„Man apnicis kraut savus čaļus kaudzēs!” okupants izplūst asarās par Ukrainas austrumos notiekošo
Turpinoties veiksmīgam Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumam valsts austrumos, arvien skaidrāk redzams, cik absolūti nesagatavoti jebkādai pretdarbībai tur bijuši okupantu spēki.
Kādā no Ukrainas drošības dienesta (UDD) pārtvertajām un publicētajām telefonsarunām dzirdams, kā krievu karavīrs, sarunā ar sievu nespēj novaldīt emocijas, atbildot uz dzīvesbiedri interesējošajiem jautājumiem par situāciju frontē.
Ja sākotnēji karavīrs stāsta par savu ievainojumu kā nieku, tad beigās – izplūst asarās par to, ka realitātē gan viņš, gan viņa vienība ir pamesti, bez lielām cerībām uz bruņojuma piegādēm.
Frontē nav ne papildspēku, ne patronu
„Mūs te nedaudz padauzīja. Šobrīd atejam nost,” daudz maz pacilāti telefonsarunā dzīvesbiedrenei stāsta okupants.
„Ko nozīmē „padauzīja”? Kas notika?” prasa sieviete.
„Aizķēra nedaudz, rokas, kāja – šķembas...” paskaidro karavīrs.
Sieviete uz šīm atklāsmēm reaģē ar satraukumu, savukārt vīrieša balsī arvien vairāk dzirdams tas, ka viņam sāp.
„Sapotējāmies nedaudz, tā, lai sāpes paciest varētu. Dosimies drīz uzdevumā,” informē okupants.
Uz dzīvesbiedres jautājumu – kādēļ ievainotos neved uz slimnīcu – vīrietis atbild, ka pieejamās slimnīcas ir pārpildītas.
Pēcāk arī top skaidrs, ka ar Ukrainas puses izvērsto pretestību okupanti Harkivas virzienā sastopas teju visur.
Papildspēkus, kā arī bruņojuma u.c. nepieciešamo resursu piegādes, viņi nav redzējuši. Karavīrs arī atklāj, ka vismaz četras lidmašīnas, kurām bija jāpiegādā nepieciešamais, ukraiņi notriekuši.
„Viņiem ir pārāk spēcīgi ieroči. Prasījām aviācijas atbalstu, mums pateica – „h*j, sargājiet pozīcijas paši, kā gribiet...” Mums te uz vienu karavīru pa aptverei [patronu, strēlnieku ieročiem] palicis,” turpina karavīrs.
„Ļoti bail... p***ec. Viss tik ļoti sāp! Nav ne spēka, ne nervu [...]. Man apnicis savus čaļus kraut kaudzēs!” raudot, turpina vīrietis.
