Bērboka: Vācijas brigāde Lietuvā daļēji būs dislocēta abās valstīs
Vācijas brigāde, kas Lietuvā tiek izvietota atbilstoši jūnija beigās NATO samitā Madridē nolemtajam, daļēji atradīsies Lietuvā un daļēji Vācijā, piektdien paziņoja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.
"Jūsu prezidents un mans kanclers par to vienojās un noslēdza vienošanos rakstiski," Bērboka sacīja žurnālistiem Berlīnē pēc tikšanās ar Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi.
"Mums ir nepieciešama brigāde kaujas gatavībā, kas pastāvīgi būs daļēji izvietota Lietuvā un daļēji - Vācijā un kuru nepieciešamības gadījumā var izvietot dažu dienu laikā," teica Vācijas ārlietu ministre.
Bērboka arī uzsvēra, ka Lietuvai nepieciešams attīstīt ilgtermiņa infrastruktūru sabiedroto spēku uzņemšanai. Lai Lietuvā izvietotu brigādi kaujas gatavībā, "mums ir nepieciešama ilgtermiņa infrastruktūra," sacīja Vācijas ārlietu ministre, piebilstot, ka brigāde "būs izvietota daļēji Lietuvā, bet arī daļēji Vācijā un to varēs dislocēt dažu dienu laikā".
Viļņa vēlas, ka Lietuvā rotācijas kārtībā atrodas pastāvīga Vācijas brigāde, un tā cenšas panākt, lai Berlīne uzņemtos atbilstošas saistības.
Landsberģis pauda pārliecību, ka Lietuva Vācijas brigādi pilnībā varēs uzņemt 2026.gadā, kad būs pabeigta infrastruktūra, jo tā esot noteikts Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas un Vācijas kanclera Olafa Šolca parakstītajā līgumā.
"Mēs vienojāmies, ka mūsu kopīgs mērķis ir pastāvīgi izvietot Lietuvā rotācijas Vācijas brigādi kaujas gatavībā," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Viņa vērtējumā, vienīgais saprātīgais veids, kā iespējams mainīt Krievijas uzvedību, ir izvietot "Baltijas valstīs vairāk NATO karavīru".
Bērboka uzsvēra, ka Vācija ir apņēmības pilna gādāt par Lietuvas un NATO austrumu flanga drošību.
"Jūsu drošība ir mūsu drošība," viņa paziņoja.
Jau ziņots, ka jūnijā Vācijas un Lietuvas vadītāji vienojās par Vācijas brigādes nosūtīšanu uz Lietuvu.
Kopš septembra Lietuvā sāk ierasties Vācijas brigādes karavīri, kas atbildīgi par sagatavošanos citu vienību izvietošanai un citu apstākļu novērtējumam.
Lietuvas amatpersonas lēš, ka Vācijas brigādes, ko veidos vairāki tūkstoši karavīru, pilnīgai izvietošanai nepieciešamā infrastruktūra tiks pabeigta līdz 2025.gadam. Pagaidām paredzēts, ka krīzes gadījumā brigāde pilnā sastāvā Lietuvā būs gatava ierasties desmit dienu laikā.
Vācija vada arī NATO daudznacionālo bataljonu, kas kopš 2017. gada izvietots Lietuvā. Pašlaik Lietuvā ir vairāk nekā 1000 Vācijas karavīru.
NATO nolēma pastiprināt savu klātbūtni Baltijas valstīs pēc tam, kad Krievija februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā.
