatīkama" būtu Ukrainas aviācijas papildināšana ar Rietumu tehniku. Tāpat kādreizējo nicīgo toni ir nomainījis satraukums par ukraiņu karavīru apmācīšanu Rietumvalstīs.

Lai gan ziņojumos no frontes "vojenkori" joprojām slavē krievu armijas kaujas spējas un karavīru it kā augsto motivāciju, mazumā ir gājuši vēl pavisam nesenie stāsti, ka ukraiņu armijas resursi ir teju izsīkuši. Tā vietā tiek stāstīts, ka gaidāms ukraiņu pretuzbrukums, kuram krievu armija ļoti gatavojas. Zīmīgi, ka viena no galvenajām propagandistēm Olga Skabejeva vairākkārtīgi optimistiskākiem runātājiem steidza atgādināt, lai neaizmirst Harkivas un Hersonas mācības.

Iznīcināšot ikvienu dronu

Kremļa ideologi kopš 14. marta visu nedēļu lepojās ar to, cik armija rīkojusies profesionāli, nogāžot ASV dronu Melnajā jūrā. ASV amatpersonas vēstīja, ka otrdien, 14. martā, no rīta divi Krievijas gaisa spēku iznīcinātāji "Su-27" pārtvēra un taranēja ASV bezpilota izlūkošanas lidaparātu "MQ-9 Reaper", kas pārvietojās starptautiskajā gaisa telpā virs Melnās jūras. ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis Pets Raiders sacīja, ka šī bija atklāta provokācija no Krievijas puses, krievu piloti ir rīkojušies pārgalvīgi un klaji neprofesionāli. Viņš arī uzsvēra, ka, par spīti šim incidentam, ASV lidaparāti arī turpmāk patrulēs virs Melnās jūras, lai ievāktu izlūkošanas informāciju. Savukārt ASV Valsts departaments izsauca Krievijas vēstnieku, lai pieprasītu paskaidrojumus par notikušo.

Starptautiskā prese vēsta, ka amerikāņu drons lidoja starptautiskajā gaisa telpā, veicot kārtējo novērošanas un izlūkošanas misiju. Amerikāņu un ukraiņu amatpersonas ir paziņojušas, ka dalās ar izlūkdatiem, kas iegūti šādu misiju laikā, īpaši saistībā ar draudiem, ko Melnajā jūrā rada Krievijas karakuģi un zemūdenes.

Tikmēr krievi cits par citu skaļāk sauca, ka tā bijusi ASV "kaujas" operācija, un nepatiesi apgalvoja, ka amerikāņu drons lidinājies Krievijas teritorijā. Saskaņā ar propagandistu loģiku Krievija starptautisko piekrastes gaisa telpu esot pasludinājusi par lidojumiem slēgtu zonu, tāpēc drons tur bijis nelikumīgi. Protams, ka ideoloģiskās frontes cīnītāji ne ar pušplēstu vārdu nepiebilda, ka neviena valsts nevar vienpusēji noteikt kādus aizliegumus attiecībā uz starptautisku gaisa telpu, kas ir neitrāla teritorija. Tā vietā propagandisti nepatiesi uzurpēja tās teritoriālo piederību, apgalvojot, ka drons ielidojis Krievijas teritorijā.

Visāda kalibra esošie un atvaļinātie armijnieki klāstīja, ka ASV esot pārkāpusi visas "sarkanās līnijas" un krievu rīcība ir laba mācībstunda visai Rietumu pasaulei, kas notiek, ja nevajadzīgi izaicina Krieviju. Tāpat tika draudēts, ka šāds liktenis sagaida visas bezpilota izlūklidmašīnas, kas vien pietuvosies Krievijas teritorijai.

Nehumānā Hāga esot pelnījusi kodolrungu

Svētdienas raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" propagandisti trakoja par Starptautiskās Krimināltiesas izdotajiem aresta ordeņiem. Tika paziņots, ka tādējādi visa Krievijas tauta, kas atbalsta savu prezidentu, ir pasludināti par noziedzniekiem. Propagandiste Margarita Simonjana klaji meloja par kastrētiem krievu karavīriem, ukraiņu izvarotām Donbasa sievietēm un bērniem, nogalinātiem krievu karagūstekņiem, par kuriem Hāga neliekoties ne zinis. Taču tā gribot arestēt Putinu un bērnu tiesību aizstāvi par to, ka viņi "glāba bāreņus" no karadarbības. Šādi sagrozīta realitāte savā nekaunībā līdzinās hitleriskās Vācijas galvenā propagandista Josefa Gebelsa uzstādījumam, ka jo lielāki meli, jo vieglāk tiem noticēt.

"Pagājušajā mēnesī Jēlas Humanitārās pētniecības laboratorija publicēja ziņojumu, kurā apgalvots, ka pēdējā gada laikā vismaz 6000 bērnu no Ukrainas ir nosūtīti uz Krievijas "pāraudzināšanas" nometnēm," vēsta "The Guardian".

