"Dejas uz kauliem" Lužņikos — nolaupītie Mariupoles bērni "pateicas" slepkavam, Gazmanovs slēpj "Prada" logotipu, jēlas dziesmiņas par "ukropu" nacistiem

No krievu armijas izpostītās Mariupoles nolaupītie bērni spiesti publiski pateikties par “izglābšanu”

Viens no svinīgā pasākuma personāžiem bija kāds Jurijs Gagarins ar iesauku “Eņģelis”, kuru pasākuma vadītāji vienkārši dēvēja par “tēvoci Juru”. Uz pasākumu sadzītajiem bērniem bija jāpauž pateicība okupantam. “Paldies tēvocim Juram, ka viņš izglāba mani, manu māsu un simtiem tūkstošiem bērnu no Mariupoles,” saka Anna Naumenko. Pēc tam meitene aizmirsa, kas viņai pēc scenārija jāsaka: “Es nedaudz aizmirsu vārdus.” Propagandas pasākuma vadītāji uz mirkli apjuka, bet ātri noreaģēja un mudināja meiteni apkampt okupantu.

Šo bērnu vidū kaimiņi esot atpazinuši puisēnu Kostju, par ko tika rakstīts Twitter. “Tas ir ļoti riebīgs video. Riebeklība ir tā, ka tie nav aktieri, bet tiešām bērni no Mariupoles. Vismaz pusaudzis melnā cepurē un pelēkā jakā, kurš apskauj okupantu, ir mans kaimiņš Kostja. Mēs dzīvojām vienā mājā, bet kara pirmajā mēnesī vienā patvertnē,” raksta publikācijas autors. Komentāros raksta arī citi puiku atpazinušie kaimiņi. Viņi stāstīja, kā dalījās ar konfektēm ar Kostju, kā kopā ar viņa vecākiem Igoru un Kristinu glābās no krievu lidmašīnām, kuras bombardēja dzīvojamos rajonus, kā kāpa pāri okupantu nogalināto pilsētnieku līķiem.

“Cik ļoti man vemt gribas, vienkārši iekšienē degu. Mēs pēdējās konfektes dalījām ar Kostju un saviem bērniem. Ar viņa tēvu Igoru gājām pēc ūdens uz maizes kombinātu, kāpām pāri līķiem, stāvējām asiņu peļķē, virs galvas lidoja lidmašīnu spiets un meta bumbas uz pilsētu,” raksta kāds bijušais kaimiņš.

Gazmanovs ar līmlenti slēpj ienaidnieka zīmolu uz savas dārgās jakas

Pasākumā neiztika bez Kremļa “galma patriotiem”, piemēram, Oļega Gazmanova, kurš uzstājās, ģērbies lepnā vējjakā “Prada” — smieklīgākais ir tas, ka kvēlais patriots ar līmlenti bija aizklājis ienaidnieka ražojuma luksusa “Prada” zīmola nosaukumu, taču tas viņu neglāba. Sociālajos tīklos parādījās gan pati jaka, gan tās cena — gandrīz 4300 eiro.

Apgānīta Viktora Coja piemiņa

1990. gadā Latvijā bojā gājušo krievu roka leģendu Viktoru Coju nekādi nevarētu uzskatīt par kara piekritēju. Taču mūsdienu propagandisti pamanījās viņa slavenāko kara (vai drīzāk pretkara) dziesmu "Asins grupa" pārvērst agresīva reiha himnā, kuru dzirdot, prātā drīzāk nāk slavenā slovēņu grupa "Laibach" ar specifiskiem melniem tērpiem, nevis "Kino". Labi, ka Cojs nedzird, par kādu "krindžu" ir pārvērsta viņa dziesma.

Ķengājošas dziesmiņas par “ukropiem”

Ar diženās Krievijas slavināšanu nepietiek, vajag eksprezidenta Dmitrija Medvedeva stilā noķengāt Ukrainu. Dziedātāji Akims Apačovs un Darja Freja izpildīja ukraiņu tautasdziesmu "Пливе кача”, to ņirdzīgi pārveidojot repā par “Novorossiju” un “Azovstaļas dēmoniem”.

Bet citā "skaņdarbā" dzied par nacistu "ukropiem" [ukraiņu nicinoša iesauka krievu sabiedrībā]. Vēl nesen sociālajos tīklos šo meistardarbu varēja klausīties skolnieciņu izpildījumā — nu tā skan Krievijas galvenajā stadionā.

"Uz mašīnas svastika, pie stūres ukrops..."

Mūsu karavīri ierakumos salst? Neko darīt, tāds liktenis

Par parastās publikas attieksmi pret savējiem frontē varēja spriest, pēc tam, kad tauta masveidā sāka pamest stadionu. Dziedāt ukraiņus apņirdzošas un Krieviju slavinošas dziesmas — ar lielāko prieku, ja vēl par to dod brīvu dienu vai piemaksā, taču pašiem doties drošā nāvē un salt ierakumos, nē paldies, meklējiet citus muļķus.

"Tā ir viņu pašu izvēle salt", "neko darīt, tāds liktenis," vienaldzīgi saka "patrioti" par tēvzemes aizstāvjiem pret nolādēto NATO un aizsteidz savās darīšanās. Cirka izrāde ir beigusies.