Nolaupīja un 8 gadus turēja pagrabā: cietušās māte atklāj pārdzīvoto pēc apsūdzībām meitas slepkavībā
Astoņarpus gadus Natašu Kampušu turēja ieslodzītu pagrabā Austrijā netālu no Vīnes. Meitene tika pakļauta seksuālai vardarbībai. 2006. gadā viņai izdevās no varmākas aizbēgt.
Tagad nolaupīšanas upura māte Brigita Sirnija atklājusi, kā viņa vēlējusies "to visu izbeigt", jo nepamatoti apsūdzēta savas 10 gadus vecās meitas nogalināšanā pēc viņas pazušanas 1998. gadā.
Tā gada martā, dodoties uz skolu, Volfgangs Priklopils nolaupīja Natašu un ieslodzīja savas mājas pagrabā, vēsta "Daily Mail".
Šobrīd 34 gadus vecā Nataša un viņas māte parādījusies dokumentālajā filmā "Meitene pagrabā: 8 gadi pazemē", kurā tika pētīts, kā Brigitas dzīvi ieskauj nežēlīgas sazvērestības teorijas, kas saistītas ar meitas pazušanu.
Natašas meklējumi kļuva par vienu no augstākā līmeņa bezvēsts pazudušo personu lietām pasaulē. Viņu nolaupīja 30 gadus vecais tehniķis Volfgangs Priklopils.
Tomēr daži maldīgi prātoja, ka pazudušās meitenes lietā iesaistīta māte Brigita - daži viņu pat apsūdzēja Natašas nogalināšanā.
Dokumentālajā filmā māte atcerējās, kā svešinieki uz ielas viņu sauca par slepkavu.
"Privāts izmeklētājs teica, ka es viņu nogalināju un iemetu ezerā. To visu bija ļoti grūti pārdzīvot. Stāvēju uz balkona un gribēju lēkt lejā," saka Brigita.
"Es gribēju visu izbeigt. Paldies Dievam, es iegāju atpakaļ. Bet tad trīs mēnešus negāju uz balkona. Tas izraisīja ļoti dziļas brūces."
Nataša raidījumā atcerējās, kā 1998. gada 2. martā ejot viena uz skolu, pamanījusi Priklopilu, kurš stāvēja pie sava baltā minivena.
"Es domāju, ka negribu viņam iet garām. Es nodomāju: "Tas ir dīvaini, kāpēc šis cilvēks tur gaida?"
Priklopils viņu sagrāba un iesēdināja mašīnas aizmugurē, aizveda uz savu māju, kur turēja ieslodzītu zem garāžas grīdas.
Nataša dienām ilgi dzīvoja bez gaismas, tika turēta badā un regulāri piekauta. Kad viņa kļuva par pusaudzi, Priklopils reizēm ļāva viņai gulēt augštāvā kopā ar viņu. Meiteni varmāka piesēja pie gultas, lai viņa nevarētu izbēgt.
Nolaupītājs brīdināja, ka aizbēgt nav iespējams, draudot nogalināt, ja meitene to mēģinās darīt. Tāpat viņš apgalvoja, ka nogalinās sevi, ja viņai kādreiz izdosies iegūt brīvību, jo viņa ir "svarīgākā viņa dzīves daļa".
Izmisumā izbeigt ciešanas, Nataša pat mēģināja sevi nogalināt, bet Priklopils viņu apturēja.
Pēc četriem pagrabā pavadītiem gadiem Nataša, kura bija spiesta noskūt galvu, lai neatstātu Priklopila īpašumā matus, tika ielaista citās mājas telpās.
Gadu pēc tam viņa drīkstēja iziet sabiedrībā ar Priklopilu, bet viņš sekoja katram viņas solim, lai pārliecinātos, ka viņa neaizbēgs un neatklās savu identitāti.
Pēc astoņarpus gadu ilgas ļaunprātīgas izmantošanas 2006. gada 23. augustā Nataša beidzot spēja aizbēgt. Meitene dārzā tīrīja Priklopila automašīnu, kad varmākas uzmanību novērsa negaidīts telefona zvans. Tā radās iespēja izlavīties pa dārza vārtiem.
Tajā pašā dienā Priklopils izdarīja pašnāvību, izlecot priekšā vilcienam.
Uzzinot par savas meitas atrašanu, Brigita skaļi kliegusi. Satiekoties māte un meita atpazinušas viena otru un apskāvušās.
Tomēr neilgi pēc tam viens no Brigitas lielākajiem kritiķiem, bijušais tiesnesis Martins Vabls sāka jaunu apsūdzību uzbrukumu, apgalvojot, ka māte ļaunprātīgi izmantojusi Natašu un pārdevusi viņu.
Viņš pat aizveda Brigitu un Natašu uz tiesu, mēģinot pierādīt savas teorijas. Taču Brigita uzvarēja civillietā pret Vablu, kurā tika nolemts, ka viņš vairs nevar izvirzīt nepatiesas apsūdzības par viņas saistību ar nolaupīšanu.
"Es vienmēr domāju, ka cilvēki domā un dara tā, kā es domāju un daru. Bet es sapratu, ka patiesība ir cita. Sapratu, ka ļoti daudzi ir slimi. [Viņiem] ir slims prāts," sacīja Brigita.
Skatoties dokumentālo filmu, skatītāji norādīja, ka viņus aizkustinājis Natašas stāsts, un piebilda, ka vēlot viņai un viņas ģimenei laimīgu dzīvi.
Saņemt emocionālu atbalstu un uzzināt par psiholoģiskās palīdzības iespējām visu diennakti var krīžu un konsultāciju centrā "Skalbes". Šis pakalpojums pieejams, zvanot uz tālruni 116123.
Atbalsts noziegumos cietušajiem pieejams zvanot pa tālruni 116006 vai www.cietusajiem.lv.
Vairāk uzzini "Skalbes" mājaslapā www.skalbes.lv.
