Pārtikas un ūdens rezerve

Vai atceraties, kā kovida krīzē cilvēki pirka griķus un konservus? Varbūt kādam vēl saglabājušās rezervītes… Tās jāēd nost, taču nelielus pārtikas krājumus mājās būtu vēlams turēt. Izlietot un vietā iegādāties no jauna. Kā mēdz teikt, drošs paliek drošs.

Pārtikas apriti, izsniegšanas principus un apjomu ārkārtas situācijās nosaka Ministru kabineta Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā, kas pieņemti 2022. gadā, drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Piemēram, civiliedzīvotājiem vienas dienas norma pieaugušam cilvēkam ir 200–300 gramu miltu vai putraimu, sausais kartupeļu biezenis vai makaroni, 170–250 gramu gaļas vai zivju konservu, 150 gramu maizes vai 40 gramu sausiņu, olu vai piena pulveris, zirņi un citi pākšaugi, kā arī trīs litri dzeramā ūdens ziemā vai četri litri vasarā. Tomēr paļauties tikai un vienīgi uz šo dokumentu nebūtu prāta darbs, jo ārkārtas situācijās jārēķinās ar ārkārtējiem apstākļiem.

Krīzes plānā X stundai paredzēts, ka sākotnēji apgādes lielākais smagums gulsies uz pašvaldību pleciem, jo vietējā situācija, iedzīvotāji un viņu iespējas labāk zināmas uz vietas, ne no galvaspilsētas tālumiem. Taču var paiet kāds laiciņš, iekams sistēma sāk darboties. Turklāt jautājums – vai būs, kur un ar ko tos putraimus vai makaronus vārīt? To nav iespējams prognozēt. Ēdiena pagatavošanu krīzes gadījumā var ietekmēt elektrības, gāzes un ūdens pieejamība, kā arī citi apstākļi. Tādēļ ieteicams iegādāties pārtiku, kas var ilgstoši stāvēt istabas temperatūrā un kuru var pagatavot bez lieliem ūdens un elektrības resursiem. Tāpat mājās vēlams turēt dzeramā ūdens pudeli, kas var noderēt arī mierīgos laikos, ja mājoklī ir centralizētā ūdens apgādes sistēma un notiek kāda avārija.

Civilās aizsardzības speciālisti iesaka rezerves gatavot, izmantojot armijas pieredzi, kur neliela izmēra paciņā salikta pārtika vienai ēdienreizei un tajā pašā komplektā iekļauts ķīmiskais sildītājs. Tas būtu ideāls variants un krīzes pirmajās dienās ērts risinājums, taču civiliedzīvotāju vajadzībām patlaban šādu rezervju nav. Protams, nevajag plauktus, ledusskapi vai pagrabu piekraut ar milzīgiem konservu krājumiem, bet izvēlēties ātri pagatavojamās zupas, nūdeles, biezeņus vieglā iepakojumā. Kāds konservs arī noderēs, bet ne desmitiem kārbu, kam paliels svars.

Un, protams, jāatceras arī par pārtikas krājumiem mājdzīvniekiem.

Kam jābūt mājas aptieciņā

Aizsardzības ministrija kopā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu izstrādājusi rekomendācijas, kādiem medikamentiem vajadzētu būt mājas aptieciņā – ar piebildi, ka noteikti jāseko līdzi to derīguma termiņam. Tie var noderēt gan ikdienā, gan X stundā.

* Pretsāpju un pretsaaukstēšanās līdzekļi

Galvenie bezrecepšu medikamenti ir tie, kuru aktīvā viela ir paracetamols vai ibuprofēns. Saaukstēšanās (iesnas, klepus, sāpes rīkles galā) gadījumiem mājās var turēt mentolu saturošas sūkājamas tabletes, kā arī deguna pilienus iesnu ārstēšanai. Pieaugušie un pusaudži rīkles un mutes dobuma skalošanai var izmantot hlorheksidīnu saturošus šķīdumus.

* Medikamenti pret gremošanas traucējumiem

Ja iepriekš nav bijusi vajadzība tādus lietot un nav skaidrs, ko iegādāties, drošs variants jebkurā mājas aptieciņā vienmēr būs aktivētā ogle. To var lietot arī tad, ja gadījies apēst kaut ko sliktu vai ir aizdomas par saindēšanos. No tautas līdzekļiem – ozolu mizu tēja, jo tā labi palīdz gremošanas traucējumiem un arī pret caureju. Bezrecepšu pretcaurejas līdzeklis ir arī loperamīds, ko ieteicams turēt aptieciņā, taču to nevajadzētu lietot ilgāk par diennakti bez konsultēšanās ar ārstu. Vēl viens medikaments gremošanas traucējumu novēršanai varētu būt No-spa, taču to neiesaka lietot ilgstoši, kā arī jābūt uzmanīgiem vēdera sāpju gadījumā.

