Laikraksts: Vācijas izlūkdienests ASV labā izspiegojis Eiropas Komisiju
Vācijas izlūkdienests ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) labā izspiegojis augstākās Francijas amatpersonas un Eiropas Komisiju (EK), apgalvots laikraksta "Sueddeutsche Zeitung" ceturtdienas publikācijā.
Vācijas ārējais izlūkdienests BND palīdzējis NSA veikt "politisko spiegošanu", novērojot "augstākās amatpersonas Francijas Ārlietu ministrijā, Elizejas pilī un Eiropas Komisijā", vēsta laikraksts.
Kancleres Angelas Merkeles valdība, kas ilgi spēlējusi upura lomu, paužot sašutumu, ka sabiedrotie to izspiegojuši, šonedēļ ierauta pazemojošā skandālā, vācu medijiem ziņojot, ka Vācijas izlūkdienesti atbalstījuši ASV dienestus Eiropas uzņēmumu izspiegošanā.
Atsaucoties uz izlūkdienestu dokumentiem, laikraksts "Bild" pirmdien vēstīja, ka kancleres birojs vēl 2008.gadā esot informēts par Vācijas izlūkdienestu iesaistīšanos ASV ekonomiskās spiegošanas operācijās.
Savukārt "Sueddeutsche Zeitung" norāda, ka uzņēmumu izspiegošana notikusi vienīgi atsevišķos gadījumos, kad ASV pieprasījusi "informāciju par nelikumīgu eksportu".
"Galvenais ir Eiropas kaimiņu un Eiropas Savienības institūciju politiskā izspiegošana," uzsver laikraksts, piesaucot avotus, kas labi informēti par BND darbību.
Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs apsolījis nākamnedēļ sniegt paskaidrojumus parlamentārajai komisijai, kas izmeklē ar NSA darbību saistīto spiegošanas skandālu.
Tomēr opozīcija jau apsūdzējusi valdību melos, jo vēl 14.aprlī tā rakstiski apgalvojusi, ka neko nav zinājusi par NSA ekonomiskās spiegošanas operācijām.
"Es kategoriski noraidu apgalvojumus, ka valdība nav teikusi patiesību," iknedēļas preses konferencē savukārt trešdien paziņoja Merkeles pārstāvis Štefens Zīberts.
Tikmēr EK prezidents Žans Klods Junkers, reaģējot uz "Sueddeutsche Zeitung" publikāciju, ceturtdien pauda cerību, ka Vācija viesīs skaidrību šajā jautājumā.
"Es nezinu, vai vācu aģenti šeit ir aktīvi," lūgts komentēt sensacionālo ziņu, žurnālistiem sacīja Junkers. "No personīgās pieredzes zinu, ka [slepenos dienestus] ir ļoti grūti kontrolēt. Vācijas varasiestādēm jātiek ar to skaidrībā, un es sagaidu, ka tās to darīs."
2013.gadā Berlīne pauda skaļu sašutumu, kad kādreizējais ASV izlūkdienestu darbinieks Edvards Snoudens atklātībai nodeva ziņas par masīvajām NSA spiegošanas operācijām, kas veiktas arī Vācijā, tostarp noklausoties pat pašas Merkeles mobilo tālruni.
Šis skandāls radīja ievērojamu spriedzi Berlīnes un Vašingtonas attiecībās.
LETA
