Ārpolitikas eksperts: Ķīnu attiecībās ar Krieviju vairāk vada ekonomiskās intereses, nevis vēlme nostāties tās pusē

Šīs nedēļas sākumā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Kremlī tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šī ir Sji pirmā vizīte kopš apstiprināšanas prezidenta amatā uz trešo pilnvaru termiņu.

Kapustāns atzīmēja, ka Krievija vēlas mazināt plašo izolāciju no Rietumu valstu puses. Tāpat tā ir ieinteresēta iegūt papildu ieročus. Lai gan Krievijai "uz papīra" patlaban to it kā pietiek, taču daļa no ieročiem nav efektīvi un ir novecojuši. Turklāt Krievijai pēc būtības ir jāsacenšas ar Rietumu valstu militāro rūpniecību, kas atbalsta Ukrainu. Šādu konkurenci Krievijai ir maz izredžu izturēt ilgtermiņā.

"Krievija ir ieinteresēta mēģināt zondēt iespējas kara Ukrainā diplomātiskam risinājumam, izmantojot Ķīnu kā starpnieku. Ķīnas vidutāja loma varētu būt noderīga, lai, "saglabājot seju", varētu iziet no konflikta, vai to pārtraukt, vienlaikus saglabājot iekarotās teritorijas," sacīja ārlietu eksperts.

Viņš norādīja, ka pēdējo gadu laikā Ķīna ir tuvinājusies ar Krieviju, jo abām valstīm ir vairāki saskarsmes punkti. Abas valstis vada faktiski diktatori, kuru rokās ir koncentrēta ļoti liela vara.

Par Krieviju nevienam nav šaubu, ka Vladimirs Putins personīgi vēlas palikt pie varas vēl uz ilgu laiku. Līdzīgi procesi notiek arī Ķīnā. Pēc Kapustāna paustā, rodas priekšstats, ka Sji mēģinās palikt pie varas uz visu savu mūžu. Atteikšanas no līdzšinējās tradīcijas valdīt ne ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem un varas izteikta koncentrēšana personīgās rokās par to spilgti signalizē.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs akcentēja, ka abas valstis vieno opozīcija pret Rietumiem, jo īpaši pret ASV. Ķīnai nav tik liela opozīcija pret Eiropu, jo tā ir ieinteresēta ekonomiskās attiecībās un tirdzniecībā, piemēram, ar Vāciju. Pret ASV abām valstīm - gan Ķīnai, gan Krievijai - ir ļoti negatīva attieksme. Tāpat ASV ir galvenais garants Taivānas jautājumā, kuru Ķīna gribētu iegūt sev.

Kapustāns uzsvēra, ka Ķīna vēlas arvien vairāk un lēti iegādāties no Krievijas izejvielas un resursus, jo īpaši patlaban, kad Rietumeiropa lielā mērā atsakās no Krievijas gāzes un naftas. Rietumeiropa par šiem resursiem līdz šim maksāja dārgi, Ķīna - daudz lētāk, bet Krievijai pašlaik trūkst noieta tirgu.

"Ķīna no savas puses vēlas demonstrēt pārējai pasaulei sevi kā miera nesēju, jo, raugi, tā ir izstrādājusi miera plānu. Ķīna aizvadītajos divdesmit gados ir deklarējusi, ka tā konfliktos tiešā veidā neiesaistās, lai gan pēdējā laikā tā ir spēcīgi saspīlējusi attiecības ar Taivānu. Ķīna grib parādīt, cik tā ir pievilcīga pārejai pasaulei," teica ārpolitikas eksperts.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs uzsvēra, ka Ķīnu vada pragmatiski apsvērumi - gan iespēja lēti iegādāties sev dabas resursus, gan arī, lai Krievija karā Ukrainā nesabrūk un Putins paliktu pie varas kā pretspēks Rietumiem.

Labā ziņa varētu būt tā, ka Ķīna nav ieinteresēta kara eskalācijā un jo īpaši iespējamā kodolieroču izmantošanā pret Ukrainu vai citviet. Atsevišķi Krievijas politiķi jau ir piesaukuši raķešu triecienus, piemēram, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs runāja par raķešu triecienu pa Starptautisko Krimināltiesu Hāgā, kas atrodas Nīderlandē.

Runājot par ieročiem, kuros Krievija varētu būt ieinteresēta, Kapustāns vērsa uzmanību uz to, ka patlaban nav stabilu liecību, ka Ķīna būtu tirgojusi Krievijai letālus ieročus. Ķīna cenšas "manevrēt un lavierēt" un virzīt savas intereses, nevis "brālīgi" palīdzēt Krievijai. Ķīna vēlas saglabāt ekonomiskās attiecības ne tikai ar Eiropu, bet arī ar ASV.

Savukārt, ja kāda Ķīnas kompānija ar valdības ziņu palīdzēs Krievijai ar ieročiem, tad uzreiz sekotu sankcijas no ASV, kas varētu negatīvi ietekmēt Ķīnas ekonomiku, kuru jau tā pamatīgi bremzēja drastiskie Covid-19 izolācijas pasākumi.

Ārpolitikas eksperts norādīja, ka Ķīna negrib pilnībā nostāties Krievijas pusē, lai gan savā retorikā tā var demonstrēt 100% un pat vairāk atbalstu Krievijai. Ķīna uzmanīgi seko līdzi karam Ukrainā un vēro sankciju pret Krieviju efektivitāti, kā arī uz iespējām rīkoties Taivānas jautājumā.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainas jautājumā Ķīna vēlētos palielināt savu ietekmi vai vismaz valsts prestižu, publiski runājot par miera plānu, kas gan neatbilst Ukrainas interesēm. Kapustāna ieskatā, tā ir kā diplomātiska spēle, kurā Ķīna mēģina veicināt savu ietekmi pasaulē. Interesanti ir arī tas, ka Ķīnas līderis ieradās Maskavā, kamēr stratēģiskais konkurents Japāna - tās premjers Fumio Kišida - šodien ieradās negaidītā vizītē Kijivā. Eksperts norādīja, ka tas skaidri parāda sāncensību.