Lietuvas Iekšlietu ministrija rosina ārkārtējo situāciju pierobežā pagarināt par mēnesi
Lietuvas Iekšlietu ministrija ierosinājusi valsts pierobežas rajonos noteikto ārkārtējo situāciju pagarināt vēl par vienu mēnesi līdz 17.aprīlim.
Arī turpmāk ārkārtējo situāciju ierosināts attiecināt uz Lietuvas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabala pierobežas rajoniem un robežšķērsošanas punktiem visas valsts robežas garumā.
Pašlaik noteiktā ārkārtējā situācija spēkā ir līdz 16.martam.
"Krievijas militārā agresija Ukrainā turpinās jau gadu - turpinās noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, starptautisko tiesību pārkāpumi. Mēs ierosinām pagarināt ārkārtējo situāciju, jo saspringtas ģeopolitiskās situācijas apstākļos mums ir jāgarantē sava drošība, konstitucionālā kārtība un nacionālā aizsardzība," paziņoja Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite.
Ārkārtējās situācijas laikā pastiprināti tiek apsargāta valsts robeža, ir stingrāks vīzu izsniegšanas režīms, valsts rezerves var izmantot valsts iestāžu, kas piedalās ārkārtējās situācijas pārvaldībā, finansēšanai un valsts nacionālās drošības apdraudējuma novēršanā.
Lietuvā ārkārtējā situācija tika noteikta pagājušā gada 24.februārī, kad Krievija sāka jauno iebrukumu Ukrainā. Pagarinot ārkārtējo situāciju septembrī, tika nolemts to attiecināt tikai uz Lietuvas pierobežas ar Krieviju un Baltkrieviju reģioniem, nevis visu valsti, kā tas bija iepriekš. Tāpat tika noteikti ierobežojumi Krievijas pilsoņu iebraukšanai valstī.
No 2021.gada novembra uz Lietuvas robežas ar Baltkrieviju bija noteikta ekstremālā situācija saistībā ar nelegālo migrantu plūsmu. Tā bija spēkā līdz 2022.gada janvāra vidum.
Lēmumu par ārkārtējo situāciju pieņem parlaments, bet parlamenta sesiju starplaikos - valsts prezidents.
Pagājušajā nedēļā premjerministre Ingrīda Šimonīte paziņoja, ka Lietuvas valdība plāno lūgt parlamentu pagarināt esošo ārkārtējo situāciju pierobežas reģionos, līdz tiek pieņemti atbilstoši likuma grozījumi.
Bilotaite plāno parlamenta pavasara sesijas laikā iesniegt likumprojektu, lai likumos iekļautu pašlaik īstenoti politiku.
Grozījumu pakete paredz, ka varasiestādes var liegt ierašanos valstī ārvalstniekiem, kuri plāno vai ir šķērsojuši valsts robežu tam neparedzētās vietās vai robežšķērsošanas vietās, bet pārkāpjot robežšķērsošanas procedūru. Tādas normas spēkā būtu tikai tad, ja valstī izsludināta ekstremālā vai ārkārtējā situācija.
Noteikumi par migrantu piespiešanu doties atpakaļ tiktu piemēroti katrā gadījumā individuāli un netiktu attiecināti uz gadījumiem, kad cilvēki Lietuvā vēlas ierasties, bēgot no militāras agresijas vai vajāšanas.
Ja Seims pieņemtu ierosinātos grozījumus, tie spēkā stātos 1.jūnijā.
No 2021.gada 3.augusta saskaņā ar iekšlietu ministres Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka likt doties atpakaļ migrantiem, kas no Baltkrievijas mēģina Lietuvā iekļūt nelikumīgi.
