“Pink Floyd” bijušo līderi nodēvē par “vienkārši ķieģeli Maskavas dezinformācijas un propagandas sienā”

Votersa uzrunu Ukrainas vēstnieks ANO Serhijs Kislica nodēvēja par “kārtējo ķieģeli” Maskavas dezinformācijas un propagandas sienā. “Cik skumji viņa bijušajiem faniem redzēt, ka viņš pieņēmis lomu būt vienkārši ķieģelim sienā — Maskavas dezinformācijas un propagandas sienā”.

Video uzrunā Voterss mēģināja nosēdēt uz diviem krēsliem. “Krievijas Federācijas invāzija Ukrainā, es to nosodu viskategoriskākajā veidā. Taču Krievijas invāzija Ukrainā nebija neizprovocēta, tādēļ es arī provokatoru nosodu viskategoriskākajā veidā.”

Viņš aicināja nekavējoties pārtraukt karadarbību, uzstājoties to miljonu ļaužu vārdā, kuri negūst peļņu no kara industrijas un negrib audzināt bērnus kā lielgabalgaļu. Protams, Votersa uzstāšanās izpelnījās Krievijas pārstāvja uzslavēšanu. “Mēs tikko dzirdējām ļoti precīzu notikumu analīzi no Rodžera Votersa, kurš ir viens no visslavenākajiem mūsdienu pretkara kustības aktīvistiem. Votersa kungs daudzus gadu desmitus pastāvīgi ir bijis pret karu un vardarbību, un šī tēma caurauž viņa pasauli, slavenās dziesmas, un fakts, ka viņš vēlējās mūs uzrunāt, demonstrē lielas bažas starptautiskajā radošajā inteliģencē šeit un ikvienā par to, uz kurieni virzās mūsu pasaule,” liekulīgi paziņoja Krievijas vēstnieka ANO vietnieks Dmitrijs Poļanskis.

Citi diplomāti nepiebalsoja agresorvalsts lakstīgalas treļļiem.

“Viņam ir paveicies atrasties Ņujorkā, brīvā valstī, paust savu viedokli, teikt visu, ko vien vēlas, arī par Krievijas agresiju un cik tā ir slikta. Ja viņš būtu Krievijā, par saviem vārdiem viņš jau atrastos aiz restēm,” ironizēja Albānijas vēstnieks Ferits Hodža. Savukārt ASV vēstnieks ANO Ričards Mills piebilda: “Es noteikti atzīstu, ka viņam ir iespaidīga reputācija kā ierakstu māksliniekam. Man mazāk acīmredzama šķiet viņa kompetence mūs uzrunāt kā bruņojuma kontroles vai Eiropas drošības problēmu ekspertam.”

Pārējiem “Pink Floyd” vīriem ir principiāli cits viedoklis Ukrainas kara jautājumā, ko viņi parādīja ar aprīlī izlaisto singlu “Hey Hey, Rise Up!”. Deivids Gilmors toreiz lakoniski izteicās par bijušā kolēģa nostāju: “Teiksim tā, es biju vīlies, un virzīsimies tālāk.”

Pagājušajā nedēļā publicētajā intervijā Voterss asi vērsās pret “Pink Floyd” dziesmu Ukrainas atbalstam. “Es uzskatu, ka tas ir skumji, ļoti skumji … Tā veicina kara turpināšanos. “Pink Floyd” ir nosaukums, ar kuru es biju saistīts…  Mani apbēdina, ka tagad mans vārds saistīsies ar kaut ko līdzīgu šim “starpniekkaram”,” sacīja Voterss, ar šo terminu norādot, ka NATO imperiālisti karo pret Krieviju nevis tieši, bet pastarpināti ar ukraiņu rokām. Karu Ukrainā viņš nodēvēja par “iespējams, visu laiku visvairāk izprovocēto invāziju”, vienlaikus atkārtojot tēzes, ka Ķīnai ir visas tiesības sagrābt Taivānu, Izraēla ir genocīdu piekopjoša valsts, visi nesenie ASV prezidenti ir imperiālisti un kara noziedznieki. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, protams, salīdzinājumā ir nevainīgs jēriņš, sazvērestības upuris.

Atbildot uz Votersa izteicieniem Gilmora sieva Polija Semsona šonedēļ tvītoja, ka Voterss ir “Putina apoloģēts”, kā arī “antisemīts līdz pat savai sapuvušajai būtībai” un “melīgs, zaglīgs, liekulīgs, nodokļus nemaksājošs, fonogrammu lietojošs, misogīnisks, ar nenovīdību slims megalomāns.” Pats Gilmors komentēja īsi: “Katrs vārds ir uzskatāmi patiess.”