* Pretalerģijas līdzekļi

Tie ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kuriem jau iepriekš novērotas alerģiskas reakcijas, piemēram, uz kādiem putekšņiem vai citiem alergēniem. Līdztekus iekšķīgi lietojamām pretalerģijas zālēm var nodrošināties arī ar ārīgi lietojamiem geliem vai krēmiem, piemēram, lai mazinātu kukaiņu kodumu izraisītās blakusparādības.

* Medikamenti ar nomierinošu efektu

Bez ārsta receptes aptiekā nopērkami galvenokārt uz augu bāzes veidoti līdzekļi – dažādas nomierinošas tinktūras, sīrupi un tabletes. Pie pamata medikamentiem var minēt vilkābeļu tinktūru un baldriānu ekstraktu. Stiprākas iedarbības nomierinošiem medikamentiem būs nepieciešama ārsta recepte.

* Dezinfekcijas līdzekļi

Ja brūce vai ievainojums ir dziļš, jāmeklē palīdzība pie mediķiem. Ja nepieciešams dezinficēt nelielu sadzīves traumu – nobrāzumu, skrambu, iegriezumu –, vispirms to noskalo ar tīru tekošu ūdeni. Pēc tam brūces malas var apstrādāt ar ūdeņraža pārskābi. Dažos gadījumos der arī spirtu saturoši līdzekļi, piemēram, labi pazīstamais briljantzaļā šķīdums. Aptiekās ir arī antiseptiski līdzekļi bez spirta, kas labi noder bērniem.

* Specifiskie medikamenti

Ja cilvēkam regulāri jālieto konkrēti medikamenti, būtu svarīgi vienoties ar ģimenes ārstu, ka recepte tiek izrakstīta tā, lai šīs zāles būtu kaut ar nelielu rezervi. Galvenais, lai nerodas situācija, ka nepieciešamās zāles ir beigušās un nav iespējams iegūt recepti nākamās devas iegādei. Šo situāciju gan tagad atvieglo e-recepšu izrakstīšanas iespējas, bet tehnisku problēmu gadījumā tas var kavēties.

* Siltumu atstarojoša sega un termometrs

Aptiekās nopērkami dažādu veidu termometri – gan bezkontakta, gan padusē liekamie. Siltumu atstarojošās segas plašā izvēlē var nopirkt interneta veikalos.

* Pārsienamie materiāli un šķēres

Vienmēr pa rokai jātur arī šķēres, plāksteru komplekts, marles saites, salvetes un citas lietas, kas var noderēt brūču apkopšanai.

Kas vēl liekams somā

Rekomendācijās, kas liekams tā dēvētajā 72 stundu somā, starp daudzām citām lietām norādīts, ka jāpadomā arī par siltumu un gaismu, proti, vēlams, lai būtu rezerves lādētājs tālrunim, mašīnas akumulatora lādētājs, ārējās enerģijas krātuve (power bank).

Ārkārtas situācijās lieti var noderēt sērkociņi, šķiltavas, sveces, lukturītis, baterijas. Jāpadomā par siltu apģērbu, rezerves apakšveļu un ērtiem apaviem. Tas pats nepieciešams bērniem, plus vēl mazuļiem vajadzīgas autiņbiksītes un knupīši, pudelītes, termoss, piena maisījums, ja bērniņš to lieto.

Vajadzētu arī guļammaisu vai segu, tūristu paklājiņu un, vēlams, telti.

No citām noderīgām lietām var minēt līmlenti, diegu, adatu, rakstāmpiederumus, nazi, ja iespējams – tūristu variantu, jo tam klāt ir arī konservu attaisāmais un citi rīki. Noderēs arī karote, dvielis, tualetes papīrs, vienreizlietojamās salvetes, dezinfekcijas līdzeklis, higiēnas piederumi, rezerves brilles vai kontaktlēcas.

Bez skaidras naudas nevar

Lai arī cik aktīvi Latvija un Eiropa cenšas ieviest bezskaidras naudas norēķinus, dzīve rāda, ka paļaušanās tikai uz bankas kartēm var sagādāt neērtības. Ir taču pieredzēts, ka pēkšņi veikalā sistēmas kļūmes dēļ nav iespējams norēķināties ar karti vai tirdziņos mazajiem uzņēmējiem nav karšu termināļu, jo bankas komisija tik liela, ka nerentējas tos iegādāties. Tātad kādai skaidras naudas summai tomēr jābūt pa rokai. Cik daudz? Tas lielā mērā atkarīgs no katra cilvēka vai ģimenes rocības, bet Latvijas Bankas rekomendācijās teikts, ka vēlamais skaidrās naudas apmērs ir summa, kas nepieciešama vienas mājsaimniecības pamatvajadzību segšanai vienai nedēļai. Turklāt vēlams, lai šī summa būtu maza nomināla eiro banknotēs.

Krīzes situācijām Latvijas Banka ir noteikusi tā dēvēto kritisko bankomātu atrašanās vietas, un bankām ir jānodrošina, lai tie darbojas nepārtraukti. Pakalpojumu sniedzējs šajos bankomātos nodrošināmās izmaksas un skaidrās naudas minimālos apjomus plānos tā, lai katrs klients dienā var izņemt līdz 500 eiro – protams, nepārsniedzot klienta maksājumu kartēm piesaistītajos kontos pieejamo naudas līdzekļu atlikumu. Kritisko bankomātu saraksts atrodams Latvijas Bankas mājaslapā – tādi ir visās lielākajās Latvijas pilsētās.

