ASV izlūkošana: "Nord Stream" varētu būt saspridzinājuši Ukrainas atbalstītāji
Jaunākā ASV izlūkošanas informācija liecina, ka gāzesvadu "Nord Stream" saspridzināšanu pērn septembrī Baltijas jūrā, iespējams, veica grupējums, kas atbalsta Ukrainu, bet nekas neliecina, ka grupējums būtu darbojies pēc Ukrainas valdības amatpersonu rīkojuma.
Kā atklājušas ASV amatpersonas, nekas neliecina, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vai viņa tuvākie līdzgaitnieki būtu bijuši iesaistīti šajā operācijā vai devuši rīkojumu tādu veikt.
2022.gada septembra beigās Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, sabojājot abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisot četras noplūdes. Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka "Nord Stream" gāzesvadu sprādzieni bijusi sabotāža, bet tās īstenotāji vēl arvien nav noskaidroti.
Ukraina un tās sabiedrotie gadiem ilgi iebilda pret "Nord Stream" projektu, uzskatot to par draudu nacionālajai drošībai. Taču Ukrainas valdība un militārpersonas noliedz jebkādu saistību ar sabotāžu un apgalvoja, ka nezina, kas to īstenojis.
ASV amatpersonas atzinušas, ka joprojām ir daudz nezināmā par sabotieriem un viņu piederību. Jauno izlūkošanas datu pārskats liecina, ka viņi ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina pretinieki, bet viņu vārdi netiek atklāti. Netiek atklāts arī operācijas vadītājs un finansētājs.
ASV amatpersonas atteicās atklāt, kāds ir jaunās informācijas raksturs un kā tā iegūta. Amatpersonas arī klusē par to, cik spēcīgi ir šie pierādījumi.
Amatpersonas paziņojušas, ka stingru secinājumu nav, atstājot atvērtu iespējamību, ka operāciju varētu būt veikuši spēki, kas saistīti ar Ukrainas valdību vai tās drošības dienestiem.
Sprāgstvielas, visticamāk, izvietoja pieredzējuši nirēji, kas, domājams, nebija saistīti ar armiju vai izlūkdienestiem. Taču ir iespējams, ka sabotieri agrāk ir izgājuši speciālu apmācību, ko organizējusi valdība, norādīja ASV amatpersonas.
Amatpersonas, ka iepazinušās ar jaunāko izlūkošanas informāciju, nav vienisprātis, cik lielu nozīmi piešķirt šai informācijai. Visas amatpersonas, runājot ar medijiem, vēlējās saglabāt anonimitāti.
