Lietuvas parlaments pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā par pusotru mēnesi

Par šo lēmumu balsoja 80 deputāti, 16 bija pret, bet 27 atturējās.

Arī turpmāk ārkārtējā situācija tiks attiecināta uz Lietuvas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabala pierobežas rajoniem un robežšķērsošanas punktiem visas valsts robežas garumā.

Ārkārtējās situācijas līdzšinējais beigu termiņš bija 16. marts.

Jau ziņots, ka 8. martā Lietuvas valdība atbalstīja Iekšlietu ministrijas ierosinājumu pagarināt ārkārtējo situāciju.

"Krievijas militārā agresija Ukrainā turpinās jau gadu - turpinās noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, starptautisko tiesību pārkāpumi. Mēs ierosinām pagarināt ārkārtējo situāciju, jo saspringtas ģeopolitiskās situācijas apstākļos mums ir jāgarantē sava drošība, konstitucionālā kārtība un nacionālā aizsardzība,"  ierosinot pagarināt ārkārtējo situāciju, paziņoja iekšlietu ministre Agne Bilotaite.

Iekšlietu ministrija bija ierosinājusi ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 17. aprīlim, taču valdība atbalstīja tās pagarināšanu līdz 2. maijam.

Ārkārtējās situācijas laikā pastiprināti tiek apsargāta valsts robeža, ir stingrāks vīzu izsniegšanas režīms, valsts iestāžu, kas piedalās ārkārtējās situācijas pārvaldībā, finansēšanai un valsts nacionālās drošības apdraudējuma novēršanā var izmantot valsts rezerves.

Lietuvā ārkārtējā situācija tika noteikta pagājušā gada 24. februārī, kad Krievija sāka jauno iebrukumu Ukrainā. Pagarinot ārkārtējo situāciju septembrī, tika nolemts to attiecināt tikai uz Lietuvas pierobežas ar Krieviju un Baltkrieviju reģioniem, nevis visu valsti, kā tas bija iepriekš. Tāpat tika noteikti ierobežojumi Krievijas pilsoņu iebraukšanai valstī.

No 2021. gada novembra uz Lietuvas robežas ar Baltkrieviju bija noteikta ekstremālā situācija saistībā ar nelegālo migrantu plūsmu. Tā bija spēkā līdz 2022. gada janvāra vidum.

Lēmumu par ārkārtējo situāciju pieņem parlaments, bet parlamenta sesiju starplaikos - valsts prezidents.