Kanāda plāno atdot Vācijai piecas turbīnas, kas nepieciešamas "Nord Stream" darbībai

Otava pieturas pie šī lēmuma, neskatoties uz to, ka "Gazprom" atteicies pieņemt vienu "Siemens" turbīnu, kura jau atdota Vācijai. "Tas ir tieši tas, ko mums palūdza Vācija," intervijā raidsabiedrībai CBC pavēstīja Žolī.

Jūlijā Kanādas varasiestādes piešķīra atļauju nosūtīt atpakaļ uz Vāciju vienu turbīnu, kurai tika veikta apkope Monreālā. Taču "Gazprom" atteicās to pieņemt, minot dažādus ieganstus.

Kanādas valdība nosaukusi turbīnu atdošanu par nepieciešamu soli, lai nodrošinātu gāzes piegādi Vācijai. Otava arī norāda, ka Kremlis izmantotu Kanādas atteikumu atdot turbīnu, lai vainu par enerģijas trūkumu Eiropā noveltu uz sankcijām pret Krieviju. "Kanāda nevēlas dot Putinam iemeslu izmantot enerģijas plūsmu uz Eiropu kā ieroci," sacīja Žolī.

Jau vēstīts, ka Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" no 27.jūlija samazināja gāzes piegādi uz Eiropu pa "Nord Stream" līdz piektdaļai cauruļvada jaudas, kā ieganstu minot, ka jāremontē kompresoru stacijas turbīna, bet vēl nav saņemta cita Kanādā izremontēta turbīna. Šīs turbīnas remonts tika veikts kompānijas "Siemens Energy" meitasuzņēmumā Kanādā.

Sākumā šis turbīnas nogādāšana atpakaļ kavējās Krievijai noteikto sankciju dēļ, taču 17.jūlijā Kanādas valdība atļāva izņēmumu sankciju režīmā un tūlīt pēc tam turbīna ar lidmašīnu tika aizvesta uz Vāciju. No turienes turbīna jānogādā kompresoru stacijā "Portovaja" Ļeņingradas apgabalā, taču Krievija kavējas izsniegt ievešanas dokumentus.

Jūnija vidū "Gazprom" samazināja piegādi pa "Nord Stream" līdz 40% cauruļvada jaudas, apgalvojot, ka tas tiek darīts tāpēc, ka sankciju dēļ kavējas turbīnas saņemšana no Kanādas. Vācijas amatpersonas uzsvērušas, ka šāds Krievijas lēmums pieņemts politisku, nevis tehnisku iemeslu dēļ, jo Rietumvalstis atbalsta Ukrainu ar ieroču piegādēm un sankcijām Maskavai.

"Nord Stream" dienas jauda ir aptuveni 167 miljoni kubikmetru.