Makrona alianse zaudējusi absolūto vairākumu Francijas Nacionālajā sapulcē, liecina provizoriskie rezultāti
foto: Maxime Le Pihif/SIPA
Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Pasaulē

Makrona alianse zaudējusi absolūto vairākumu Francijas Nacionālajā sapulcē, liecina provizoriskie rezultāti

Jauns.lv / LETA

Francijā svētdien notikušajā vēlēšanu otrajā kārtā prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu koalīcija zaudējusi līdzšinējo absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē, liecina provizoriskie rezultāti, kurus pirmdien publiskojusi Iekšlietu ministrija.

Makrona alianse zaudējusi absolūto vairākumu Franc...

Makrona centrisko partiju alianse "Ensemble" ("Kopā") ieguvusi 245  no pavisam 577 apakšpalātas deputātu vietām.  Līdzšinējā apakšpalātas sastāvā tai bija 347 deputāti.

Lai īstenotu Makrona politisko programmu, centristu aliansei būs jāmeklē sabiedrotie. Premjerministre Elizabete Borne solīja rīkoties, lai tiktu izveidots rīcībspējīgs vairākums.

"Kā centrālajam spēkam Nacionālajā asamblejā mums jāuzņemas īpaša atbildība. (..) Mēs strādāsim, lai izveidotu rīcībspējīgu vairākumu. Mums ir viss, kas vajadzīgs, lai tas izdotos,"  televīzijā pārraidītā uzrunā sacīja Borne.  

Otro vietu ieguvusi Žana Lika Melanšona vadītā jaunizveidotā kreiso partiju koalīcija NUPES (Jaunā ekoloģiskā un sociālā tautas savienība), kurai būs 131 deputāts līdzšinējo 60 deputātu vietā.

Trešajā vietā ir Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā Nacionālā apvienība, kas ieguvusi 89 mandātus, pirmo reizi kopš 1986. gada izcīnot vairāk nekā minimālās 15 vietas, kas nepieciešamas, lai izveidotu oficiālu parlamenta frakciju. Aizejošajā parlamentā Lepēnas partijai bija tikai astoņas vietas.

Nav gaidāms, ka kreiso alianse vai Nacionālā apvienība kļūs par centristu sabiedrotajiem, tomēr politikas analītiķi pieļauj, ka centristi varētu saņemt atbalstu no konservatīvās Republikāņu partijas, kas izcīnījusi 74 deputātu vietas.  Republikāņu līderis Kristians Žakobs gan paziņojis, ka viņa partija palikšot opozīcijā.

Absolūtā vairākuma zaudēšana var nopietni sarežģīt nule uz otru piecu gadu amata termiņu ievēlētā Elizejas pils saimnieka iekšpolitisko ieceru īstenošanu, cita starpā pensionēšanās vecuma palielināšanu no 62 līdz 65 gadiem.

Vēlētāju aktīvitāte otrajā kārtā bija 53,77%. salīdzinājumā ar 47,5% pirmajā kārtā, kas notika pirms nedēļas.

Vēlēšanu pirmā kārta nedeva nekādas izšķirošas norādes par balsošanas galīgo iznākumu, jo gan centriskā koalīcija "Kopā", gan kreiso partiju alianse NUPES katra ieguva aptuveni 26% balsu.