Dānija un Kanāda izbeidz pusgadsimtu ilgušo "Viskija karu"
Dānija un Kanāda atrisinājušas gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības par Hansa salas piederību.
Abas puses otrdien vienošanās parakstīšanas ceremonijā Otavā oficiāli paziņoja par salas sadalīšanu aptuveni uz pusēm, tādējādi faktiski izveidojot "sauszemes robežu" starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES).
"Arktika ir starptautiskās sadarbības piemērs, kur virsroku gūst likuma vara," norādīja Kanādas ārlietu ministre Melānija Džolija. "Kad tiek apdraudēta globālā drošība, ir īpaši svarīgi, ka tādas demokrātijas kā Kanāda un Dānija sadarbojas, lai kopā ar iedzimto tautām atrisinātu savas domstarpības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām."
Teritoriālās domstarpības par sīko, tikai 1,3 kvadrātkilometrus lielo neapdzīvoto saliņu, kas atrodas starp Kanādai piederošo Elsmīra salu un Dānijas karalistes sastāvā esošo autonomo Grenlandi, ilgušas kopš 1973. gada, kad starp Kanādu un Dāniju tika novilkta jūras robeža.
Pagājušo desmitgažu laikā gan dāņu, gan kanādiešu amatpersonas ar helikopteriem regulāri apmeklējušas saliņu, lai nostiprinātu savas teritoriālās pretenzijas. Šo vizīšu laikā līdz ar savas valsts karogu uz saliņas katra no pusēm atstāja arī attiecīgi degvīna vai viskija pudeli, ko nākamajā apmeklējuma reizē izbaudīt pretējās puses pārstāvjiem.
Šis demonstratīvi miermīlīgais konflikts, kas ieguvis "Viskija kara" apzīmējumu, izpaudies tomēr arī diplomātiskajās protesta notās un demonstrācijās, bet Kanādā pat tikusi izvērsta dāņu cepumu boikota kampaņa.
Since the 1900s, Hans Island has been subtly disputed territory between the two countries.
— Goodable (@Goodable) June 13, 2022
Both countries believe it’s theirs, and while some countries choose to resolve border conflicts with wars, Canada and Denmark don’t roll that way.
Here’s what they did instead. pic.twitter.com/8gzTWklIe8
Lai gan globālās sasilšanas rezultātā Arktikas reģions raisa arvien lielāku interesi gan no zvejniecības, gan derīgo izrakteņu ieguves viedokļa, Hansa sala, kā norāda eksperts Maikls Baiers, "ir tik nomaļa, ka ir neekonomiski apsvērt tur jebkādas nopietnas darbības".
Tomēr šī dīvainā teritoriālā konflikta ievilkšana garumā abām pusēm bijis labs avots politiskā teātra izrādēm priekšvēlēšanu laikā.
"Tas bija absolūta bezriska konflikts starp diviem NATO sabiedrotajiem par nenozīmīgu, sīku saliņu," norāda Baiers.
Tajā pašā laikā Dānija bažījās, ka suverenitātes zaudēšana pār Hansa salu kaitēs tās attiecībām ar Grenlandi, kamēr Kanādu uztrauca iespēja, ka zaudējums šajā konfliktā var vājināt tās pozīcijas, risinot daudz nopietnākās domstarpības ar ASV Boforta jūrā, kur varētu atrasties lielas naftas un dabasgāzes iegulas.
Taču pašreizējais Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, atšķirībā no sava priekšteča, pievērsis mazāku uzmanību suverenitātes jautājumiem Arktikā, un līdz ar to, vismaz no Otavas puses, teritoriālā konflikta "temperatūra bija mazinājusies," uzskata Baiers.
Taču vissvarīgākais faktors "Viskija kara" izbeigšanai, viņaprāt, bijis Krievijas iebrukums Ukrainā, jo tādējādi bijis iespējams "pasaulei parādīt, ka atbildīgas valstis teritoriālās domstarpības risina miermīlīgā ceļā".