17. marta paziņojumā Starptautiskās Krimināltiesas prokurors Karims Hans ir norādījis, ka viņa biroja identificētie gadījumi liecina par simtiem bērnu deportāciju no bērnu namiem un bērnu aprūpes namiem. Hans norādīja, ka bērni nedrīkst kļūt par kara laupījumu.

Atvaļinātais ģenerālis Andrejs Guruļevs par izdoto aresta orderi teica: "Zēni, solis pa labi vai pa kreisi un jūs dabūsiet ar kodolrungu pa stikla kupolu." Viņam piebalsoja Solovjovs, draudot dot kodoltriecienus pa ikvienu Rietumvalsti, kas varētu gribēt īstenot tiesas lēmumu. Solovjovs aicināja visas BRICS valstis apvienoties un vērsties pret Starptautisko krimināltiesu.

Tikmēr BRICS ietilpstošās Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) prezidenta Sirila Ramafosas pārstāvis jau ir paziņojis, ka valsts apzinās savas tiesiskās saistības, kas izriet no dalības Romas statūtos, kas reglamentē Starptautiskās Krimināltiesas darbību. Faktiski tas nozīmē, ka Putins, ja nevēlēsies tikt apcietināts, nevarēs ierasties uz augustā DĀR notiekošo BRICS samitu. Līdz šim šos pasākumus Putins ir vienmēr apmeklējis personīgi.

Valsts rekets

Propagandisti ar lielu sparu ziņoja arī par Putina piedalīšanos Krievijas rūpnieku un uzņēmēju savienības kongresā un lēmumu, ka uzņēmējiem - miljardieriem - ir jāveic "labprātīgs" ziedojums valsts kasē 300 miljardu rubļu apmērā, kas ir aptuveni 3,7 miljardi eiro.

Kremļa ideologi, lai tas neizskatītos pēc valsts reketa, aizgūtnēm stāstīja par "pienākumu" pret dzimteni, neaizmirstot pieminēt pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu privatizāciju, kad pašreizējie miljardieri esot iedzīvojušies uz valsts un tautas rēķina un tagad viņiem jāatdod parāds.

Solovjovs pats atzina, ka uzņēmēji esot uz viņu apvainojušies, jo viņš savā raidījumā sabiedrību izteikti mudināja uztvert miljardierus kā "neapzinīgus elementus", kas negodīgā ceļā ieguvuši bagātību un tagad negrib dalīties. Līdzīgās noskaņās ieturētas bija visu ideologu runas, vēstot, ka no uzņēmējiem netiek prasīts nekas briesmīgs, tikai tas, lai viņi nedaudz "padalītos".

Baidās no pretuzbrukuma

Bēdīgi slavenie "vojenkori" un pārējie propagandisti nu jau krietni piezemētos toņos vēsta par Krievijas armijas "panākumiem" un stāsta, ka gatavojas ukraiņu pretuzbrukumiem. Vienlaikus ideologi apgalvo, ka, ja vien būs kaut mazākā kustība uz Krimas pusi, to uztveršot kā uzbrukumu Krievijas teritorijai.

Tikmēr ASV "Kara pētījumu institūts" (ISW) ziņo, ka kopējā Krievijas pavasara ofensīva varētu būt sasniegusi savu kulmināciju un vairāk spēka krieviem nav. Ukrainas Austrumu spēku grupas runasvīrs pulkvedis Serhijs Čerevatijs 19. martā paziņoja, ka Krievija nespēj savākt pietiekamus spēkus paredzamajai lielajai ofensīvai Donbasā, un norādīja, ka pašreizējās Krievijas ofensīvas nevar saukt par "lielu stratēģisku operāciju".

ISW analītiķi par 19. marta Putina vizīti okupētajā Mariupolē vēsta, ka tādējādi Krievijas prezidents vēlas attēlot sevi kā iesaistītu kara laika līderi. Putina vizīte Mariupolē ietvēra ļoti inscenētas tikšanās ar iedzīvotājiem, dīvainu braucienu pa pilsētu, Putinam it kā pašam vadot automašīnu, kā arī Krievijas vicepremjera Marata Husnuļļina stāstījumu par pilsētas atjaunošanas pasākumiem.

ISW ieskatā Putins, visticamāk, izvēlējās apmeklēt Mariupoli, jo tā ir kopš 2022. gada maija ieņemta pilsēta, kas atrodas tālu no frontes līnijas, kur Krievijas spēki un okupācijas amatpersonas jau ir ieviesušas stingrus drošības pasākumus. Putins, visticamāk, savu vizīti bija iecerējis arī kā atbildi uz Starptautiskās Krimināltiesas apcietināšanas orderi par viņa līdzdalību kara noziegumos, kas saistīti ar ukraiņu bērnu deportāciju, no kuriem vismaz 1000 deportēja no Mariupoles vien. Putina vizītes Mariupolē mērķis bija arī mazināt ieilgušās un visaptverošās bailes par paredzamo Ukrainas pretuzbrukumu Ukrainas dienvidos.