Tev dokumenti ir kārtībā?

Dokumentiem vienmēr jābūt kārtībā, jāievēro to derīguma termiņš un laikus jāatjauno. Tas ir pašsaprotami un svarīgi ne tikai ārkārtas situācijās. Turklāt te runa ir ne tikai par saviem personas dokumentiem, bet arī par bērnu dokumentiem un dažādiem pilnvarojumiem.

Ja radusies ārkārtas situācija un nākas evakuēties, dokumenti jāieliek ūdensnecaurlaidīgā maisiņā, un vajag paņemt arī rakstāmo. Taču mūsdienās daudz kas notiek elektroniskajā vidē, tostarp arī pilnvarojumu un citu dokumentu parakstīšana. Kādas iespējas kaut ko nokārtot attālināti varētu būt X stundā?

E-parakstu mūsu valstī nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Iepriekš sarunā ar Patieso Dzīvi LVRTC pārstāvji skaidroja, ka dokumentus krīzes situācijā varēs parakstīt, ja būs izpildīti šādi nosacījumi:

*LVRTC infrastruktūra nav bojāta vai ietekmēta un eParaksta pakalpojumi un sistēmas, kas nodrošina eParakstu, darbojas; *iedzīvotājiem ir pieejami nepieciešamie rīki, piemēram, eID karte ar derīgu PIN kodu vai mobilā lietotne eParaksts mobile;

*ir pieejama elektrība, kas nodrošina ierīču darbību un interneta savienojumu.

Ja kāds no šiem faktoriem nav nodrošināts, eParaksta izmantošana var būt apgrūtināta vai neiespējama.

Papildu riski var būt saistīti ar:

*valsts vai pašvaldību noteiktiem ierobežojumiem, kas var ietekmēt eParaksta izmantošanas iespējas;

*kiberapdraudējumiem;

*sistēmu pārslodzi, kā arī tehniskās palīdzības pieejamību, kas krīzes apstākļos var būt ierobežota.

Iedzīvotājiem ieteicams izveidot tuvinieku un būtiskāko struktūru tālruņu numuru sarakstu papīra formātā un ar savējiem norunāt kādu papildu saziņas veidu vai tikšanās vietu.

Noskaidro, kur ir patvertne

Latvijā regulāri notiek trauksmes sirēnu pārbaudes, un cilvēki pēc tam ziņo, kur dzirdēts, kur ne. Par to mēdz būt arī sūdzības. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kura pārziņā ir sirēnas, iepriekš Patieso Dzīvi informēja – ja cilvēks nedzird sirēnu, tas nenozīmē, ka viņš paliks neziņā un šī iemesla dēļ būs pakļauts apdraudējumam. Ir paredzēti papildu risinājumi. Operatīvie dienesti var braukt ar mašīnām un ar skaļruņiem apziņot cilvēkus. Informēšanā par ārkārtas situāciju tiktu iesaistītas dažādas struktūras: VUGD, Valsts un pašvaldības policija, Zemessardze, vietējās brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, kuru pārstāvji vajadzības gadījumā dotos pie cilvēkiem arī uz attālām viensētām laukos. Amatpersonas sniegtu arī papildu informāciju, jo faktiski jau ar sirēnas sadzirdēšanu vien nepietiek – jāsaprot, ko tas nozīmē. Krīzes stundā apziņošanā tiek iesaistīti mediji, tāpēc vajag ieslēgt televizoru vai radio, ja tas iespējams. Informācijas pieejamības nolūkā radio, kas darbojas ar baterijām, vēlams ielikt arī 72 stundu somā, ja nākas evakuēties.

Latvijā turpinās patvertņu ierīkošana, un lieti būtu painteresēties, kur atrodas tuvākā. Ja tā atrodas tālāk par 300 metriem, drošāk ir palikt tajā ēkā, kur tu atrodies; to iesaka civilās aizsardzības speciālisti. Turklāt visur patvertņu nav un, ja arī ir, tad visiem vietas vienalga nepietiks. Aizsardzības speciālisti uzlidojuma gadījumos mājokļos rekomendē izmantot divu sienu principu – lai starp ārsienu un telpu, kur patverties, atrodas divas sienas. Dzīvokļos tā visdrīzāk būs vannasistaba vai tualete. Var izmantot arī pagrabus, bet ne tos, kuros atrodas komunikāciju sistēmu, piemēram, karstā ūdens vai gāzes, caurules.

Un vēl – ja ir auto, tad labi, ja bākā ir degviela vēl kādam attālumam, ne nobraukta līdz priekšpēdējai pilītei. Ja ir glabāšanas iespējas, var degvielas kannu turēt rezervē.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Tūkstoš sīkumu X stundai" saturu atbild SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.

Oops! Notikusi kļūda