Pērn oktobrī Voterss paziņoja, ka iekļuvis “nošaujamo sarakstā” — Ukrainas sabiedriskās organizācijas “Mirotvorec” izveidotajā “melnajā sarakstā”, kurā iekļautas Ukrainas vietējās un ārvalstu personas, kuru darbības ir bijušas Ukrainai klaji naidīgas.

79 gadus vecais Voterss ir pārliecināts, ka sarakstā nokļuvis tādēļ, ka atklāti atbalsta Krieviju, un nopietni uztver draudus savai dzīvībai.

“Viņi taču nesen nogalināja cilvēkus. Un kad tevi nogalina, uz tavas fotogrāfijas uzraksta “likvidēts”. Tagad tā ir noticis ar manu fotogrāfiju,” viņš apgalvoja intervijā “Rolling Stone”.

Viņš uzskata, ka visas liecības par krievu zvērībām Ukrainā ir Rietumu propaganda un safabricētas. “Tie ir meli, meli, meli,” viņš sacīja.

Kad Votersam jautāja, ar ko tad atšķiras viņa kaismīgi atbalstīto palestīniešu cīņa pret Izraēlas okupāciju un ukraiņu cīņa pret Krievijas okupāciju, viņa loģika ir cieta kā pinkfloidu siena. “Jo šis ir nevajadzīgs karš,” viņš sacīja. “Šiem cilvēkiem nebija jāmirst. Un Krievija nebija jāmudina iebrukt Ukrainā pēc tam, kad viņi 20 gadus mēģināja no tā izvairīties, ierosinot Rietumu valdībām diplomātiskus pasākumus.”

Pērn Voterss jau nodēvēja ASV prezidentu Džo Baidenu par “kara noziedznieku”, kurš pielej eļļu Ukrainas kara ugunij. Par to, kurš uguni Ukrainā ir sakūris, Votersam arī ir nesatricināms viedoklis — tā ir NATO.

Nedēļu pirms Krievijas iebrukuma Voterss intervijā Kremļa propagandas ruporam RT apgalvoja, ka visas runas par gaidāmo iebrukumu ir “blēņas”. “Ikviens, kura IQ pārsniedz istabas temperatūru, zina, ka [invāzija] ir muļķības.” Marta sākumā viņš savā “Facebook” kontā negaidīti kritiski izteicās par Krievijas iebrukumu, to nosaucot par “noziedzīgu kļūdu” un “gangstera rīcību”, paužot savu sašutumu. Taču jau pēc dažām nedēļām viņš apsūdzēja Rietumus “Krievijas dēmonizēšanai paredzētajā propagandā”.

2022. gada 5. septembrī Voterss publicēja atklātu vēstuli Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sievai Olenai, aicinot viņas vīru piekāpties Krievijas prasībām, kā arī nosodot Rietumu ieroču piegādes Ukrainai ar vēlmi paildzināt karu. Viņa apgalvojumi izraisīja sašutumu, un Polijā tika atcelti viņa koncerti.

Ukrainas karš vēlreiz parādījis dziļos konfliktus, kas valda “Pink Floyd”. Pēc agrīnā līdera Sida Bareta aiziešanas Voterss veidoja grupas radošo vīziju, kas komerciālo virsotni sasniedza septiņdesmitajos gados ar leģendārajiem albumiem “The Dark Side Of The Moon” (1973) un “The Wall” (1979). Pēc 1983. gada albuma “The Final Cut” Voterss pameta grupu, vēlāk vidi tajā nosaucot par “toksisku”, un uzskatīja, ka bez viņa grupai beigas. Taču nekā — Gilmora vadībā kolektīvs turpināja darbību, un Voterss iesūdzēja viņu un bundzinieku Niku Meisonu tiesā, mēģinot viņiem neļaut izmantot “Pink Floyd” nosaukumu.

Voterss ar Gilmoru vēl vienu reizi kopā kāpa uz skatuves 2005. gada labdarības koncertā “Live 8”, un pat tur pamanījās saķildoties, Gilmoram atsakoties spēlēt Votersa “Another Brick In The Wall”, jo viņš uzskatīja, ka vēstījums pret izglītību bija nepiemērots pasākumā, kas paredzēts veicināt apzināšanos par nabadzību Āfrikā. “Un vispār, man tā nemaz īpaši nepatika,” vēlāk izteicās Gilmors.

Radikāli pretējie viedokļi Ukrainas kara jautājumā acīmredzami pielikuši punktu jebkādai šo mūziķu atkalapvienošanos iespējai kādā pasākumā.