Bijušais Bundestāga deputāts: nepildīto apņemšanos dēļ ir iedragāta ticība Vācijai

Viņš norādīja, ka tad, kad pagājušā gada 27.februārī Bundestāgs tika sasaukts uz ārkārtas sēdi, no Vācijas kanclera Olafa Šolca tika gaidīta svarīga runa, tomēr viņš no tās izlaida būtiskas daļas, ja skatās no sociāldemokrātu skatupunkta.

Hards atgādināja, ka "Zeitenwende" jeb "vēsturiskā pavērsiena punkta" runā Šolcs norādīja, ka no "šī brīža" aizsardzībai atvēlēs papildus 100 miljardus eiro un atvēlēs 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņa ieskatā, sociāldemokrātu puses reakcija uz Vācijas kanclera runu bija vāja. Šolcs arīdzan paziņoja par ieroču piegādāšanu Ukrainai.

"Mēnešiem ejot, mēs redzējām, ka valdība nepilda to, ko no tās sagaidām. Ja runājām par 2% no IKP, patlaban manā rīcībā nav informācijas par valsts tēriņiem pagājušajā gadā. Manuprāt, Vācija aizsardzībai 2022.gadā atvēlēja aptuveni 1,5%, kā tas bija iepriekšējos divos gados," sacīja bijušais Bundestāga deputāts.

Tāpat viņš norādīja, ka Bundestāgs mainīja konstitūciju, lai aizsardzībai atvēlētu 100 miljardus eiro, tomēr šajā jautājumā patlaban nav nekādu praktisku lēmumu. Pievēršoties jautājumam par smago ieroču piegādi Ukrainai, Harda ieskatā, tas prasīja ilgu laiku. Bundestāgs pagājušā gada aprīlī pieņēma rezolūciju, ka Vācija Ukrainai piegādās smagos ieročus - kājnieku kaujas mašīnas un tankus. Savukārt valdība par to vienojās tikai pirms trīs nedēļām.

"Būs vajadzīgs laiks, lai apmācītu ukraiņu karavīrus un aizvietotu nolietotos tankus pret tankiem no Vācijas industrijas. Tam ir vajadzīgas, ja ne nedēļas, tad mēneši. Vairākas lietas, ko kanclers paziņoja, nav izpildītas un man ir bažas par Vācijas vietu NATO un Eiropas Savienībā," sacīja bijušais Bundestāga deputāts.

Viņš norādīja, ka Vācijas valdība paziņoja, ka tā uz Lietuvu nosūtīs papildu karavīrus, lai sasniegtu brigādes līmeni. Skatoties uz Bundesvēra reālajām iespējām, var redzēt vājās vietas. Hards pauda bažas, ka tos solījumus, kas doti Baltijas valstīm, nav izpildāmi tik ātri, cik ātri to sagaida.

Bijušais Bundestāga deputāts norādīja, ka Šolcs ņem vērā savu vēlētāju domas un nostājas. Viņu nevar uzskatīt par nepopulāru kancleru. Aptuveni 50% vāciešu piekrīt, ka "lietas jādara lēnāk", nekā paziņots un nekā to gaida NATO vai citi partneri.

"Mēs atrodamies kaut kur pa vidu. Vācija ir atturīga piegādāt ieročus Ukrainai un investēt Bundesvērā, jo cilvēki nespēj atšķirt labo no ļaunā. Cilvēkiem ir vajadzīgs līderis, taču šajā sarežģītajā situācijā tāda nav. Ceru, ka mēs nebūsim par vēlu, piegādājot ieročus Ukrainai," sacīja bijušais Bundestāga deputāts.

Viņš atzīmēja, ka Krievija ir izmantojusi aizvadītos trīs, četrus mēnešus, lai labāk sagatavotos, tāpēc Ukrainai ir vajadzīgi ieroči un munīcija. Hards uzsvēra, ja Ukrainā nenotiks "spēles maiņa" un Krievija uzvarēs, tas būs liels risks visiem un novedīs arvien tuvāk pie tiešas konfrontācijas ar Krieviju. Bijušais Bundestāga deputāts uzsvēra, ka Ukraina cīnās par mums visiem.