Libānas parlaments septīto reizi nespēj ievēlēt prezidentu
Libānas likumdevēji ceturtdien jau septīto reizi nespēja ievēlēt prezidentu, neraugoties uz to, ka bez prezidenta valsts centieni glābt ekonomiku ir apgrūtināti.
Parlaments ir sašķelts starp šiītu kustību "Hizbollah" un tās oponentiem, bet nevienai no pusēm nav skaidra vairākuma.
No 128 parlamentāriešiem 42 nobalsoja par likumdevēju Mišelu Moavadu, tomēr tas bija krietni par maz nepieciešamā vairākuma nodrošināšanai. Arī sabojāto biļetenu, ar kādiem balsoja "Hizbollah" atbalstītāji, bija vairāk.
Moavads tiek uzskatīts par ASV tuvu politiķi, savukārt kustība "Hizbollah" daudzējādā ziņā ir Irānas sabiedrotā.
"Hizbollah" bija pret Moavada kandidatūru. Kustības līderis Hasans Nasralla šomēnes aicināja ievēlēt prezidentu, kas spētu stāvēt pretī Savienotajām Valstīm.
"Šis nav vēlēšanu process. Šis ir kompromisa gaidīšanas process, kas ir kaitīgs valstij, tautai, ekonomikai un konstitūcijai," sacīja kristiešu deputāts un Moavada atbalstītājs Sami Gemajels.
Grūtības ar prezidenta ievēlēšanu Libānā bijušas arī agrāk.
Pirms 2016. gadā amatā tika ievēlēts līdzšinējais prezidents Mišels Auns, amats bija vakants vairāk nekā divus gadus, un 45 mēģinājumi ievēlēt prezidentu cieta neveiksmi, līdz parlamentārieši panāca vienošanos par viņa kandidatūru.
Parlaments 1.decembrī sanāks atkal, lai jau astoto reizi mēģinātu ievēlēt prezidentu.
Prezidenta amats ir vakants kopš oktobra, kad beidzās līdzšinējā prezidenta Auna pilnvaru termiņš.
Parlaments kopš maija vēlēšanām ir vēl fragmentētāks nekā iepriekš, bet politiskie bloki nav spējuši panākt konsensu par Auna amata mantinieku.
Kamēr prezidenta amats ir vakants, prezidenta pilnvaras nonāk valdības rokās. Kopš maija valdība darbojas pagaidu kabineta statusā, kamēr valsts slīgst arvien dziļāk jau trīs gadus ilgstošajā finanšu krīzē.
Pagaidu valdībai trūkst pilnvaru, lai īstenotu plašās reformas, ko pieprasījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), lai atbrīvotu ārkārtas aizdevumus miljardu dolāru apmērā.
