Rietumvalstis šīs nedēļas laikā izraidījušas vairāk nekā 200 Krievijas diplomātus

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, arī Somija izraidīs divus Krievijas diplomātus, piektdien paziņojis Somijas premjerministres birojs.

Somija nav NATO dalībvalsts, bet kara ietekmē aktualizējies jautājums par pievienošanos aliansei. Valstij ir 1340 kilometrus gara zemes robeža ar Krieviju.

Premjerministres birojs norādīja, ka Krievijas diplomātu izraidīšana ir saskaņā ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu nostāju.

Somija arī atcēlusi vīzas pagarinājumu vienam Krievijas vēstniecības darbiniekiem.

Vācija un Francija pirmdien paziņoja par kopumā aptuveni 75 Krievijas diplomātu izraidīšanu. Otrdien to piemēram sekoja Itālija, Spānija, Dānija, Zviedrija un Slovēnija, bet trešdien - Grieķija. Arī Eiropas Savienība ir pasludinājusi par nevēlamām personām grupu Krievijas amatpersonu, kas strādāja ES institūcijās. Par konsulātu slēgšanu un darbinieku izraidīšanu paziņojušas arī Baltijas valstis.

Šodien arī Japāna paziņoja par astoņu Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšanu.

Kremlis ir nosodījis Krievijas diplomātu izraidīšanu un brīdinājis par atbildes pasākumiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien uzrunā Somijas parlamentam aicināja Rietumus piemērot Krievijai virkni dažādu sankciju, arī aizliegumu importēt Krievijas gāzi, un lūdza piegādāt Ukrainai vairāk ieroču.

Somijas premjerministre Sanna Marina pirms Zelenska runas preses konferencē paziņoja, ka Somija gatavojas palielināt militāro, humāno un finansiālo palīdzību Ukrainai.

Marina arī pauda cerību, ka Somijas likumdevēji līdz vasaras vidum pieņems lēmumu, vai iesniegt pieteikumu dalībai NATO.

Maskava ir izteikusies, ka spers soļus, lai līdzsvarotu situāciju gadījumā, ja Somija pievienotos NATO.

Pirms plānotā Zelenska runas sākuma Somijas valdības ministrijas mājaslapas šodien piedzīvoja hakeru uzbrukumu, kas pārtrauca lapu darbību uz divām stundām.