Prāgas ielās izgājuši tūkstošiem cilvēku, pieprasot Čehijai pasludināt sevi par neitrālu valsti
Trešdien Prāgas ielās izgāja tūkstošiem čehu, lai protestētu pret augstajām enerģijas cenām un pret atbalstu Ukrainai.
28.septembris, kad tiek svinēta Čehijas Valstiskuma diena, ir brīvdiena, un dažādas labējo un kreiso ekstrēmistu partijas un organizācijas, kā arī citi margināļi, tajā skaitā komunisti, atkal sarīkoja protesta demonstrāciju, līdzīgu tai, kas tika rīkota septembra sākumā un kurā piedalījās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.
Tomēr šodien demonstrācijā piedalījās mazāk cilvēku nekā 3.septembrī, kad Prāgā ielās izgāja aptuveni 70 000 protestētāju.
Protesta akcijas oficiālie rīkotāji ir apvienība "Čehijas Republika pirmajā vietā!", kas iestājas pret valsts dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO un pieprasa, lai Čehija pasludinātu sevi par neitrālu valsti.
✊🇨🇿 The anti-sanctions protest movement in the Czech Republic have started
— AZ 🛰🌏🌍🌎 (@AZmilitary1) September 28, 2022
The organisation behind the protest calls for the exit of the Czech Republic from the EU and NATO,and an end to hostility towards Russia
Last time they were 70 000
People started gathering... pic.twitter.com/UodBKjHo4m
Virs demonstrantu galvām, kas bija pulcējušies Vāclava laukumā, lai pieprasītu valdības atkāpšanos, plīvoja neskaitāmi Čehijas karogi, un uz viņu plakātiem bija lasāmi tādi saukļi kā: "Izbeidziet komēdiju!"
"Čehu nācija ir modusies, un tā atgūst savu valsti," atklājot mītiņu paziņoja viens no akcijas organizatoriem.
"Valdībai ir divi pienākumi - gādāt par mūsu drošību un ekonomisko labklājību. Šī valdība nepilda nevienu no šiem pienākumiem," uzsvēra runātājs.
Mītiņa norise Prāgā tika tiešsaistē pārraidīta uz citu Čehijas pilsētu laukumiem, kur arī bija pulcējušies demonstranti.
Demonstrantus kā viesis uzrunāja arī vācu eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) pārstāve Kristīne Andersona.
"Jūsu cīņa ir mana cīņa," paziņoja 54 gadus vecā vācu politiķe.
Straujais energoresursu cenu pieaugums, ko izraisījis Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā, pastiprinājis spiedienu uz daudzu Eiropas valstu valdībām, ko cenšas izmantot Maskava cerībā graut Rietumu vienotību.
Premjerministra Petra Fialas vadītā valdība septembrī īstenojusi virkni pasākumu enerģētiskās krīzes mīkstināšanai, tostarp sniedzot atbalstu uzņēmumiem un nosakot elektroenerģijas cenu griestu mājsaimniecībām.
Tomēr protestu rīkotāji apgalvo, ka atbalsts mājsaimniecībām esot nepietiekams, un pieprasa atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas.
Pēc septembra sākumā notikušās demonstrācijas Fiala paziņoja, ka aiz protestiem pret Čehijas valdības ārējo un ekonomisko politiku stāv prokrieviskie spēki.
Lai gan opozīcijai izdevās gūt zināmus panākumus pagājušās nedēļas nogalē notikušajās pašvaldību vēlēšanās, vienlaikus notikušo Senāta vēlēšanu pirmajā kārtā piecām partijām, kas veido valdošo koalīciju, klājās samērā labi.
Vēlēšanu otrā kārta paredzēta šajā nedēļas nogalē.