"Estonia" būvētājs pauž pārliecību, ka nav vainojams kuģa katastrofā
Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" būvētājs Vācijas uzņēmums "Meyer Werft" paudis pārliecību, ka tā izmeklētāji un tiesa Parīzē savulaik nav kļūdījusies, atzīstot, ka nedz prāmja būvētājs, nedz tam sertifikātu izsniegusī kompānija nav vainojama kuģa katastrofā.
"Meyer Werft" atteicās komentēt Igaunijas, Somijas un Zviedrijas pašlaik kopīgi veikto izmeklēšanu, kurā secināts, ka "Estonia" nedrīkstēja doties jūrā, jo nebija kuģošanai atbilstošā stāvoklī.
Igaunijas, Somijas un Zviedrijas izmeklētāju starpziņojumā norādīts, ka "Meyer Werft" tika pasūtīts tāljūras kuģis, tomēr uzbūvētais prāmis neatbilda tādas kategorijas kuģa prasībām. Pēc kuģa pabeigšanas klasifikācijas kompānija apstiprināja, ka tas atbilst tāljūras kuģa prasībām, lai gan realitātē tā nebija.
Prāmja "Estonia" traģēdija Baltijas jūrā
"Meyer Werft" preses pārstāvis Pēters Hakmans Igaunijas laikrakstam "Postimees" sacīja, ka kompānija uzskata par pareiziem rezultātus, kas iegūri tās kopā ar Vācijas ekspertiem veiktajā izmeklēšanā par "Estonia" katastrofu. Viņš atgādināja, ka arī tiesa Parīzē atzina, ka kuģubūves kompānija un klasifikācijas uzņēmums nav saucami pie atbildības.
Tiesa Parīzē 2019. gadā noraidīja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieku un izdzīvojušo pasažieru prasību pret Vācijas kuģubūvētavu "Jos. L. Meyer Werft" un Francijas kompāniju "Bureau Veritas", kas izsniedza prāmja sertifikātu. Tiesa atzina, ka nav pietiekamu pierādījumu abu kompāniju vainai.
"Meyer Werft" un Vācijas eksperti iepriekš secināja, ka "Estonia" nogrima apkalpes neizdarības un sliktās kuģa uzturēšanas dēļ, nevis konstrukcijas nepilnību dēļ.
Vācijas kompānijas pārstāvis uzsvēra, ka pienācīga izmeklēšana esot bijusi jāveic uzreiz pēc katastrofas, nevis 30 gadus vēlāk. Viņš uzstāja, ka tolaik iesaistītās valstis nav atbalstījušas ierastajai praksei atbilstošu izmeklēšanu, tomēr Hakmans arī pauda cerību, ka jaunajā izmeklēšanā beidzot tiks noskaidrots katastrofas cēlonis.
"Estonia" atbilstību iešanai jūrā atkārtoti izvērtē Zviedrijas Negadījumu izvērtēšanas pārvalde (SHK) un Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojs, balstoties uz 1997. gadā sagatavoto Kopīgās negadījuma izmeklēšanas komisijas ziņojumu.
Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojs plāno feromagnētisku izpēti, bioloģisko paraugu vākšanu, priekšgala durvju izcelšanu un automašīnu klāja izpēti. Iegūtie dati tiks iekļauti gala ziņojumā, kurā arī tiks modelēta "Estonia" nogrimšana. Tāpat turpinās katastrofā izdzīvojušo un citu ar prāmi saistīto personu izjautāšana.
Sākotnējo izvērtējumu plānots pabeigt 2024. gadā, kad arī beigsies Somijas tiesību normās noteiktie ierobežojumi par personas atdusas vietas neaizskaramību.
Igaunijas Drošības izmeklēšanu birojs ierosināja sagatavot sākotnējo izvērtējumu pēc tam, kad 2020. gada septembrī Zviedrijas dokumentālo filmu kompānija "Monster Media Group Limited" publicēja jaunu video, kurā redzams caurums "Estonia" korpusa labajā bortā. Igaunijas puse lūdza Somijas un Zviedrijas atbildīgo institūciju palīdzību.
Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980. gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
Izmeklēšanā 1997. gadā tika secināts, ka prāmis nogrimis pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.
